#EsEsmuBAC: Ilze Kļaviņa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Ilze Kļaviņa ir LNB BAC bibliotēku attīstības eksperte.
Pastāsti par savu darbu LNB Bibliotēku attīstības centrā!
Mans darba pienākumu saraksts ir gana mainīgs, un tas veido manu ikdienu interesantu. Vienmēr, kad ir iespēja stāstīt par savu darbu, atgādinu, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ne tikai gaida ciemos savus lasītājus lasītavās, lai izmantotu unikālo krājumu un pakalpojumus, bet arī strādā ar visām Latvijas bibliotēkām. Un mūsu nodaļa – Bibliotēku attīstības centra darbinieki – visi to dara katrs savā virzienā, kopā veidojot unikālu atbalsta komandu. Vienkārši sakot, mēs visi, arī es, “draudzējamies” ar visām Latvijas bibliotēkām un tajās strādājošajiem bibliotekāriem.
Mans darba lauks ir vērsts uz Latvijas publiskajām un skolu bibliotēkām. Iepazīt starptautiskas vadlīnijas un ziņojumus, iedzīvināt tos Latvijas praksē, pārzināt valstiskās likumdošanas nianses līdz reālām problēmām bibliotēkās, pieredzes stāstu pārzināšana, popularizēšana, dažādu aktivitāšu, projektu koordinēšana un realizēšana. Kopā ar kolēģiem organizējam profesionālās pilnveides pasākumus, tie notiek gan tiešsaistē, gan nu jau atgriežamies arī klātienes formātā.
Mans tiešās atbildības gada profesionālās pilnveides pasākums ir seminārs skolu bibliotekāriem: šīgada notikums bija lasītpatikas forums Siguldā. Mūsu centrs administrē arī vairākus valstiskus projektus, šobrīd piedalos valsts finansētā Grāmatu iepirkuma publiskajām bibliotēkām un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētā projekta “Grāmata rosina sarunu par aktuālo” īstenošanā. Šo aktivitāšu rezultātā Latvijas publiskajās bibliotēkās nonāks tūkstošiem eksemplāru jaunāko grāmatu un bibliotēkās ciemosies populāri rakstnieki, tulkotāji. Pateicoties šīm aktivitātēm, ceļojot kopā uz bibliotēkām, esmu iepazinusi tādas personības kā Annu Žīguri, Zani Daudziņu, Ilmāru Šlāpinu, Renāti Punku, Maiju Miglu-Streiču u.c.
Vislielākie svētki ir ciemoties bibliotēkās, un es to daru itin bieži, nekas neaizstāj iespēju satikt gan bibliotekārus, gan lasītājus un sajust to īpašo vietējās kopienas auru. Kopā ar kolēģi esam sākušas iepazīt skolu bibliotēkas, gan ciemojoties tajās, gan nupat iesāktajā sadarbībā ar izdevniecību “Skolas Vārds” rakstīt par tām. Šajā gadā esmu iepazinusi Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pakalpojumus, esam kopā runājuši un citiem likuši aizdomāties par pielāgotās literatūras pakalpojuma nodrošinājumu valstī.
Manā atbildībā ir publisko bibliotēku gada pārskati, tā ir mana lasāmviela, es pat teiktu obligātā literatūra gada sākumā. Paldies bibliotēkām par darbu, ko dara, paldies par iespēju lasīt par jūsu padarīto. Apkopojot bibliotēku stāstus, tiek gatavotas prezentācijas, top ziņojums par Latvijas bibliotēkām, kas ir mūsu nodaļas koprades produkts.
Es pārraugu apliecinājumu datubāzi un sagatavoju apliecinājumus dalībniekiem. Lai sasniegtu Latvijas bibliotēkas, esam izveidojuši vēstkopas, ar vienu klikšķi ziņu varam nosūtīt skolu, publisko, akadēmisko, koledžu, speciālo bibliotēku darbiniekiem, bibliotekāriem, kuri strādā ar bērniem, krājuma speciālistiem vai bibliotēku direktoriem, metodiķiem. Lai vēstkopās būtu korekti e-pasti, – tos pieskatu. Esmu nepārtrauktā saziņā ar kolēģiem, bibliotekāriem – e-pasta sarakstes, telefona sarunas, bet visvērtīgākie kontakti ir klātbūtnes baudīšana un sarunas aci pret aci.
Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?
Mans pirmais ieraksts darba grāmatiņā datējas pirms vairāk nekā 30 gadiem. Studējot Latvijas Universitātē (LU), sāku strādāt LU bibliotēkā, tur tika izveidota studentu grupa, kura apguva sistēmas ALISE pirmos soļus, veicu rekataloģizācijas darbu. Tieši šajā laikā LU bibliotēkas automatizācijas nodaļā tika izstrādāta šodien zināmās bibliotēku sistēmas ALISE pirmā versija.
Nākamo darba sludinājumu izlasīju, braucot autobusā – no avīzes pār plecu priekšā sēdošajam – Rīgas Neatkarīgais radio aicina darbā bibliotekāru. Nokļuvu kādreizējā televīzijas ēkā Āgenskalnā, kur kopā darbojās divas radio stacijas – Radio2 un Radio MIX FM 102,7, tur biju mūzikas bibliotekāre radio fonotēkā. Šis laiks bija ļoti interesants, kopā ļoti draudzīgi strādāja radio latviešu un krievu auditorijai, iepazinu izcilas, interesantas personības, radio programmu direktors bija jau mūžībā aizgājušais Ēriks Niedra.
Paralēli darbam radio, strādāju Rīgas 39. bērnu bibliotēkā, kurai likvidējoties un apvienojoties ar Rīgas 22. bibliotēku, radās bibliotēka “Pūce”. 1997. gadā kopā ar kolēģiem sākām veidot šo bibliotēku. Toreiz tas bija kaut kas jauns – publiskā bibliotēka skolā. Tā atradās Pļavnieku ģimnāzijas telpās. Atceros, ar kādu aizrautību rakstījām projektus, strādājām ar skolotājiem un skolēniem, vienmēr bibliotēka bija pilna ar bērniem. Mūs toreiz vienoja kopīga ideja – doma par attīstību, gan pašai mācoties, gan veidojot pozitīvu vidi bibliotēkā.
Darbs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pie manis atnāca, auklējot vecāko meitu, tika meklēts darbinieks toreizējā Parlamenta nodaļā, bet uz Bibliotēku attīstības centru (toreiz – Bibliotēku konsultatīvais centrs) mani pārvilināja tālaika Bibliotēku attīstības institūta direktore, izcilā nozares profesionāle Anna Mauliņa.
Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?
Ceļš uz bibliotēku un darbiem, ko esmu darījusi, man iezīmējies jau bērnībā. Dzīvoju mazā lauku ciemā Bauskas pusē, un pāri ceļam atradās bibliotēka, kurā iegriezos bieži. Svarīgākā tur bija bibliotekāre, kura bija komunikabla, interesanta persona, un es, mazais bērns, tiku sagaidīta kā kaut kas īpašs. Toreiz arī mājās bija sava bibliotēka, ciemiņiem obligāti bija kāda grāmata jāpaņem un jāizlasa, un jāatnes atpakaļ. Vēl es biju skolotāja savām lellēm, – barga, tām bija labi jāmācās. Skolā tik tiešām esmu strādājusi, esmu darbojusies arī pieaugušo izglītošanā. Un vēl man bija savs bērnības veikaliņš istabas stūrī, nu šis sapnis vēl manā nākotnes projektā.
Man ļoti patīk grāmatas, vispār es teiktu, ka esmu lasītmīle, – kaut kas lasāms man gandrīz vienmēr ir somā, visbiežāk tur var atrast manu žurnālu “Rīgas Laiks”. Grāmata vai žurnāls, labāk papīra formātā, bet lasu arī digitāli. Kad esmu izslāpusi pēc kultūras, dodos uz izstādēm, teātri, kino. Vēl mani bieži var sastapt dārzā, ravēšana ir mana meditācija. Man patīk, ka ziedi ir gan dobē, gan uz galda vāzē.
Mana lielākā vērtība ir ģimene. Visa ģimene rūpējamies par senču īpašumu, tur paiet gandrīz lielākā daļa brīvā laika – tiek iekopta vieta, kur visai plašajai ģimenei un draugiem pulcēties. Tradicionāli mums ir mūzikas festivālu apmeklējumi, mani var sastapt “BauskaTaste” u.c. koncertos. Mani saista deja, esmu dejojusi gan sporta dejas skolas laikā, gan rokenrolu studiju laikos, gan līnijdejas.
Tāpat vienmēr ir kāds tuvāks vai tālāks izbrauciens vasaras mēnešos, šogad iepazinu Polijas dienvidu daļu un kāpu kalnos. Visstabilākā ģimenes tradīcija ir katru gadu 31. decembrī doties izbraucienā ārpus mājas, sākotnēji tas bija Latvijas robežās, bet nu jau ārpus tām, un gandrīz vienmēr pabūt pie ūdens. Šo gadu sagaidījām Helsinkos, un man par pārsteigumu vieta, kur varēja pabūt Vecgada vakarā, bija Helsinku Centrālā bibliotēka Oodi.
LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par to?
Esmu bijusi klāt ar bibliotēkas atklāšanu saistītos vēsturiskos notikumos. 2014. gada 18. janvārī vienā no aukstākajām ziemas dienām kopā ar ģimeni piedalījos Grāmatu ķēdē, šajā dienā Rīgā bija visas Latvijas bibliotekāri. Biju viena no daudzajiem LNB darbiniekiem, kas tika apmācīta kā gids, lai vadītu ekskursijas LNB ēkā. Simtiem interesentu tika izstāstīts stāsts par bibliotēkas ceļu uz Mūkusalas ielas ēku. Piedalījos atklāšanas pasākumā – novadu dienu organizēšanā bibliotēkā, bija sabraukuši visu novadu pārstāvji. Nāku no Zemgales, un mūsu darba grupas uzdevums bija uz Rīgu, uz jauno bibliotēku atvest Zemgales kolektīvus – dejotājus, dziedātājus, folkloras kopas, pūtēju orķestri – viņi visi pieskandināja bibliotēku 2014. gada augustā. Ar lielu atbildības sajūtu raugos uz doto iespēju strādāt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?
Mēs nodaļā esam diezgan plaša profila bibliotēku speciālisti un vajadzības gadījumā spējam viens otru papildināt. Bet mani var uzmeklēt, ja jānodod kāda ziņa skolu bibliotekāriem, jāizlabo kāds e-pasts vēstkopās vai jāsagatavo apliecinājums par dalību profesionālās pilnveides pasākumos. Es zinu, cik profesionālās pilnveides pasākumus mūsu centrs jau šogad ir noorganizējis, cik daudz klausītāji tur bijuši, kādi LNB lektori tur piedalījušies. Visvairāk priecāšos par ziņu no skolu bibliotēkām, ka ir vēlme par savu darbu stāstīt citiem.
Novēlējums bibliotekāriem!
Man gribas izcelt un parādīt skolu bibliotēku darbu, ieguldījumu mācību procesa atbalstā. Skolu bibliotekāri, jūs esat tie, kas ieved un izved bērnus informācijas līkločos. Esiet profesionāli sava darba darītāji, noticiet sev, realizējiet idejas, ļaujieties pārmaiņām!
Lasiet arī:
#EsEsmuBAC: tīmekļa resursu redaktore Anna Iltnere
#EsEsmuBAC: medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis
#EsEsmuBAC: bibliotēku nozares speciāliste Anda Saldovere
#EsEsmuBAC: nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa
#EsEsmuBAC: Bibliotēku attīstības centra vadītāja Evija Vjatere
#EsEsmuBAC: nozares informācijas eksperte Elita Vīksna
#EsEsmuBAC: statistikas datu analīzes eksperte Diāna Rudzīte
#EsEsmuBAC: galvenā bibliotekāre Solvita Ozola
#EsEsmuBAC: standartizācijas un terminoloģijas eksperte Inese Kazāka
Interviju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centrs