#EsEsmuBAC: Elita Vīksna
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Elita Vīksna ir nozaru informācijas eksperte.
Pastāsti par savu darbu LNB Bibliotēku attīstības centrā!
BACā sāku strādāt 2007. gadā. Togad no vairākām mazām nodaļām tika izveidota viena lielāka, kur katram darbiniekam bija savs pienākumu loks un ar citiem tas nedublējās. Manā pārziņā bija lasītavas krājuma rekataloģizācija un jaunieguvumu apskati. Tolaik lasītava atradās Tērbatas ielā bijušās zivju fabrikas telpās, lasītavas krājums bija vidēji liels un tajā dominēja izdevumi krievu valodā – lasītavai piegādāja PSRS obligāto eksemplāru un kaut kāda iemesla dēļ to starpā bija autoreferāti [disertāciju kopsavilkumi], lai gan ar bibliotēkām tiem lielākoties nebija nekāda sakara. Turpmāko gadu laikā krājums kopīgiem spēkiem tika mērķtiecīgi atjaunināts un lasītava ieguva mūsdienīgu saturu. Reiz kāda apmeklētāja, pētot jaunieguvumu izstādi, noprasīja: “Kāpēc tikai angliski? Kas tad jums tās visas grāmatas lasīs?” Pēc dažām dienām studentes vēlējās mācību literatūru “vienalga, kādā valodā, ka tikai angliski”.
Šodien mūsu bibliotēka var lepoties ar pārdomāti izveidotu bibliotēkzinātnes kolekciju. Izdevumi par bibliotēku darbu atrodami visos LNB stāvos, piemēram, Audiovizuālajā lasītavā atrodami CD diski par bibliotēkām, Tehnoloģiju un dabazinātņu lasītavā – grāmatas par biblioterapiju, Mākslas lasītavā – par bibliotēku arhitektūru, bet nozares studenti tiek gaidīti Jesajas Berlina Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā. Manu tagadējo pienākumu centrā ir darbs ar nozares profesionālo literatūru un tās resursiem, kas sadalās konkrētos uzdevumos, gatavojot, piemēram, ierakstus digitālājā bibliotēkā, jaunieguvumu un tematiskos izdevumu apskatus, bibliogrāfiskos literatūras sarakstus, izdevumu anotācijas nodaļas izdevumiem un citos.
Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?
Bērnībā dzīvoju netālu no toreizējās Viļa Lāča Valsts bibliotēkas un kaut kā pašsaprotami šķita augstskolas sadalē pieteikties darbā tieši tur. Universitāti beidzu mēnesi pirms 22. dzimšanas dienas un 1. augustā devos uz darbu. Tur jauniegūtā kolēģe, mani ieraugot, pavaicāja: “Un cik tad ilgi taisies te palikt? 1. septembris taču nav aiz kalniem.” Nu jau nostrādāto gadu skaits ieguvis ļoti cienījamas aprises. Šai laikā esmu paspējusi strādāt trīs nodaļās, kā arī lasu lekcijas topošajiem bibliotekāriem LNB Kompetenču attīstības centrā.
Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?
Man vienmēr ir paticis lasīt grāmatas. Televizors mūsu mājās parādījās, kad gāju ceturtajā klasē, un grāmatas bija gan zināšanu avots, gan izklaide. Lasīt mani neviens īpaši nemācīja, staigāju pakaļ mammai un saucu burtus, jautādama, ko tas nozīmē. Mamma teica, lai padomājot, es tā arī izdarīju un sapratu, ka lasu pati. Patīk fotografēt, patīk ceļot. Patīk rušināties dārzā, patīk izmēģināt jaunas ēdienu receptes. Gandrīz divdesmit gadus ikvasaras obligātais pasākums jūlija vidū bija Latvijas apceļošana draugu lokā. Kovida laikā mūsu ģimene ar “vienu kāju” pārvācās uz laukiem, un tagad dzīve tiek dalīta starp Rīgu un neRīgu. Šo četru gadu laikā joprojām neesmu zaudējusi pilsētnieces sajūsmu par mazām ikdienas lietām – putniem, kas vasaras sākumā neapklust ne mirkli, kaimiņu kaķi, kurš apzinīgi rūpējas par grauzēju likvidāciju mūsu dārzā (to putniņu gan varēji nenokost!), lapsēniem, kas naktīs ar maniem krokšiem uzspēlē futbolu. Ar izpratni uztveru arī to, ka šovasar dīķmalu labāk neapmeklēt, jo vecajā būrī, ko taisījos izmest, ir ievācies pupuķu pāris un viņiem sabiedrība nepatīk.
LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par to?
Pirmo reizi to apmeklēju laikā, kad ēka bija jau uzcelta, taču vēl tukša un neaizpildīta. Pelēkas grīdas, pelēkas kāpnes un galvu reibinošs skats caur logu – tāds bija pirmais iespaids. Brīnišķīgs skats uz Vecrīgu un vēl skaistāks no augšstāva darbinieku kabinetiem. (Bija rudens un lapas krāsojās košos toņos.) Klausoties arhitektes Nitas Apsītes stāstījumā, ar kājām uzkāpām līdz pašai augšai, cenšoties iztēlē ieraudzīt viņas solīto.
Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?
Jautājumos par profesionālo informāciju un tās resursiem bibliotēkzinātnē un bibliotēku darbā. Līdz šā gada oktobrim ir iespēja pieteikt izstādes “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā” apmeklējumu, papildinātu ar stāstījumu. Rakstiet elita.viksna@lnb.lv.
Novēlējums bibliotekāriem!
Vairāk lasīt! Un ne tikai profesionālo literatūru. Jo: lasīšana mazina stresu, uzlabo atmiņu un spēju koncentrēties, paplašina vārdu krājumu, uzlabo rakstītprasmi, papildina zināšanas, izklaidē un ir atzīta par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā attālināt demenci.
Lasiet arī:
#EsEsmuBAC: tīmekļa resursu redaktore Anna Iltnere
#EsEsmuBAC: medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis
#EsEsmuBAC: bibliotēku nozares speciāliste Anda Saldovere
#EsEsmuBAC: nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa
#EsEsmuBAC: Bibliotēku attīstības centra vadītāja Evija Vjatere
#EsEsmuBAC: statistikas datu analīzes eksperte Diāna Rudzīte
#EsEsmuBAC: bibliotēku attīstības eksperte Ilze Kļaviņa
#EsEsmuBAC: galvenā bibliotekāre Solvita Ozola
#EsEsmuBAC: standartizācijas un terminoloģijas eksperte Inese Kazāka
Interviju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centrs