Kā ziņots, no 1. novembra SIA "Reģionālā prese Diena" pārtrauks izdot laikrakstu "Ogres Ziņas". Kā skaidroja laikraksta "Diena" sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Muhka, lēmums pieņemts nelabvēlīgās ekonomiskās situācijas ietekmē, kas sevišķi asi jūtama Ogres rajonā ar īpaši saspringtu laikrakstu konkurences situāciju.
 
"Reģionālā prese Diena" oktobrī pārtrauks arī bezmaksas reklāmas avīžu izdošanu. No 15. oktobra vairs neiznāk "Vidusdaugava", kas tika izplatīta Aizkraukles, Jēkabpils un Ogres rajonos, bet no 20. oktobra neiznāks "Kurzemes Reklāma", kas tiek izplatīta Kurzemē.
 
"Konkurence ir liela ne tikai preses tirgū, prese zaudē internetam gan Latvijā, gan pasaulē. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju mediju izvēles paradumus, interneta izplatību un iedzīvotāju taupības režīmu, domāju, ka līdzīgā situācijā nonāks vairāki izdevumi," uzsver "One.lv" mārketinga direktors Andrejs Sergejevs.
 
"Leo Burnett Riga" radošais direktors Pēteris Pūrītis skaidro, ka mediju pasaulē vienmēr pastāvēs pretējas tendences. "Viena ir mazo reģionālo un specializēto preses izdevumu attīstība, kas ļauj nodrošināt pieprasījumu pēc specifiska satura. Otra ir universālo lielas tirāžas mediju iztapšana "vidējam iedzīvotājam". Tirgus ekonomikas apstākļos ne vienā, ne otrā "straumē" nekad nebūs vakuuma. Ja kāds medijs pārtrauc darbu, tā saturs, pēc kā ir pieprasījums, drīz parādīsies vai jau ir pieejams citur."
 
Pēc viņa domām, diez vai šis gadījums ir reģionālās preses "beigu sākums". Internets kā alternatīva daudz vairāk apdraud tieši lielos izdevumus un rada jaunus saskares punktus individuālā līmenī.
 
"TNS Latvia" preses un interneta projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka reģionālo laikrakstu neizdošanas jautājums varētu saasināties tajos rajonos, kur savā starpā konkurē vairāki vietējie laikraksti.
 
"Jāatzīmē, ka arvien vairāk attīstās reģionālo laikrakstu interneta versijas, kas varētu piesaistīt arī daļu no lasītājiem, kuri šobrīd vēl pērk vai abonē avīzes drukātā veidā," piebilda Krūze.
 
Arī mediju aģentūras "Carat" valdes locekle Baiba Liepiņa uzsver, ka laikraksti, kas ir ziņu formātos, zaudē savu aktualitāti. Līdz ar interneta izplatību mājās un bezvadu interneta attīstību, kā arī jauno tehnoloģiju ienākšanu laikrakstu esošais formāts ir apdraudēts.
 
"Kāpēc Ogres iedzīvotājiem jāpērk laikraksti, ja aktuālā informācija pieejama par velti elektroniskajos medijos?" jautā eksperte. "Domāju, ka visapdraudētākie ir vietējie laikraksti mazās pilsētās, kur to ir vairāki. Otrs riska faktors ir pilsētas, kur ir laba interneta izplatība un aktīva pašvaldības uzturēta mājaslapa. Noteikti pieredzēsim vēl citu mazo pilsētu un novadu laikrakstu slēgšanu. Iespējams, ka kāds vēl turēsies vai tiks uzturēts līdz vēlēšanām."
 
"A.W.Olsen & Partners" partnere Olga Kazaka skaidro, ka preses abonēšana vai pirkšana var kļūt par vienu no ģimenes budžeta ekonomijas punktiem. Un, ja medijs vairs nepiesaista auditoriju, tad tas vairs nav interesants arī reklāmdevējiem.
 
"Līdz ar to ir svarīgi, vai mediji var mainīties un pielāgoties esošajai situācijai. Iespējams, daudziem reģionāliem izdevumiem būtu vieglāk izdzīvot grūtajos laikos, ja tie apvienotos. Piemēram, izdot nevis atsevišķas pilsētu avīzes, bet reģionu avīzes, tādā veidā optimizējot resursu izmantošanu un paplašinot gan lasītāju, gan reklāmdevēju piesaistes iespējas. Savukārt nacionālie mediji varētu vairāk domāt par papildu iespējām saviem abonentiem, piemēram, vērtīga papildu informācija mājaslapā utt., papildinot avīzes tradicionālo formātu ar interaktivitātes iespējām," norāda "A.W.Olsen & Partners" partnere.
 
"European Hit Radio" pārdošanas un mārketinga vadītāja Poļina Nazarova brīdina, ka paredzama neefektīvo tradicionālo mediju darbības pārtraukšana – tie ir mediji, kas nav orientēti uz konkrētu auditoriju, kā arī tie, kuru auditorija ir pārāk šaura vai fragmentēta.
 
"Gan reģionālos, gan tradicionālos medijus kopumā apdraud vairāki būtiski aspekti: interneta popularitāte, sīvā konkurence, kā arī iedzīvotāju vēlme un nepieciešamība ekonomēt līdzekļus. Plānāka kļūst arī izdevumu "maizīte" – reklāmdevēju līdzekļi, jo arī uzņēmumi ir spiesti ekonomēt. Paredzams, ka pārskatāmā nākotnē vairākiem izdevumiem draud "Ogres Ziņu" liktenis. Tanī pat laikā, iespējams, vairāki mediji apvienosies, apvienojot spēkus un uzlabojot produkta kvalitāti," prognozē Nazarova.
 
Arī "MMS Communications Latvia" direktors Ģirts Ozols prognozē, ka "Ogres Ziņu" izdošanas pārtraukšana "acīmredzami nebūs pēdējais signāls". No visiem medijiem tieši prese ir nonākusi vislielākajās grūtībās.
 
 
LETA
Copyright © LETA