Tās arī izskata iespēju piešķirt Eiropas vīzu ārvalstu jaunuzņēmumu dibinātājiem. Turklāt, saskaņā ar jauno Inovācijas principu, jauniem Eiropas tiesību aktiem jāņem vērā to ietekme uz inovāciju. Šie ir galvenie Konkurētspējas padomes 27. maija tikšanās Briselē rezultāti.

 

Brīva zināšanu apmaiņa

Nīderlandes prezidentūras laikā valsts sekretāra izglītības, kultūras un zinātnes jautājumos Sandera Dekera (Sander Dekker) vadībā ES ministri, kuru kompetencē nodota izpēte un inovācija, vienbalsīgi nolēma spert šos nozīmīgos soļus. Dekera kungs ir ļoti apmierināts, ka šie centieni ir īstenojušies skaidri izteiktos līgumos maksimāli palielināt ietekmi uz izpēti. “Izpēte un inovācijas veicina ekonomisku izaugsmi un rada vairāk darbu, un sniedz risinājumu sabiedrības problēmām,” minēja valsts sekretārs. “Un tas nozīmē, ka Eiropa kļūst stiprāka.” Lai to panāktu, Eiropai jābūt pēc iespējas pievilcīgākai pētniekiem un jaunuzņēmumiem (start-ups), un uzņēmumu investīcijām. Šim nolūkam ir nepieciešama brīva zināšanu aprite. Laiks, kad mēs tikai runājām par atvērto piekļuvi, nu ir pagājis. Ar šiem līgumiem mēs īstenosim šos centienus praksē.”

 

Atvērtā piekļuve

Atvērtā piekļuve nozīmē to, ka zinātniskajām publikācijām par pētījumiem, kurus atbalstījuši valsts un valsts un privātie fondi, jābūt brīvi pieejamiem visiem. Šobrīd tas vēl nav panākts. Valsts atbalstīto pētījumu rezultāti vēl nav pieejami cilvēkiem ārpus universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Tā rezultātā skolotāji, doktori un uzņēmēji nevar piekļūt jaunākajām zinātniskajām atziņām, kas viņu darbā ir tik būtiskas, un universitātēm ir jāmaksā dārgi abonementi izdevējiem, lai piekļūtu publikācijām.

 

Izpētes datu atkārtota izmantošana

No 2020. gada visām valsts finansēto pētījumu rezultātu zinātniskajām publikācijām jābūt brīvi pieejamām. Tāpat jābūt iespējai optimāli atkārtoti izmantot pētījuma datus. Lai to panāktu, datiem jābūt pieejamiem, ja vien nav labi pamatotu iemeslu pieejamības liegšanai, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības vai drošības vai privātuma jautājumi.

 

Plašāka ietekme uz sabiedrību

Dalībvalstis aicina arī plašāku pētnieku loku, ieskaitot pētījumu finansētājus, ieviest izmaiņas, piemēram, mainot veidu, kā zinātnieki tiek novērtēti. Viņus vairs nevajadzētu vērtēt pēc publikāciju skaita vai viņu radītajiem citātiem, bet lielāka vērība jāpievērš viņu darba ietekmei uz sabiedrību. “Izpēte un inovācijas rada risinājumus nākotnes sociālajām un ekonomikas problēmām,” norāda Dekera kungs. “Atvertā piekļuve nojauc ap zinātni uzbūvētos mūrus un nodrošina, ka sabiedrība gūst pēc iespējams lielāku labumu no visām zinātnes atziņām. Tādējādi mēs maksimāli palielinātu universitāšu un zinātnes institūtu ietekmi.”

 

Avots: All European scientific articles to be freely accessible by 2020. https://english.eu2016.nl/documents/press-releases/2016/05/27/all-european-scientific-articles-to-be-freely-accessible-by-2020