“ES bērni tiešsaistē” (EU Kids Online, http://www2.lse.ac.uk/media@lse/research/EUKidsOnline/Initial_findings_report.pdf)

 

Iepazītās nevēlamās informācijas spektrs ir ļoti plašs: pornogrāfija, seksuāla rakstura ziņas un attēli, kā arī kibermobings (aizskaroša, diskriminējoša uzvedība, rīcība no viena vai vairāku klases biedru vai kolēģu puses pret kādu konkrētu klases biedru vai kolēģi ilgstošā laika posmā interneta vidē), narkotikas, anoreksiju un pašnāvību popularizējoša informācija u.c. Par laimi, tikai katrs astotais bērns (9-12%) šajā konfrontācijā guvis nepatīkamu pieredzi.

Pētījums liecina, ka 2/3 Igaunijas, Lietuvas, Čehijas un Zviedrijas, bet pavisam maz Portugāles, Itālijas un Turcijas bērnu uzdūrušies kaitīgai informācijai internetā. Konfrontācijas rezultātā nepatīkamu pieredzi guvuši lielākoties Dānijas (26%), Igaunijas (25%), Rumānijas un Zviedrijas (21%), bet pavisam maz Itālijas, Portugāles un Vācijas (6-8%) bērnu. Hansa Bredova Mediju pētniecības institūta (Hans-Bredow-Institut für Medienforschung an der Universität Hamburg) direktors Ūve Hāzebrinks (Uwe Hasebrink), kurš vadīja vācu pētnieku grupu, skaidro: “Vācijas bērni internetu izmanto retāk un vienveidīgāk. Tādēļ viņi ir mazāk apdraudēti, taču arī interneta iespējas viņiem mazāk zināmas”. Vecāki bieži neapzinās savu bērnu apdraudētību un nemaz nezina, kā viņu atvases pavada laiku internetā. Tā piemēram, pusei aptaujāto vecāku, kuru bērni piedzīvojuši kibermobingu, par to nebija ne jausmas. Arī 61% vecāku, kuru bērni komunicējušies realitātē ar cilvēkiem, kas pirms tam sastapti vienīgi globālajā tīmeklī, nemaz to nezināja. Pētniekiem nācies secināt, ka bērniem, it sevišķi 9-10 gadu vecumā, nav zināšanu par interneta komunikācijas draudiem un izvairīšanos no tiem — tātad viņiem vissteidzamāk nepieciešama izglītība šajā jautājumā.

Pētījuma dati rāda, ka Eiropas bērni sāk izmantot internetu vidēji 7 gadu vecumā. Visagrāk tam pievēršas Skandināvijas valstu, Igaunijas, Nīderlandes un Lielbritānijas, bet salīdzinoši vēlu — Austrijas, Grieķijas, Itālijas, Portugāles un Rumānijas jaunā paaudze. Puse aptaujāto internetu izmantoja vidēji pusotru stundu dienā. Taču pieaugot vecumam, pieaug arī globālā tīmekļa izmantojums — ik dienas tajā laiku pavada 77 % 15-16 gadīgo jauniešu.

Jaunākie interneta lietotāji atzīst, ka izmanto tīmekli galvenokārt skolas uzdevumu izpildei, datorspēļu spēlēšanai un tērzēšanai. 57% 9-16 gadīgo (to skaitā 24% 9-10 gadus veco bērnu) ir savs profils kādā sociālajā tīklā. Komunikāciju tajos visvairāk iecienījuši Nīderlandes (78%), Slovēnijas (76%) un Lietuvas (75%) bērni, bet vismazāk — Rumānijas un Turcijas jaunā paaudze (47%). Savukārt 30% bērnu 11-16 gadu vecumā atzīst, ka viņiem jau novērojami pirmie internetatkarības simptomi: bezmērķīga sērfošana, globālā tīmekļa izmantojums uz ģimenisko, draugu attiecību, kā arī skolas pienākumu rēķina, nervozitāte, ja nav piekļuves internetam. Nākamgad ES nolēmusi pastiprināti pievērsties bērnu un jauniešu internetakarības izpētei.

 

Pētījumu administrēja Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas Mediju un komunikācijas nodaļa (The London School of Economics and Political Science, Department of Media and Communications). 2010. gada pavasarī un vasarā tika aptaujāti 23 420 bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāki 25 Eiropas valstīs. Diemžēl Latvija tajā nepiedalījās.

 

Plašāk par pētījumu lasiet nākamajā, žurnāla “Bibliotēku Pasaule“ 51.numurā.