Ziņojums apvieno trīs EBLIDA materiālus, kas tapuši uz vērienīgu EBLIDA aptauju rezultātiem:

  • “Eiropas bibliotēku programma pēc Covid-19 krīzes” (European library agenda for the post-Covid 19 age), kur aplūkotas bibliotēku tendences Covid-19 laikā, mēģinot nošķirt atsevišķas ar Covid-19 saistītās bibliotēku darbības (cerot, ka krīze neatkārtosies un tās kļūs neaktuālas) no pastāvīgām bibliotēku darbībām un tendencēm pēc Covid-19 krīzes;
  • “Eiropas strukturālie un investīciju fondi 2021.–2027. gadā: bibliotēku finansēšanas iespējas” (The European Structural and Investment Funds 2021–2027: Funding Opportunities for Libraries), kur aprakstīts potenciāli stratēģisks un nozīmīgs bibliotēku ienākumu avots, kas var piedāvāt ierobežotā bibliotēku budžeta risinājumu no 2021. līdz 2027. gadam;
  • “Ilgtspējīgas attīstības mērķi un bibliotēkas. Pirmais Eiropas ziņojums” (Sustainable Development Goals and Libraries. First European Report), kas pievēršas Eiropas bibliotēku darbībai saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam jeb Dienaskārtību 2030 kā iespējamu pamatu paplašinātai bibliotēkas koncepcijai.

Gan šī ziņojuma, gan citu EBLIDA publikāciju mērķis ir palīdzēt Eiropas bibliotēkām atrast piemērotu stratēģiju finansējuma piesaistei un politikas veidošanai saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Eiropas normatīvo ietvaru, un uz trīs minētajiem pīlāriem – darbs pēc Covid-19, Eiropas strukturālie un investīciju fondi un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi – balstīsies stratēģiska un ilgtspējīga, inovatīva un radoša un iekļaujoša un proaktīva bibliotēku darbība tuvākajā desmitgadē.

Ziņojuma “Domāt neiedomājamo” mērķauditorija ir kultūrpolitikas administratori, bibliotēku direktori un darbinieki, kas atbild par pētniecību, attīstību un uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem orientētiem pakalpojumiem. Ziņojums izmantojams kā instruments, lai plašāk atspoguļotu bibliotēku sociālo, ekonomisko, vides un kultūras politiku, gūtu iedvesmu bibliotēku darba plānošanai un ikdienas darbībai, kā arī izprastu, ka daži notikumi, kuri, iespējams, ir ierobežoti laikā un telpā, tomēr iekļaujas daudz plašākā stratēģijā, kas paver jaunus apvāršņus bibliotēku darbam.

Kā ziņojuma priekšvārdā atzīst EBLIDA prezidents Tons van Vlimmerens (Ton van Vlimmeren): “Eiropas bibliotēku noturība jeb izturētspēja un iespējamā izdzīvošana ir nevis labāk aprīkoto bibliotēku priekšrocība, bet gan to bibliotēku iespēja, kuras spēs ieviest jauninājumus, sadarboties, mācīties no citiem un būt atvērtas dalībniekiem, kas ir ārpus bibliotēkām. Šis darbības virziens var uzplaukt, izmantojot daudzus ieguvumus, kurus Eiropas bibliotēkām var sniegt ANO Dienaskārtības 2030 īstenošana, sasniedzot piecus Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) mērķus 2021.–2027. gadā: viedākas, zaļākas, vairāk saistītas, sociālākas un iedzīvotājiem tuvākas bibliotēkas. [..] Šajā ziņojumā sniegti piemēri tam, kā neiedomājamais kļūst par realitāti Eiropas bibliotēkās. [..] “Domāt neiedomājamo” daļēji ir labākās prakses piemēru uzskaitījums, daļēji – Eiropas bibliotēku programma, bet tā noteikti nav sapņu grāmata. Tas ir praktisks instruments, kam jāpalīdz profesionāļiem visā Eiropā izstrādāt bibliotēku stratēģiju, kas atbilst ilgtspējības plāniem un reģionālajiem, valsts un Eiropas mērķiem.”

Izdevums angļu valodā (PDF)

Izdevums latviešu valodā (PDF)

Tulkojumu latviešu valodā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu nodrošina Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB).

Aicinām izmantot ziņojuma tulkojumu gan lai iedvesmotos 2021. gada Latvijas Bibliotēku festivālam un Bibliotēku nedēļai, gan lai uzdrošinātos īstenot šķietami neiedomājamo. Mēs dzīvojam unikālā laikmetā – kad krīze patiesībā ir iespēja, īpaši, ja mūsu rīcībā ir atbilstoša informācija, domubiedri un sadarbības partneri. Neviena bibliotēka un neviens bibliotekārs nav “vientuļa sala” un tādi dokumenti kā ziņojums “Domāt neiedomājamo” to spilgti apliecina.

 

Informāciju sagatavoja:
LBB priekšsēdētāja
LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
Māra Jēkabsone