Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
EBLIDA (Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas birojs) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku ir publicējis “Otro Eiropas ziņojumu par ilgtspējīgu attīstību un bibliotēkām”.
Ziņojuma saturs ir balstīts uz aptaujas rezultātiem, kura tika izsūtīta Eiropas bibliotēku asociācijām 2021. gada rudenī, un ietver aptaujas kopsavilkumu un septiņpadsmit valstu profilus. Katrs no šiem profiliem ietver informāciju par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) prioritātēm un politiku bibliotēku jomā attiecīgajā valstī, uz IAM orientētu projektu izlasi, kā arī informāciju par projektu finansējuma avotiem un novērtējumu.
Ziņojums nav tikai stāstījums par Eiropas bibliotēkām, tajā sniegta informācija par labākajiem piemēriem un noderīgiem ieteikumiem. Valstu profili var kalpot kā paraugs EBLIDA biedriem, kuri nav iekļauti šajā ziņojumā, kā arī ikvienai bibliotēkai, kura vēlas iedzīvināt ilgtspējīgas attīstības mērķus savā darbā. “Ziņojuma secinājumos atspoguļots gan tas, kā bibliotēkas uztver IAM, gan tas, kā sabiedrība redz bibliotēkas. Katras valsts profils ir sava veida manifests par ilgtspējīgu attīstību valsts vai vietējā līmenī”, uzskata EBLIDA priekšsēdētājs Tons van Vlimerens.
Otrais ziņojums ir vēl viens solis EBLIDA darbības virzienā, kuru tā īsteno Eiropas līmenī attiecībā uz bibliotēku projektiem un finansējuma piesaisti. “Visas bibliotēku organizācijas savos pašreizējos darba plānos IAM izvirza par prioritāti, un mēs ļoti labprāt atbalstām EBLIDA pieeju, kas ir noderīga mazām un lielām visu veidu bibliotēkām – gan publiskajām un skolu bibliotēkām, gan akadēmiskajām un nacionālajām bibliotēkām”, piebilst Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine.
Kopš 2019. gada EBLIDA ir izmantojusi praktisku pieeju, lai sekmētu IAM īstenošanu bibliotēkās, izveidojot tādus instrumentus kā EBLIDA Matrica un EBLIDA Zināšanu un informācijas centrs. Tie parāda, kā bibliotēkām būtu jāievieš IAM Eiropas kontekstā. “Mēs pierakstām stāstus par bibliotēkām, kas saņēmušas Sello balvu Spānijā, par bibliotēkām, kas iekļautas Bulgārijas un Vācijas kultūras ceļos, atkritumu šķirošanas pasākumus Dānijas bibliotēkās un citus mazus, bet populārus projektus, kas saņēmuši finansējumu no vietējām, valsts vai Eiropas institūcijām,” piebilst EBLIDA direktors Džuzepe Vitjello.
EBLIDA “Otrais Eiropas ziņojums par ilgtspējīgu attīstību un bibliotēkām” papildina citus EBLIDA dokumentus, piemēram, “Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESIF) 2021–2027: rokasgrāmata bibliotēku pieteikumu iesniedzējiem” un “Eiropas strukturālie un investīciju fondi 2021–2027”.
Sagatavots pēc EBLIDA paziņojuma presei.
