2025. gadā atzīmēsim grāmatas latviešu valodā piecsmitgadi. Lai svētkos labākā dāvana ir grāmata!
Ievadot 2024. gadu rudens sajūtās, Bauskas Centrālā bibliotēka apvienoja Viļa Plūdoņa simtpiecdesmitgadi un šī gada “Latviešu grāmatai 500” vadmotīvu – lasīšana un bibliotēkas. Tika dots starts idejai ar nosaukumu “Plūdoņa lasāmčemodāns”.
2024. gadā notika divi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centra (KAC) īstenoti profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kurus veiksmīgi nokārtoja 38 jeb 93 % no eksaminētajiem, iegūstot profesionālo kvalifikāciju “Bibliotekārs”.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
E-prasmju nedēļā iespēju apgūt un uzlabot zināšanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā izmantojuši vairāk nekā 24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījušies klātienes pasākumos, kā arī dažādos tiešsaistes digitālo prasmju novērtēšanas testos un konkursos. Nedēļas laikā visā Latvijā norisinājās 638 pasākumi.
Apkopotie dati liecina, ka arī šogad visaktīvāk E-prasmju nedēļas pasākumos piedalījušās sievietes (63%). Analizējot pēc nodarbošanās, atklājās, ka 53% dalībnieku ir skolēni vai studenti, piektā daļa bijuši strādājošie un 18% – bezdarbnieki. Aktīvākie nedēļas dalībnieki bijuši vecumā līdz 24 gadiem (57%), vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% bijuši vecumā no 25 līdz 54 gadiem, bet 16% bijuši vecāki par 54 gadiem.
Kopumā vairāk nekā 10 tūkstoši dalībnieku piedalījušies klātienes pasākumos, 5429 dalībnieku izmantojuši iespēju pārbaudīt savas zināšanas tiešsaistes testos, bet vairāk nekā 3 tūkstoši iedzīvotāju e-prasmju nedēļas norisei sekojuši līdzi tiešraidē.
“E-prasmju nedēļa” visā Latvijā norisinājās no 27. līdz 2.aprīlim Eiropas kampaņas “European Get Online week 2017” ietvaros. Latvijā pasākumu organizēšanā aktīvi iesaistījās vairāk nekā 150 partneri – IKT nozares uzņēmumi, ministrijas, pašvaldības, skolas, bibliotēkas un nevalstiskās organizācijas.
“Tendences liecina, ka tehnoloģijas attīstās ātrāk nekā iedzīvotāju digitālās prasmes, tāpēc patīkami, ka tik daudz iedzīvotāju izmanto kampaņas sniegtās iespējas apgūt jaunas iemaņas. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka visu nav iespējams ne apgūt, ne iemācīt nedēļas laikā, tādēļ aicinu visus iedzīvotājus neapstāties un turpināt pilnveidot savas digitālās prasmes. Liels paldies visiem partneriem un dalībniekiem, kas iesaistījās e-prasmju nedēļas norisē,” uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: “Nākotnes tehnoloģijas un to ietekme uz mūsu ikdienu arvien palielinās. Darba automatizācija, autonomie automobiļi, atjaunojamā enerģija, šādu piemēru ir ļoti daudz. Tāpēc arvien svarīgāks kļūst jautājums par digitālajām prasmēm, kas palīdzēs izaugt zinošiem un spējīgiem savas jomas profesionāļiem.”
“Esam veiksmīgi aizvadījuši ikgadējo e-prasmju nedēļu – sadarbībā ar partneriem iepazīstinājām zinātkāros jauniešus ar plašajām IKT nozares iespējām, kopā ar Riga TechGirls apguvām pamatus programmēšanā, darbojoties Minecraft vidē, kā arī redzējām pirmos LIKTA Microsoft YouthSpark projekta “Digitālās prasmes nākotnes darbam” rezultātus. Skaidri redzam, ka Latvijā ir liels potenciāls mūsu nozares attīstībai, un ir jāturpina stāstīt dažādām sabiedrības grupām, kādas iespējas piedāvā daudzpusīgā IKT nozare. Eiropas Komisija apgalvo, ka līdz 2020.gadam IKT nozarē trūks 825 000 profesionāļu. Microsoft kopā ar partneriem turpinās strādāt, lai īstenotu jaunas un jau esošās iniciatīvas dažādām vecuma grupām, tādejādi palīdzot katram indivīdam sasniegt vairāk un celt mūsu sabiedrības kopējo e-pratības līmeni,” saka Renāte Strazdiņa, Microsoft Latvia vadītāja.
“Kiberdrošība gan valstiskā mērogā, gan pavisam ikdienišķās situācijās kļūst par vitālu e-prasmi, kam šogad pievērsās Latvijas labākie IT drošības speciālisti. Šobrīd būtiskākais ir iedzīvotājiem izskaidrot digitālās drošības pamatprincipus, lai saziņa, izklaide vai darījumu kārtošana virtuālajā pasaulē neienes apdraudējumu reālajā,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
E-prasmju nedēļa Latvijā šogad tika organizēta astoto reizi, kļūstot par neatņemamu marta tradīciju. Latvija visus šos gadus bijusi aktīvākā E-prasmju nedēļas organizētāja Eiropā. Iepriekšējo gadu laikā E-prasmju nedēļas norisē iesaistījās vairāk nekā 180 000 dalībnieku un notika vairāk nekā 4500 dažādu pasākumu.
E-prasmju nedēļu Latvijā organizē LIKTA un VARAM ar valsts un privātā sektora partneriem un novadu pašvaldībām. E-prasmju nedēļas galvenie partneri ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un “Microsoft Latvia”.
