Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Trešdien, 11. jūlijā, plkst. 19:00 Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādes “Dzejmūzikas erotika” ietvaros notiks dzejnieces Ērikas Bērziņas tekstuāla performance, ko papildinās apvienības “Klusie viesi” īpaši šim pasākumam radīta mūzika.
“Klusie viesi” ir jauns elektroniskās mūzikas projekts (iepriekš pazīstams kā Absolūtais minors un draugi), kura sastāvā darbojas Latvijas avangarda elektronikas un industriālās mūzikas raidījuma Absolūtais minors (Radio Naba) veidotāji Roberts Kemzāns un Juris Bērziņš. Apvienības sastāvā muzicē arī Māris Butlers un Erlends Paičs.
Izstādē “Dzejmūzikas erotika”, iespējams, pirmoreiz Latvijā galvenā eksponāta lomā ir skaņa: Latvijas dzejnieku darbu lasījumi, lielākoties pašu autoru izpildījumā, kā arī pašmāju mūzikas ieskaņojumi. Izstādes saturu veido autoru pārstāvēto laikmetu un izteiksmes dažādības spektrā plaša dzejas un mūzikas izlase: no Raiņa līdz Arvim Vigulam, no Jāņa Mediņa līdz “Hospitāļu ielai”.
Mākslinieks Mārtiņš Kalseris izstādi iekārtojis, iedvesmojoties no 1. pasaules kara hospitāļu estētikas – arī pasākuma laikā apmeklētāji varēs ieņemt labākās vietas, sēžot vai atlaižoties gultās zem moskītu tīkliem.
Nākamie tematiskie pasākumi izstādes telpās norisināsies 25. jūlijā, 8. un 22. augustā plkst. 19:00. Pasākumu cikls noslēgsies 8. septembrī akcijā “Mīlestības pavārmāksla” Baltās nakts ietvaros.
Ieejas maksa pasākumā Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1.
Izstādi atbalsta ABLV Charitable Foundation, Veselības centrs 4, Austrumu slimnīca.
