Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
17. septembrī Nīcgalē dzejas dienu pasākumā “Zirņa bērni” bērni un jaunieši svinēja Jāņa Raiņa 150. dzimšanas dienu. Nīcgales pamatskolas un bērnudārza audzēkņi deklamēja un izspēlēja jaukākos Raiņa dzejoļus bērniem.
Nīcgales pagasta tautas bibliotēkā gluži kā “zirņa bērni” sabira pamatskolas skolēni un bērnudārza audzēkņi, lai visi kopā svinētu novadnieka Jāņa Raiņa 150. dzimšanas dienu. Nīcgales skolēni vēl tālajos padomju laikos dzejas dienās cēlās pāri Daugavai un brauca uz saulaino Tadenavu. Daugava ir Nīcgales un Tadenavas vienotāja. Tāpēc nīcgaliešu jaunajai paaudzei īpaši patīk Raiņa bērnu dzejoļi, svinēt dzejas dienas, jo tas nāk kā paaudžu mantojums.
Pamatskolas daiļlasītāju konkursa uzvarētāji izjusti un skaisti uzstājās ar dzejas deklamācijām. Bērnudārza audzēkņi atraktīvi izpēlēja dzejoli “Visi desmit”. Svētku noslēgums noritēja bibliotēkas pagalmā, kur visi kopā laida ziepju burbuļus, un viss notika kā Raiņa dzejolītī:
“Ar stiebriņu papūst vien –
Lielās pūtes pa gaisu skrien.
Kā tie vizo! Kā kāpj un gaist!
Ak, cik skaisti ir burbuļus laist!”
Bibliotēkas pagalms pārvērties par lielu krāsainu gleznu, ko veidoja bērnu zīmējumi uz asfalta.
