Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Latvijā jau 55. reizi norisināsies Dzejas dienas. Rīgā tās tiks atzīmētas ar vērienīgu starptautisku dzejas festivālu “Dzejas dienas 2020”, kas no 4. līdz 13.septembrim pulcēs gan pašmāju dzejniekus un atdzejotājus, gan autorus no kaimiņvalstīm. Šī gada festivāla sauklis – Dzeja dziedē. Savukārt festivāla noslēgumā tiks pasniegta Dzejas dienu balva kādam no jau šobrīd zināmajiem nominantiem.
Jau šo piektdien Dzejas dienu vēstniecībā, mākslas centrā “Noass” uz AB dambja, atklās vērienīgu notikumu Rīgas un Latvijas kultūras dzīvē – festivālu “Dzejas dienas 2020”. Dzejas lasījumi un performances, dzejai veltītas diskusijas un pat stendapi – festivāla centrālajā programmā Rīgā ieplānoti vairāk nekā 30 pasākumi, ar tiem iepazīties un izvēlēties sev tuvākos iespējams Dzejas dienu mājaslapā www.dzejasdienas.com un “Facebook” lapā. Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas, un gaidīts ir ikviens interesents. Starptautisko noti festivāla programmā šogad iekrāsos mūsu kaimiņi no Baltijas valstīm – dzejnieki Aistis Žekevičius, Dovile Kuzminskaite, Eugenijs Ališanka no Lietuvas un Elo Vīdinga, Trīna Paja un Kristians Haljaks no Igaunijas.
Šogad Dzejas dienām ir ne tikai jauna vizuālā identitāte, bet arī festivāla sauklis – Dzeja dziedē -, kas aicinās paraudzīties gan uz šo notikumu, gan dzeju kā indivīdu un sabiedrību dziedējošu fenomenu.
“Dzeja dziedē. Iespējams, tu to vēl neesi piedzīvojis, bet ir tāds brīdis, kad dzejolis nostrādā. Tajā brīdī atkāpjas vientulība, un tu pēkšņi esi kopā – ar autoru, apkārtējiem un sevi pašu. Mēs esam trenēti dzīties pēc dzīves rezultātiem, bet dzeja apstādina un atgādina – tu neesi viens, mēs tevi dzirdam un saprotam. Tad nobrūk uzceltās sienas, tu attopies tīrs, godīgs, ievainojams un skaists, un dzīves ievilktās brūces var dzīt. Nāc paklausīties,” teikts šī gada festivāla manifestā, kura autors ir dzejnieks un Dzejas dienu padomes loceklis Henriks Eliass Zēgners.
Paziņoti arī Dzejas dienu balvas nominanti: četri oriģināldzejas krājumi – Elvīras Blomas “Izdzēstie attēli” (Orbīta, 2020), Krišjāņa Zeļģa “Skaistuma klātbūtne” (Neputns, 2020), Raimonda Ķirķa “Kartes” (Neputns, 2019) un Jāņa Hvoinska “Mūza no pilsētas N.” (Neputns, 2019), kā arī divi atdzejas krājumi – Čārlza Bukovska “Kodiens” (Neputns, 2020), ko sastādījis un no angļu valodas atdzejojis Jānis Elsbergs, un Osipa Mandelštama “Dzeja / ?????” (Neputns, 2019), ko sastādījis un no krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs. Dzejas dienu balvu pasniegs Dzejas dienu noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šī gada 13.septembrī plkst. 15.00.
Festivāla aktualitātēm iespējams sekot līdzi Dzejas dienu mājaslapā dzejasdienas.com, kā arī sociālajos medijos Facebook un Instagram. Dzejas dienas organizē Latvijas Rakstnieku savienība, bet atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, žurnāli “Konteksts” un “Domuzīme”, kā arī interneta žurnāls “Satori”.
Papildu informācija:
Signe Viška
E-pasts: festivalsdzejasdienas@gmail.com
