Lai arī Ostina ir slavena ar savu izsmalcināto prozu, manuskripts ar divām nodaļām no viņas romāna “Persuasion” (“Pārliecība”) liecina, ka viņa aizrāvās ar gariem, sarežģītiem teikumiem, ko neiegrožo interpunkcijas likumi, un viņas atturīgais rakstības stils drīzāk ir izdevēju nopelns.

Šis manuskripts ir viens no daudziem izstādes “Evolving English” eksponātiem, kas novembrī tiks piedāvāti publiskai apskatei Britu bibliotēkā. Kā atzina izstādes kurators Rodžers Volšs, Ostinas rakstītie teksti bija ekscentriski pat pēc 19. gadsimta standartiem. “Ostina gandrīz vispār nelieto pieturzīmes, tāpēc rezultātā rodas daudz steidzīgāka valodas forma, kas pēc rediģēšanas kļūst atturīgāka,” norādīja Volšs, piebilzdams, ka viņa arī neatdalīja rindkopas, bet, ja arī lietoja komatus, tad visai neparastās vietās.

“Liekas, ka viņa drīzāk stāsta, nevis raksta stāstu. Pārsteidzoši, ka [viņas rakstītajā] ir tik maz labojumu. Var iztēloties, kā viņa iedomājas kādu ainu un tad steidzas to pierakstīt. Iespējams, tāpēc dialogi ir tik labi un tāpēc kino adaptācijas ir tik veiksmīgas,” atzina Volšs.

Citi Ostinas manuskripti līdz mūsdienām nav saglabājušies.

 

 

LETA

Cop yright © LETA