Vairs nav jaunums, ka mūsdienās bērnus vairāk par grāmatām vilina interneta iespējas. Tomēr lasītāji bērnu un jauniešu vecumā dramatiski nesamazinās un grāmatām aizvien ir būtiska loma gan zinību gūšanā, gan arī atpūtā. Taču Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova vērš uzmanību, ka vairāk būtu jādomā, kā grāmatu lasīšanā ieinteresēt zēnus: “Būtiski turpināt un attīstīt Latvijā iesāktās lasīšanas veicināšanas programmas. Svarīgi būtu veidot īpašas lasīšanas programmas zēniem, jo socioloģiskās aptaujas atklāj, ka zēniem lasītprasme ir sliktāka nekā meitenēm. Īpaši jau laukos ir daudz zēnu ar vāju lasītprasmi. Latvijā nav attīstīta arī pieaugušo lasīšanas veicināšana, kas arī ir svarīga.”

Dzērbenes pagasta bibliotēkas vadītāja Inese Gusmane uzsver, ka problēma ne tik daudz ir tā, ka puišus neinteresētu lasīšana, bet gan tas, ka zēniem trūkst piemērotas literatūras. Taču ir daudz pozitīvu piemēru, kā izdodas lasīšanā ieinteresēt gan meitenes, gan zēnus, pavisam mazus un arī lielākus bērnus. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem visā Latvijā ir popularitāti jau guvusī lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu žūrija”. Vecpiebalgas novada Inešu pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Pētersone atzīst, ka tieši “Bērnu žūrijai” izdevies uz bibliotēku “atvest” arī daudz puišu. Arī Cēsu novada Vaives pagasta Rāmuļu bibliotēkas vadītāja Vaira Krūmiņa saka, ka, pateicoties šai programmai, bibliotēkai ir daudz jaunu lasītāju: “Ja arī piesaista ne tieši grāmatas, tad motivācija ir “Bērnu žūrijas” dalībniekiem organizētie pasākumi, dāvaniņas, ko viņi dažkārt saņem. Ar to mazais lasītājs tiek ieinteresēts,izlasa vienu, otru grāmatu un saprot, ka lasīšana ir interesanta.”

Tam piekrīt arī konferences organizatore, Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Inese Majore: “Protams, ir bērni, kuriem grāmatu lasīšana interesē jau no mazotnes. Viņi uz bibliotēku ceļu atraduši, pateicoties vecākiem, un kļuvuši par regulāriem apmeklētājiem. Ir bērni, kuri izlasījuši teju visas grāmatas. Taču lielai daļai nepieciešama motivācija, lai uzsāktu lasīt, nāktu uz bibliotēku. Mazie jāpamudina, jāieinteresē ar saistošiem pasākumiem, spēlēm, iespēju saņemt kaut nelielu, bet tomēr dāvaniņu.” Lai bibliotēkai piesaistītu vairāk puišu, Bērnu literatūras nodaļas darbinieki šogad izveidojuši tematisku sarunu – pasākumu “Grāmatas puikām”. Tās notikušas tikai ar pāris skolu puišiem, taču plānots organizēt arī turpmāk.

Arī Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa min interesantu piemēru – bibliotekāri novērojuši, ka pamudināt uz grāmatu lasīšanu spēj pat neliela dāvaniņa – košļenes. Otro gadu pēc kārtas “Bērnu žūrijas” grāmatu lasītāji saņēmuši košļenes, ko nodrošināja sadarbībā ar SIA “Kraft foods Latvija”. Pēc Valmieras bibliotēkas iniciatīvas šādu sadarbību uzsāka arī citas Latvijas bibliotēkas.

Valmieras bibliotēkā decembra sākumā notiks īpašs pasākums, paredzēts zēniem, par godu Pāvila Rozīša jubilejai un grāmatai “Valmieras puikas”. Tiks arī organizēta literārā ekskursija pa romāna norises vietām, kā arī diskusijas senioriem.

LNB Bērnu literatūras centra vadītāja S. Tretjakova konferencē uzsvēra, ka ļoti būtiski mainīt domāšanu un apzināties, cik svarīg iesaistīt bērnus un jauniešus bibliotēku darba un arī nākotnes plānošanā. Ja bērnu, jauniešu vēlmes, idejas tiks uzklausītas un iespēju robežās īstenotas, bibliotēkas veidosies viņiem saistošākas un pievilcīgākas. Piemēram, Nīderlandē bibliotekāru biedrība izveidojusi dokumentu “Bibliotēka 2040”, iekļaujot lasītāju – bērnu, jauniešu – vīzijas. Arī dāņi jau 90. gados apkopojuši mazo lasītāju idejas, no tām tapis pat nākotnes bibliotēkas attēls, kur, piemēram, grāmatas par seno laiku vēsturi atrastos piramīdai līdzīgā telpā, mīlestības romāni – rozā istabā, bet detektīvromāni – telpā, kurai ir pistoles forma. Bērnus interesē arī piedzīvojumu ekskursijas un dažādi interesanti pasākumi.

Konferencē tika runāts arī par citiem jautājumiem, piemēram, brīvprātīgo darbu, programmu “Lasošā Vidzeme”, Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenārijiem, kā arī vīrieša lomu un darbu bibliotēkā. Konferenci atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Bibliotekāru biedrība un Cēsu novada pašvaldība.