Tematiskās kolekcijas, aptverot visus arhīvā pieejamos dokumentu veidus – fotogrāfijas, filmas un skaņas ierakstus, apmeklētājiem piedāvās jau sagatavotas dokumentu atlases par konkrētām tēmām. Veidotās tematiskās kolekcijas īpaši piemērotas tiem apmeklētājiem, kas arhīva digitālo krātuvi izmanto vispārizglītojošiem mērķiem, jo kolekciju tēmās apkopotos dokumentus iespējams izpētīt uzreiz, bez meklēšanas. Kolekcijas atvieglo iespēju iepazīties ar vienas tēmas dokumentu kopumu un kontekstu, kā arī piedāvā uzzināt papildinošo informāciju par tēmu.

Kolekcijai iespējams pievienot materiālus un citus dokumentus, kas nav iekļauti arhīva digitālajā krātuvē, piemēram, filmu plakātus, montāžas lapas, kartes, aprakstus, biogrāfijas un citus tekstuālos dokumentus, kas bagātina kolekciju un ļauj tēmu atspoguļot pēc iespējas plašāk. Tematiskās kolekcijas periodiski papildināsies ar jaunām dokumentu kolekcijām, kas atspoguļos aktuālas tēmas un Latvijas vēstures norises.

Ņemot vērā Arhīva fondos esošo dokumentu daudzveidību, kolekcijas sistematizētas plašās nozarēs – arhitektūra, medicīna, kino, sports, satiksme, kultūra u.c., kurām, savukārt, pakārtotas detalizētākas tematiskās kolekcijas. Kultūras tēma šobrīd ietver Dziesmu svētkus Latvijā un Briseles starptautisko izstādi. Tematiskajās kolekcijās par medicīnu ir publicēti vairāki skaisti fotoalbumi par Latvijas Sarkano Krustu un Rīgas Pilsētas bērnu slimnīcu “James Armitstead”. Sporta interesenti var ielūkoties Rīgas atlētikas kluba kolekcijā vai iepazīties ar Latvijas futbola vēsturi. Latvijas satiksmes infrastruktūras vēsture redzama albumos par Dzelzceļa tiltiem un stacijām Vidzemē, Tramvaju depo un Viestura prospekta būvniecību.

Kolekcija Personības dokumentālajā kino apkopo dokumentālās filmas par Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgām personībām 20. gadsimtā – Imantu Ziedoni, Jāni Peteru, Ojāru Vācieti, Mirdzu Ķempi, Raimondu Paulu, Jani Rozentālu, Džemmu Skulmi, Māri Liepu u.c.. Atzīmējot izcilo kino personību jubilejas, ir izveidotas kolekcijas, kurās var tiešsaistē noskatīties daļu no režisora un operatora Jura Podnieka un kinooperatora Kalvja Zalcmaņa uzņemtajām filmām.

Aplūkojot arhitekta Nikolaja Hercberga dokumentu kolekciju, iespējams doties virtuālā pastaigā pa Latvijas skaistāko pilsētu ielām teju 100 gadu senā pagātnē. Nikolajs Hercbergs savā dzīves laikā ne tikai projektējis funkcionālisma stila ēkas, bet arī fotogrāfijās plaši dokumentējis pilsētu industriālos rajonus, rūpnīcas, fabriku apbūvi un to iekštelpas, Vecrīgas namus un privātās vasarnīcas. Lielākā daļa šo fotodokumentu ir stikla pamatnes negatīvi, datējami no 1926. līdz 1940. gadam. Tieši no stikla pamatnes negatīviem mūsdienas iespējams attīstīt viskvalitatīvākās fotogrāfiju kopijas, kuras pārsteidz ar savu dzidrumu un detaļu asumu.

Digitālā krātuve www.redzidzirdilatviju.lv

Projektu īsteno Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un SIA “Lauva Grupa”.

Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Projekts realizēts no finanšu līdzekļiem Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūrā.

 

Dace Bušante
Latvijas Nacionālā arhīva
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore
Tālr. 29794545
e-pasts: dace.busante@arhivi.gov.lv
www.redzidzirdilatviju.lv