Dizaina domāšana bibliotēkā
Ko vēlas cilvēks, kurš ir aizgājis uz bibliotēku un kļuvis par tās lietotāju? Kuri bibliotēkas pakalpojumi netiek izmantoti, kāpēc? Vai atteikties no tiem un piedāvāt kaut ko jaunu? Ko piedāvāt un kā?
2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Ko vēlas cilvēks, kurš ir aizgājis uz bibliotēku un kļuvis par tās lietotāju? Kuri bibliotēkas pakalpojumi netiek izmantoti, kāpēc? Vai atteikties no tiem un piedāvāt kaut ko jaunu? Ko piedāvāt un kā?
Atbildes uz šiem jautājumiem var palīdzēt atrast ar dizaina domāšanu. Pēdējos gados tā ir kļuvusi par populāru pieeju neskaidru situāciju un problēmu risināšanai, kā arī jaunu pakalpojumu un produktu izstrādei dažādās jomās (valsts pārvaldē, biznesā, tūrismā, izglītībā u.c.), kas ir noderīgas arī personiskajā dzīvē.
Dizaina domāšana ir radošu un racionālu metožu kopums, kas izstrādāts pamatojoties uz dizaineru darba pieredzi, lai rastu konkrētai cilvēku grupai piemērotu pakalpojumu un produktu risinājumus. Piemērotāko risinājumu meklēšana ietver vairākus posmus un daudzveidīgu metožu lietojumu: sākot no cilvēka vajadzību padziļinātas izpratnes un beidzot ar produkta/ pakalpojuma ieviešanu. Lai apgūtu dizaina domāšanas prasmes, kursā tiks veidots lietotāja profils, lietotāja pieredzes karte, izpētīts konteksts, izveidots problēmu koks, ģenerētas idejas, zīmējot un tēlojot, izveidots vienkāršs prototips, kā arī veikta prototipa novērtēšana.
Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā izstrādāts 16 stundu kurss “Dizaina domāšana bibliotēkā”.
Aicinām pieteikties uz šo un citiem neformālās izglītības kursiem. Vairāk informācijas par pieteikšanos un kursu saturu šeit: https://www.szf.lu.lv/studijas/muzizglitiba/neformalas-izglitibas-programmas/