Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Parīze, LETA–AFP. Divi oriģinālzīmējumi akvareļa tehnikā no franču rakstnieka Antuāna de Sentekziperī slavenā filozofiskā stāsta “Mazais princis” trešdien tika pārdoti izsolē Parīzē par vairāk nekā pusmiljonu eiro.
A4 izmēra akvarelis, kurā mazais princis vēro saulrietu, tika pārdots par 294 000 eiro, informēja izsoļu nams “Artcurial”.Otrs zīmējums, kurā mazais princis guļ uz vēdera rožu dārzā, tika nosolīts par 226 000 eiro.
“Šo ikonisko attēlu sasniegtās cenas ir samērojamas ar šo universālo darbu un tā starptautisko reputāciju,” sacīja “Artcurial” grāmatu un manuskriptu speciālists Gijoms Romanē.
“Mazais princis” (“Le Petit Prince”), kas pirmoreiz iznāca 1943. gadā ASV un kuru autors pats arī ilustrējis, ir vislasītākā un visvairāk tulkotā franču grāmata pasaulē. Tā ir tulkota 270 valodās un pārdota 145 miljonos eksemplāru.
“Mazais princis” ir poētisks stāsts par to, kā lidmašīnas pilots pēc avārijas nolaižas tuksnesī un tur satiek mazu zēnu, kas uz Zemi nokļuvis no neliela asteroīda. Stāsts ir filozofisks un ietver sabiedrības kritiku, vienlaikus pārdomājot pieaugušo pasaules dīvainības.
Izsolē Parīzē tika pārdoti arī citi ar Sentekziperī saistīti priekšmeti, tai skaitā šīs grāmatas 11 zīmējumu uzmetumu komplekts, kas tika nosolīts par 104 000 eiro.
