Latvijas Sociologu asociācija un Latvijas Universitātes (LU SZF) Socioloģijas nodaļa aicina uz diskusiju 2016.gada 12.februārī plkst.16.00 par sociālo zinātņu publiski finansēto pētījumu datu pieejamību Latvijā. Diskusija notiks LU SZF, (Lomonosova ielā 1) Berlina auditorijā.

 

Kas notiek ar publiskā finansējuma pētījumu datiem pēc tam, kad pētījums ir noslēgts un tā rezultāti publicēti vai iesniegti pētījuma pasūtītājam? Bieži sociālo zinātņu pētījumu ietvaros iegūtie dati varētu tikt veiksmīgi izmantoti tālāk un būt noderīgi gan akadēmiskos, gan arī lietišķos pētījumos. Diemžēl Latvijā šo pētījumu dati lielākoties nav pieejami citiem pētniekiem sekundārai analīzei. Tas mazina publisko pētījumu finansējuma atdevi un nesekmē pētījumu kvalitāti. Diskusijas par publiski finansēto pētījumu datu pieejamību nav jauns fenomens.

 

Eiropas Savienības zinātnes pārvaldībā pētījumu datu pieejamība ir īpaši aktualizēta tieši pēdējā dekādē. Tas saistāms ar novērojumu, ka uzlabota datu bezmaksas pieejamība paaugstina pētījumu vērtību, veicina zinātnisko atklājumu praktisko pielietojamību, nodrošina vienlīdzīgu konkurenci zinātnē un tādējādi uzlabo zinātnes kvalitāti kopumā.

 

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sabiedriskajā apspriešanā par zinātnisko datu pieejamību jau 2011. gadā norādīja: “Nodokļu maksātājiem nebūtu par zinātniskajiem pētījumiem jāmaksā divreiz, un viņiem ir vajadzīga viegla piekļuve izejas datiem. Mēs vēlamies zinātnisko pētījumu rezultātu izplatīšanā un izmantošanā sasniegt jaunu līmeni. Dati ir jaunā “zelta bedre”.” Kopš 2011. gada datu nozīme ir tikai palielinājusies. Publiska piekļuve datiem ir būtisks elements kopīgas Eiropas pētniecības telpas izveidē. EK nospraustais mērķis ir panākt, lai līdz 2016. gadam brīvi pieejamas būtu 60% publikāciju, kuras izstrādātas sabiedrības finansēto pētījumu ietvaros. EK arī atbalsta jaunu instrumentu izstrādi, kas nodrošinātu publisku piekļuvi datiem. EK mudina arī Eiropas dalībvalstis meklēt veidus, kā padarīt pieejamus publiskā pasūtījuma ietvaros radītos datus un zinātniskos rezultātus.

 

Sociālās zinātnēs Latvijā pēdējās desmitgades laikā ir bijuši vairāki atsevišķi mēģinājumi veicināt piekļuvi publiskā pasūtījuma ietvaros iegūtiem datiem. Sekmīgas sistēmas izveidē būtu jāsadarbojas dažādām ieinteresētajām pusēm – augstākās izglītības iestādēm, privātajam sektoram, pārvaldībai un bibliotēkām kā digitālās vides pārstāvniecībai, utt. Iesaistītajām pusēm ir nepieciešams diskutēt par datu pieejamību – ieguvumiem un iespējām.

 

Diskusijā par publiski finansēto pētījumu datu pieejamību Latvijā paredzēts runāt par trim jautājumiem:

• Kādēļ ir nepieciešams veicināt pētījumu datu uzglabāšanu un publisku pieejamību?

• Kāda ir pieredze ES finansēto pētījumu datu un sekundāro datu uzglabāšanā?

• Kāda ir līdzšinējā Latvijas pieredze pētījumu datu glabāšanā un pieejamībā: kāda ir esošā situācija un kādai tai vajadzētu būt?

 

Diskusijas dalībnieki: Aivars Tabuns (sociologs, LU SZF profesors), Arnis Kaktiņš (sociologs, SKDS direktors), Anda Laķe (socioloģe, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā), Mārtiņš Krieviņš (Valsts Kancelejas vadītājs), Agrita Kiopa (Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore), Vladislavs Vesperis (Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs), Jānis Kreicbergs (informācijas speciālists, LU SZF Bibliotēkas vadītājs).