Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Kopš maija mēneša Eiropā, dažādās dalībvalstīs, notiek konferences par Eiropas nākotni. Konferenču ietvaros tiek rīkotas diskusijas, kurās runā par aktuālām Eiropas valstu problēmām un prioritātēm. Līdzīgas diskusijas tiek organizētas arī Latvijā. Šo diskusiju temati tiek piedāvāti ļoti dažādi: Klimata pārmaiņas un vide, Veselība, Eiropas demokrātija un vairākas citas.
Ludzas novada bibliotēka izvēlējās runāt par virzienu, kurš ir visaktuālākais vairākumam Ludzas novada iedzīvotāju – “Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība” un padiskutēt par Ludzas novada attīstību. Uz sarunu tika aicināti Ludzas novada pašvaldības darbinieki: pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, novada izpiddirektors Sergejs Jakovļevs, attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilona Igovena, finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Līga Mežule un novada uzņēmējdarbības koordinators Jānis Romancāns.
Edgars Mekšs un Sergejs Jakovļevs pastāstīja par prioritātēm, kuras ir nospraustas Ludzas novada attīstībā, informēja pat nākotnes vīzijām, kā arī izstāstīja situāciju, kāda izveidojās pēc novadu apvienošanas. Līga Mežule skaidroja, kā veidojas novada budžets, kādas prioritātes ir sadalot naudas līdzekļus tām vajadzībām, kuras jānodrošina pašvaldībai. Ilona Igovena informēja par projektiem, kuri jau tiek realizēti Ludzas novadā un par tām projektu idejām kuras tiek vēl tiek gatavotas iesniegšanai dažādiem fondiem. Jānis Romancāns pastāstīja par uzņemējdarbību novadā, par iespējām, kuras ir uzsākot jaunu biznesu.
Klātesošos interesēja dažādi jautājumi. Piemēram: vai lauki nepaliks atstāti novārtā? Pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Meksš ar konkrētiem piemēriem pastāstīja par tiem plāniem, kuri paredzēti lauku teritoriju attīstības jautājumiem, sevišķi akcentējot ceļu infrastruktūras attīstību. Uz jautājumu kā iedzīvotāji var atbalstīt vietējos ražotājus, Jānis Romancāns atbildēja, ka apsveicami būtu pirkt viņu produkciju, lai naudas līdzekļi paliek te pat Ludzas novadā. Savukārt no diskusijas dalībnieku puses izskanēja doma, ka presē varētu būt vairāk informācijas par novada pašvaldības darbu un citi priekšlikumi.
Debates izvērtās interesantas, diskusijas dalībnieki saņēma plašas atbildes uz saviem jautājumiem. Pēc pandēmijas beigām, kad tiks atļauts, Ludzas novada pašvaldības vadībai ir iecere līdzīgas diskusijas rīkot dažādās novada vietās.
Informāciju sagatavoja:
Inta Kušnere
Ludzas novada bibliotēkas vadītāja
