2024. gada 12. decembrī plkst. 15.00 bērnu bibliotēkā “Vecliepājas rūķis”, Malkas ielā 4, notiks stāstu vakars “Ģimene un bibliotēka – lasīšanas tradīcijas pamatakmens”, kurā jaunieši no Liepājas skolām stāstīs par ģimenei nozīmīgām grāmatām.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs (BAC) ir uzsācis sadarbību ar izdevniecības “Skolas Vārds” e-izdevumu “Izglītība un Kultūra”, veidojot rubrikas “Tiekamies bibliotēkā!” saturu, iepazīstinot ar Latvijas skolu bibliotekāriem. E-izdevuma 2024. gada septembra numurā LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa tikās ar Olaines 1. vidusskolas bibliotekāri Aiju Jankavu.
Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro) Itālijā galvenokārt pazīstama kā izcila tulkotāja no vācu valodas, bet beidzamos gados viņa pievērsusies tulkošanai arī no latviešu valodas. Viņas vārds tagad zināms arī Latvijā plašam literatūras cienītāju pulkam. Viņa tulkojusi itāļu valodā Regīnas Ezeras, Zigmunda Skujiņa, Ingas Gailes u.c. romānus, kā arī beidzamos desmit gados popularizējusi latviešu literatūru un latviešu dainas, publicējot rakstus Itālijas periodiskajos izdevumos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2011. gada 8. decembrī plkst. 13.00 LNB Bibliotēku konsultatīvā centra Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavā notiks diskusiju cikla “Maģistru lasījumi” kārtējais pasākums “Bibliotēka 2.0. – inovatīva komunikācija akadēmiskā vidē”.
Savu maģistra darbu prezentēs 2010. gada maģistrante, LU SZF bibliotēkas speciāliste Silva Suhaņenkova.
Bibliotēkas šobrīd strauji mainās, jo mainās cilvēku – esošo un potenciālo bibliotēku lietotāju dzīves paradumi, vajadzības un arī iespējas. Izmaiņas ir nepieciešamas, lai bibliotēkas iekļautos šajā vidē un spētu pildīt savu galveno misiju – veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību, piedāvājot nepieciešamo informāciju un darot to cilvēkiem visērtākajā veidā. Bibliotēka 2.0 ir pilnībā lietotājorientēta. Tā ir tradicionālo bibliotēkas pakalpojumu un inovatīvo tīmekļa 2.0 servisu apkopojums. Informācijas telpā aizvien ienāk jaunas iespējas. Tīmeklis 2.0 ir otrā tīmeklī balstītā komunikāciju un tehnoloģiju paaudze, kas nemitīgi pilnveidojas un piedāvā arvien jaunas iespējas, piemēram, tiešsaistes ziņojumapmaiņu, sociālos tīklus, RSS barotnes, emuāru veidošanu utt. Līdz šim šī tehnoloģija ir bijusi populāra dažādos tīmekļa servisos – reklāmas biznesā, e-tirdzniecībā utt., taču bibliotēku vidē tas vēl ir jaunums. Adaptējot dažādās tīmekļa 2.0 tehnoloģijas, bibliotēka var pilnveidot savus pakalpojumus un kļūt par bibliotēku 2.0. Kopumā visas minētās un vēl pat neizgudrotās tīmekļa 2.0 tehnoloģijas ir jau izmainījušas mūsdienu bibliotēku, un vēl būtiskākas pārmaiņas tās radīs nākotnē. Bibliotēku kolekcijas ir kļuvušas interaktīvākas un pieejamākas. Bibliotēku pakalpojumi mainās, vairāk uzmanības pievēršot informācijas pārraides un informācijpratības uzlabošanai, kā arī kontrolētas pieejas nodrošināšanai.
Pasaulē šis temats ir ļoti aktuāls. Nozares pētnieki daudz raksta par tām iespējām, kuras sniedz tīmeklis 2.0 un ko no tā vajadzētu pārņemt bibliotēkām. Arī Latvijas bibliotēkām nav grūti apzināt un pārņemt pasaules bibliotēku pieredzi šo tehnoloģiju ieviešanā un izmantošanā. Akadēmiskās, zinātniskās un speciālās bibliotēkas ir vide, kurā ir daudz jaunu cilvēku, kas parasti ļoti labprāt pieņem un izmanto jaunās tehnoloģijas. Tāpēc tieši šai bibliotēku grupai būtu jāmainās īpaši strauji.
Risinot problēmsituāciju, maģistra darba pētījumā ir apzināta esošā situācija Latvijas akadēmisko bibliotēku vidē, tai skaitā analizēta attīstība zinātniskajās un speciālajās bibliotēkās, kas veic akadēmisko bibliotēku atbalsta funkciju. Ir noskaidrota bibliotēkas darbinieku un apmeklētāju gatavība un vēlme lietot tīmekļa 2.0 tehnoloģijas bibliotēkās, izveidoti priekšlikumi un ieteikumi, lai to sekmīgāk varētu īstenot.
Pasākuma laikā tā apmeklētājiem un citiem interesentiem būs aplūkojama arī maģistra darbā izmantoto izdevumu izstāde.
Visi laipni gaidīti 8. decembrī plkst. 13.00 LNB BKC Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavā, Tērbatas ielā 75, 3. stāva 309. telpā.
