Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Digitālajai bibliotēkai šoruden apritējis pirmais darbības gads, aktīvi strādājot pie satura papildināšanas, sistēmu un tehnoloģiju pilnveides, lai lietotājiem būtu to ērti izmantot ik dienu. Atzīmējot dzimšanas dienu, sociālajos tīklos uzsākta kampaņa, veidojot īsus video ierakstus, kuros Digitālās bibliotēkas lietotāji pastāsta, kā iepazinuši Digitālo bibliotēku un kā tā palīdzējusi atrisināt kādu viņiem nozīmīgu problēmu vai devusi iedvesmu.
2024. gada 1. novembrī Saldus novada bibliotēka svinēja savu 99. jubileju, un šajā īpašajā dienā norisinājās tikšanās ar latviešu rakstnieku, žurnālistu un domātāju Osvaldu Zebri. Pasākums organizēts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Tā bija iespēja Saldus novada jauniešiem un bibliotēkas lasītāju kluba “Saldus vakari” biedriem piedzīvot iedvesmojošu ceļojumu literatūras pasaulē, ko Zebris bieži dēvē par “valodas mežu”.
2024. gada 27. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē tapušajam un Bibliotēku attīstības centra komandas veidotajam Latvijas Bibliotēku portālam www.biblioteka.lv apritēs 17 gadi. Gatavojoties portāla pilngadībai, vēlamies uzzināt galvenās mērķauditorijas – bibliotekāro darbinieku kopienas – domas par portāla saturu un līdzšinējo darbību, tā noderību profesionālajā izaugsmē, kā arī ieteikumus pilnveidei.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Aizkraukles novada centrālo bibliotēku.
Arī šoruden notiks Rīgas Grāmatu svētki — lasītāju, izdevēju, autoru un mākslinieku iemīļota satikšanās. Svētki notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 20.00 un 9. novembrī no pulksten 10.00 līdz 18.00, uz to aicina LNB un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir digitalizējusi un izvietojusi publiskai pieejai akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 1.-9. sējumu. Tie iekļauti LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv kā atsevišķa kolekcija “Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas””. Tādējādi digitāli pieejams kļuvis aptuveni pusmiljons tematiski kārtotu tautasdziesmu tekstu.
Jau vairāk kā 50 gadus turpinās latviešu tautasdziesmu miljona kārtošana un publicēšana akadēmiskajā izdevumā “Latviešu tautasdziesmas”. Tā ir lielākā latviešu tautasdziesmu publikācija līdz šim (Krišjāņa Barona sastādītajās “Latvju dainās” ir nepilni 220 tūkstoši dziesmu). Kopš publicēšanas sākuma pagājis daudz gadu, nomainījušās tehnoloģijas, tādēļ pirmie sējumi šovasar piedzīvoja augšāmcelšanos digitālā formā, lai taptu vieglāk pieejami lasītājiem.
Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas” ir LFK sakrātās tautasdziesmu kolekcijas pilnizdevums. LFK arhīvā glabājas aptuveni 1 miljons tautasdziesmu tekstu, kas savākti pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” iznākšanas, un kopā ar tām atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā simt gadu garumā. Lai šo vērtīgo kultūras mantojumu darītu publiski pieejamu, 1960.gadā tiek uzsākts plānveidīgs darbs pie akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” sagatavošanas. No 1979. līdz 2018.gadam, strādājot vairākām folkloristu paaudzēm, publicēti vienpadsmit “Latviešu tautasdziesmu” sējumi ar apmēram 650 tūkstošiem tautasdziesmu tekstu un tos komentējošiem zinātniskiem rakstiem. Šobrīd noris darbs pie pēdējiem diviem sējumiem, kas aptvers kāzu noslēgumu (apdziedāšanās dziesmas, mičošanu, pūra dalīšanu), vīra un sievas dzīvi laulībā, vecumu, nāvi. Tādējādi šis izdevums ir lielākais latviešu tautasdziesmu publicējums, kas jebkad ir sagatavots.
Tā kā akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” pirmie sējumi jau kļuvuši par bibliogrāfisku retumu, bet vienlaikus tie ir vērtīgs avots, iepazīstot un pētot latviešu tautasdziesmas, 2021.gada vasarā LFK digitalizēja sējumus, kas vairs nav pieejami grāmatnīcās. Turpmāk jebkuram interneta lietotājam būs pieejami vairāk nekā 500 tūkstoši latviešu tautasdziesmu tekstu, kas tematiski sakārtoti 9 sējumos (10 grāmatās). Līdz ar tautasdziesmu tekstiem digitālajā kolekcijā pieejams arī akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” kolekciju rādītājs, kurā pēc reģionālā principa apkopotas kolekcijas, kas izmantotas izdevuma sagatavošanā. Izmantojot rādītājā iekļautos kolekciju numurus, LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv iespējams atrast manuskriptus, no kuriem tautasdziesmas publicētas, un veikt tālāku tautasdziesmu, to teicēju un pierakstītāju izpēti.
Publiskojot digitālo kolekciju, pieminam šopavasar mūžībā aizgājušo Dr. philol. Baibu Krogzemi-Mosgordu, kura ilgus gadus bija akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” zinātniskā vadītāja un ir arī izdevuma digitalizācijas idejas autore.
Par sējumu izdošanu un arī atļauju izvietot to skenētās versijas esam pateicīgi izdevniecības “Zinātne” kolektīvam. Sējuma digitalizācija veikta projekta “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē” ietvaros, kas saņēmis Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” finansējumu.
Kolekcija “Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas”
Informāciju sagatavoja:
Ieva Tihovska
Latviešu folkloras krātuve.
