Digitalizētā materiāla glabātāja būtu “Europeana” – Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs vienlaikus (skatīt www.europeana.eu).

Ieteikumā dalībvalstis aicinātas izstrādāt konkrētus plānus un veidot partnerības, kas ļautu līdz 2015. gadam palielināt “Europeana” krātuves glabāto vienību skaitu no šodienas 19 miljoniem līdz 30 miljoniem, tiešsaistē darīt pieejamu lielāku daudzumu ar autortiesībām aizsargāta vai tirdzniecībā neesoša materiāla, kā arī pielāgot nacionālos tiesību aktus un stratēģijas, lai nodrošinātu digitalizētā materiāla saglabāšanu ilgtermiņā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica: “Eiropā, iespējams, ir izveidojies pasaulē lielākais kultūras mantojuma uzkrājums. Mēs nevaram atļauties neizmantot digitalizācijas piedāvātās iespējas un piedzīvot kultūras lejupslīdes draudus. Digitalizācija ienes kultūras mantojumu ikvienā mājoklī un ir vērtīgs darbarīks tādās jomās kā izglītība, tūrisms, spēles, animācija un radošajā industrijā vispār. Ieguldījumi digitalizācijā radīs jaunus uzņēmumus un jaunas darbavietas.”

“Europeana”, kura tās aizsākumā 2008. gadā glabāja 2 miljonus vienību, ir izaugusi līdz vairāk nekā 19 miljonu vienību lielam krājumam, kurš nu ir pieejams intuitīvākā un interaktīvākā saskarnē nekā līdz šim. Lai uzglabāto vienību ģeogrāfiskā pārstāvētība būtu iespējami līdzsvarota, Komisijas ieteikumā katrai dalībvalstij noteikts saturiskā pienesuma vienību skaita mērķis, kas būtu jāsasniedz līdz 2015. gadam.

Ieteikuma pamatā ir 2010. gadā izveidotās “Viedo kolēģijas” (izcilu personību veidota augsta līmeņa pārdomu grupa) secinājumi par Eiropas kultūras mantojuma pārcelšanu tiešsaistē (skatīt IP/11/17).

Eiropas Digitalizācijas programmas mērķu vidū ir arī kultūras un radošo industriju atbalstošu pasākumu pieņemšana un ilgtspējīga modeļa atrašana “Europeana” krātuves finansējumam (skatīt IP/10/581, MEMO/10/199 un MEMO/10/200).

Pamatinformācija

 

ES kultūras mantojuma pārcelšana tiešsaistē nozīmētu to, ka visā Eiropā iedzīvotāji jebkurā laikā varētu to izmantot atpūtas, mācību vai darba vajadzībām. Digitalizētais materiāls varētu noderēt arī citiem komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, piemēram, mācību vai pedagoģisko materiālu izstrādei, dokumentālu sižetu veidošanai vai tūrisma piedāvājuma sagatavošanai. Tas pavērtu milzīgas ekonomiskas iespējas Eiropas radošajai industrijai, kuras devums patlaban ir 3,3% no ES iekšzemes kopprodukta un 3% no ES darbavietu kopskaita.

Jaunā ieteikuma paredzētie indikatīvie mērķi (vienību skaits) katras dalībvalsts pienesumam “Europeana” krātuvē ir šādi:

 

Austrija 600 000

Beļģija 759 000

Bulgārija 267 000

Kipra 45 000

Čehija 492 000

Dānija 453 000

Igaunija 90 000

Somija 1 035 000

Francija 4 308 000

Vācija 5 496 000

Grieķija 618 000

Ungārija 417 000

Īrija 1 236 000

Itālija 3 705 000

Latvija 90 000

Lietuva 129 000

Luksemburga 66 000

Malta 73 000

Nīderlande 1 571 000

Polija 1 575 000

Portugāle 528 000

Rumānija 789 000

Slovākija 243 000

Slovēnija 318 000

Spānija 2 676 000

Zviedrija 1 936 000

Apvienotā Karaliste 3 939 000

 

Minētais ieteikums ir atjaunināta 2006. gada ieteikuma versija. Tajā ņemti vērā dalībvalstu 2008. un 2010. gada ziņojumi par paveikto, kuri rāda, ka – neraugoties uz zināmu stāvokļa uzlabojumu – aktīvāk jārīkojas attiecībā uz finanšu resursiem, digitalizācijas kvantitatīvajiem mērķiem un atbalstu “Europeana” krātuves idejai.

Komisijas ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas:

  • izstrādāt konkrētus ieguldījumu plānus par digitalizāciju un veicināt publiskā un privātā sektora partnerību, lai kopīgi segtu digitalizācijas izmaksas. Ieteikumā uzskaitīti pamatprincipi, kas jāievēro, lai šādas partnerības būtu godīgas un līdztiesīgas;

 

  • līdz 2015. gadam ievietot “Europeana” krātuvē 30 miljonus vienību, tostarp visus Eiropā radītos meistardarbus, uz kuriem vairs neattiecas autortiesības, un visu materiālu, kas digitalizēts par publiskajiem līdzekļiem;

 

  • darīt tiešsaistē pieejamu lielāku daudzumu ar autortiesībām aizsargāta materiāla, piemēram, ar atbilstošu tiesisko regulējumu radot apstākļus, kas ļauj īstenot vērienīgu tirdzniecībā neesoša materiāla digitalizāciju un nodrošināt tā pārrobežu pieejamību;

 

  • konsolidēt stratēģijas un pielāgot tiesību aktus, lai nodrošinātu digitalizētā materiāla saglabāšanu ilgtermiņā, piemēram, gādājot par to, lai krātuvē ievietotais materiāls netiktu aizsargāts ar tādiem tehniskiem pasākumiem, kas krātuves darbiniekiem neļauj to saglabāt.

“Europeana” un ar to saistītās darbības ir viens no digitālo pakalpojumu infrastruktūras elementiem, kas iezīmēti finansēšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem 2014.-2020. gadam (skatīt MEMO/11/709). Kultūras artefaktu digitalizācija dod milzīgas iespējas mijsadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējdarbības attīstībai. Piemēram, “Europeana” nesen uzsāktajā projektā “Pirmais pasaules karš ikdienišķos dokumentos” (http://www.europeana1914-1918.eu), kas ļauj iedzīvotājiem papildināt “Europeana” krātuvi ar savām personīgajām piemiņas lietām no Pirmā pasaules kara laikiem, jau savākts un digitalizēts vairāk nekā 25 000 vienību. Ceļojošā prezentācija Hack4Europe! 85 programmētājiem no visas Eiropas sniedza piekļuvi “Europeana” krātuves resursiem, un rezultāts bija 48 mobilajiem tālruņiem un spēļu ierīcēm paredzētu inovatīvu lietojumprogrammu prototipi.

Skatīt arī MEMO/11/745.

 

Noderīgas saites

 

Ieteikums par kultūras materiāla digitalizāciju un pieejamību tiešsaistē:

http://ec.europa.eu/information_society/activities/digital_libraries/index_en.htm.

 

“Europeana”, Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs:

http://www.europeana.eu/portal/.

 

Digitalizācijas programmas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/digital-agenda.

 

Nēlī Krusas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/kroes/.

 

Nēlī Krusas tvītojumi: http://twitter.com/neeliekroeseu.

Papildu informācija:

Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)

Linda Cain (+32 2 299 90 19)