2018. gada sākumā Eiropas Komisija uzaicināja dažādus komunikācijas, mediju, politikas un citu jomu ekspertus kopīgā darba grupā izstrādāt politikas iniciatīvas cīņai ar dezinformāciju interneta vidē. Vienīgā Latvijas pārstāve šajā ekspertu grupā bija mediju pētniece Anda Rožukalne. Divarpus mēnešos tapa 50 lappušu garš ziņojums, kurā aprakstītas vēlamās darbības dezinformācijas mazināšanai visā Eiropas Savienības teritorijā. Šo darbību pieci pīlāri bija tiešsaistes ziņu caurspīdīguma veicināšana, medijpratības veicināšana, rīku izstrāde, lai spēcinātu žurnālistus un mediju patērētājus, Eiropā strādājošo mediju ziņu ekosistēmas dažādības aizsargāšana un dezinformācijas ietekmes pētīšanas veicināšana. Vēl dažu mēnešu laikā darbības aprakstītas detalizētāk, un tapis pirmais dezinformācijas kodekss, kuru parakstīt aicinātas galvenokārt lielās sociālo mediju un tiešsaistes tehnoloģiju kompānijas.

Kā skaidro Eiropas Komisijā, ar kodeksa palīdzību ir izdevies garantēt labāku pārredzamību un atbildību no tiešsaistes platformu puses, un tas ir kalpojis par strukturētu ietvaru šo platformu politikas uzraudzībai un dezinformācijas novēršanai. Pirmo kodeksa versiju 2018. gadā parakstīja 16 dalībnieki, tostarp “Facebook”, “Google”, “Twitter” un “Mozilla”, apņemoties īstenot 21 rīcības punktu, tostarp politiskas un tematiskas reklāmas pārredzamības nodrošināšanu, informācijas pieejamības nodrošināšanu faktu pārbaudītajiem un pētniekiem, kā arī regulāru kodeksa efektivitātes izvērtēšanu. Tāpat EK skaidro, ka informācijas apmaiņa ar parakstītājiem gadu gaitā ir kļuvusi regulārāka un efektīvāka. Koronavīrusa krīzes laikā platformas katru mēnesi ziņoja Komisijai, sniedzot pārskatu par to, ko tās dara, lai popularizētu autoritatīvu saturu, uzlabotu lietotāju informētību, izņemtu kaitīgu saturu vai ierobežotu tā ietekmi un identificētu ar koronavīrusa dezinformāciju saistītas reklāmas.

2021. gada maijā Komisija publicēja norādījumus, aicinot parakstītājus stiprināt kodeksu visās tā jomās, lai padarītu to par spēcīgu, efektīvu un elastīgu rīku dezinformācijas apkarošanai. Rezultātā pirms gada, 2022. gada 16. jūnijā, publicēts pastiprinātais dezinformācijas kodekss, kura fokuss ir lielu tiešsaistes platformu kopregulēšana saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu. Būtiski, ka pastiprinātajā kodeksā cīņai pret dezinformāciju ņemta vērā arī pieredze, kas gūta no Covid-19 krīzes un Krievijas kara Ukrainā. Jaunajā kodeksā ir noteiktas plašas un precīzas platformu un nozares apņemšanās cīnīties pret dezinformāciju. Tam ir jau 34 parakstītāji, kas vienojušies ievērot 44 apņemšanās, kā arī palīdzēt īstenot 127 īpašus pasākumus tādos jautājumos kā faktu pārbaudes tvēruma paplašināšana visās ES dalībvalstīs un to oficiālajās valodās, pētniekiem nodrošināta plašāka piekļuve datiem un izveidots vienots pārredzamības centrs.

Būtiskākā kodeksa ietekme ieraugāma parakstītāju regulāri sniegtajos ziņojumos par kodeksa aktivitāšu īstenošanas centieniem. Atskatoties uz pirmajiem ziņojumiem, varam uzzināt, ka, piemēram, “Google” ziņojusi par novērsta aptuveni 13 miljonu eiro liela reklāmas finansējuma aizplūšanu dezinformācijas izplatītājiem, “TikTok” par dezinformācijas izplatīšanu slēdzis vairāk nekā 800 000 kontu ar vairāk nekā 18 miljoniem sekotāju, bet “Meta” (“Facebook” un “Instagram” īpašnieki) informēja, ka vairāk nekā 28 miljoni “Facebook” ziņu un vairāk nekā 1,7 miljoni “Instagram” ierakstu papildināti ar oficiālu faktu pārbaudītāju nodrošinātu kontekstu vai viltus ziņu atspēkojumiem. Turklāt šie ir dati par paveikto vien mēneša vai dažu mēnešu īsā periodā 2022. gadā.

Cik lielu ietekmi uz dezinformācijas ierobežošanu atstās šāds politiskais dokuments, rādīs laiks, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka viens no svarīgākajiem motivatoriem dezinformācijas apkarošanā un medijpratības veicināšanā ir politiskā griba un privātu uzņēmumu saukšana pie atbildības par viņu platformās notiekošo. Šo tēzi savā lekcijā 2022. gada jūnijā Rīgā uzsvēra arī medijpratības veicināšanā Latvijā iesaistītās Starptautiskās Pētniecības un apmaiņas pārvaldes IREX prezidente Kristīna Lorda (Kristin M. Lord).

 

Informāciju sagatavoja:
Emīls Rotgalvis
Medijpratības nozares eksperts
Latvijas Nacionālā bibliotēka / Bibliotēku attīstības centrs
+371 20420628 / emils.rotgalvis@lnb.lv / www.lnb.lv