Daudz laimes! Latvijas Bibliotēku portālam 15 gadi
Suminot portāla piecpadsmito dzimšanas dienu, kura apritēs svētdien, 27. novembrī, esam aicinājuši Andri Vilku, Eviju Vjateri, Armandu Magoni, Ivaru Indānu, Jāni Ziediņu, Solvitu Petrēvicu, Antru Indriksoni, Ievu Kokoreviču un Kristīni Deksni dalīties atmiņās par portāla aizsākumiem un attīstību, kā arī izteikt novēlējumu nākotnei.
Pirms piecpadsmit gadiem, 2007. gada 27. novembrī, Latvijas bibliotēku direktoru rudens sanāksmes ietvaros Rīgas Brīvostas pārvaldes konferenču zālē notika Latvijas Bibliotēku portāla svinīgā atklāšana. Kopš tā laika portāls ir piedzīvojis vairākas pārmaiņas gan redaktoru sastāvā, gan portāla dizainā, tomēr pamatlietas ir palikušas nemainīgas: Latvijas Bibliotēku portāls joprojām ir vadošais nozares medijs, kas nodrošina informāciju par Latvijas bibliotēkām, to resursiem un piedāvātajiem pakalpojumiem, kā arī apkopo bibliotēku nozares profesionālo informāciju. Latvijas Bibliotēku portāla saturu koordinē un veido Latvijas Nacionālā bibliotēka, savukārt portāla tehnisko darbību nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs.
Ar simbolisku Brīvostas pārvaldes konferenču zāles šampanieša pudeli pret korpusu, portāls toreiz uzsāka savu ceļojumu. Gadu gaitā kāds no kuģa ir nokāpis, kāds uzkāpis, kāds nemainīgi palicis uz klāja. Suminot dzimšanas dienu, pie svētku galda aicinājām cilvēkus, kuri bijuši klāt dažādos portāla attīstības posmos, aicinot dalīties atmiņās un paceļot dzirkstošu glāzi novēlējumam nākotnei. Atmiņās dalījās (publicēšanas secībā) Andris Vilks, Evija Vjatere, Armands Magone, Ivars Indāns, Jānis Ziediņš, Solvita Petrēvica, Antra Indriksone, Ieva Kokoreviča un Kristīne Deksne.
Es, portāla tagadējā redaktore Anna Iltnere, ar interesi apkopoju atmiņu stāstus un ieniru arhīva fotogrāfijās, izsekojot Latvijas Bibliotēku portāla attīstības kartes līkločiem. Mans secinājums: portāls nenoveco, tas allaž ir gājis līdzi laikam, varbūt pat vēl kādu soli uz priekšu. Mana misija un novēlējums: iet līdzi laikam arī turpmāk un iedvesmot bibliotēku nozares esošos, kā arī vēl tikai topošos celmlaužus un rūpīgus turpinātājus. Viena no manām dāvanām portālam ir mūsdienīgs bilžu albums jeb portāla Instagram konts, kas top ar pašmāju ilustratoru aktīvu iesaisti. Daudz laimes www.biblioteka.lv!
Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors:
Latvijas Nacionālā bibliotēka var būt lepna, ka tās paspārnē pirms piecpadsmit gadiem tapa un joprojām aktīvi un profesionāli darbojas viens no nozares galvenajiem medijiem – Latvijas Bibliotēku portāls. Atceros, kā savulaik ierosināju portālu veidot. Biju iespaidojies no UNESCO, Čehijas un citiem starptautiskiem paraugiem. Aktīvi piedalījos struktūras plānošanā ar portāla pirmo redaktori Antru Indriksoni. Saknē šī struktūra ir saglabāta. Protams, piecpadsmit gadu laikā Bibliotēku portāls ir piedzīvojis daudz uzlabojumu, arī dizains ir radikāli pārveidots, kas ir saprotami. Uzskatu, ka ilgajā darbības posmā portāls ir labi un stabili veidojies. Novēlu tam arī turpmāk iet līdzi laikam un informēt bibliotekārus un bibliotēku draugus par labās prakses piemēriem, aktuālo nozarē, kā arī iedvesmot nozarē strādāt.
Evija Vjatere, LNB Bibliotēku attīstības centra vadītāja:
Šodien Latvijas Bibliotēku portāls vairumam Latvijas bibliotekāru kļuvis par neatņemu profesionālās informācijas izziņas avotu, tomēr ikdienas skrējienā retais vairs atceras, kā un kad šis informācijas resurss ir tapis. Kas ir bijuši tie cilvēki, kuri Bibliotēku portāla ideju izauklēja, attīstīja un radīja tā saturu, rūpējās par tehniskiem risinājumiem un sniedza atbalstu resursa uzturēšanā. Bibliotēku portāls veiksmīgi darbojas jau 15 gadus, un tam pamatā ir vairāki savā starpā saistīti priekšnoteikumi – jau no pašiem pirmsākumiem Bibliotēku portālu “būvēja” spēcīga profesionāļu komanda ar gribu un vēlmi radīt kaut ko unikālu, paliekošu un vērtīgu. Bija skaidrs redzējums, ka vienuviet ir jābūt visiem profesionāļiem pieejamai informācijai par Latvijas bibliotēkām, to pakalpojumiem, aktuālām ziņām, nozares informācijai gan nacionālā, gan starptautiskā kontekstā. Man spilgti atmiņā ir palikusi epizode, kad neilgi pirms portāla oficiālās atvēršanas sestdienas pēcpusdienā kopā ar portāla pirmo redaktori Antru Indriksoni LNB direktora Anda Vilka tolaik vēl Krišjāņa Barona ielas kabinetā nepiespiestā atmosfērā pārrunājām portāla saturu, apmainījāmies ar idejām. Bijām tik priecīgas, ka direktors savā saspringtajā darba grafikā atradu laiku šai nozīmīgajai sarunai. Tas mums nozīmēja ļoti daudz un sniedza iedvesmu tālākam darbam. Noteikti gribu pieminēt arī bijušo Bibliotēku attīstības institūta direktori Annu Mauliņu, kas ļoti aktīvi iesaistījās portāla satura radīšanā.
Līdzās komandas darbam nozīmīgs bija daudzpusīgs sadarbības aspekts. Gan sadarbība tehnoloģiskajā nodrošinājumā ar Bibliotēku portāla tehnisko uzturētāju – Kultūras informācijas sistēmu centru, gan satura veidošanā – ar Latvijas bibliotēkām un citām kultūras institūcijām, arī ar bibliotēku lasītājiem un citiem interesentiem. Īpaša sadarbība ar bibliotēkām un lasītājiem izvērtās Bibliotēku portāla 2. kārtas izveides laikā, kad satura stratēģijā tika “iepludinātas” sociālo tīklu iezīmes – izveidoti bibliotēku un lietotāju profili. Tas bija novatoriski, atbilstoši norisēm un tā brīža tendencēm sabiedrībā.
Daudzpusīgo sadarbību veido un uztur portāla redaktori, kas ir vēl viena veiksmes atslēga portāla ilgmūžībai. Bibliotēku portāla redakcija jau kopš tā dibināšanas brīžiem ir bijusi Bibliotēku attīstības centra sastāvdaļa. Ar lielu gandarījumu kopā strādāju un nepieciešamo atbalstu sniedzu portāla redaktorēm – Antrai Indriksonei, Kristīnei Deksnei, Ievai Kokorevičai (Krūmiņai) un šībrīža redaktorei Annai Iltnerei. Apbrīnoju kolēģu idejas, radošumu un arī tehnisko ieguldījumu, lai portāla saturu uzturētu allaž aktuālu, interesantu un mūsdienīgu. Katra no redaktorēm nākusi ar savu redzējumu, atstājusi “personiskos nospiedumus” – tieši tas padara portālu par atraktīvu un pievilcīgu nozares resursu profesionāļu acīs. Bibliotēku portāla saturs pilnveidojas dienu no dienas, šobrīd katrs interesents var atrast kaut ko sev svarīgu un noderīgu – izveidotas tematiskas sadaļas, radīti ar attēliem bagātināti oriģinālraksti un publikācijas, pieejama video bibliotēka un nozares kalendārs. Saturs tiek papildināts ar aktuāliem ārvalstu bibliotēku pieredzes stāstiem.
Iespējams, ka katram no Bibliotēku portāla veidošanā iesaistītajiem būs citas atmiņas, katrs izcels tieši sev tuvo, un tieši tas arī palīdzēs izveidot kopējo atmiņu puzli, saliekot iztrūkstošos gabaliņus Bibliotēku portāla vēstures līkločos.
Bibliotēku portālam novēlu būt nemitīgā attīstībā, neapstāties pie sasniegtā un būt sasaistē ar nozarē un starpnozarēs notiekošo.
Armands Magone, Kultūras informācijas sistēmu centra direktors:
Laiks pirms piecpadsmit gadiem un vēl nedaudz agrāk, kad dzima ideja par Bibliotēku portāla izveidi, bibliotēku nozarē bija dinamisks un lielu pārmaiņu pilns – toreiz aktīvas attīstības fāzē noritēja publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls”, ko īstenojām ar Geitsu fonda atbalstu, bibliotēkām piegādājām tehnisko infrastruktūru, ierīkojām internetu, pilnveidojām vienoto publisko bibliotēku tīklu Latvijā, plaši rīkojām dažādus kursus un mācības bibliotekāriem ne tikai datorprasmēs, bet arī vadībā, darba organizācijā un komunikācijā ar klientiem.
Un bija tikai pašsaprotami, ka straujā bibliotēku attīstība noteica nepieciešamību arī pēc vienotas virtuālās tiešsaistes darba vides, kurā nozares pārstāvji varētu dalīties pieredzē, publicēt jaunumus, kā arī tiktu dota iespēja katrai bibliotēkai būt pieejamai tīmeklī – atcerēsimies, ka tolaik atsevišķa mājaslapa bibliotēkām bija retums un ziņas par daudzām bibliotēkām internetā dažkārt bija ļoti skopas. Bibliotēku portāla koncepcija piedāvāja ikvienai bibliotēkai izveidot savu profilu, tādā veidā sekmējot bibliotekāru prasmes sevi prezentēt arī digitālajā vidē un vienlaikus veidojot vienotu bibliotēku katalogu.
Šobrīd šāda veida apkopojošas informācijas pārvaldīšanu pārņēmis portāls kulturasdati.lv, kurā piedāvājam ziņas pēc vienotas klasifikācijas ne tikai par bibliotēkām, bet arī citām kultūras iestādēm un organizācijām, savukārt portāls biblioteka.lv ir pilnveidojies gan tehniski, gan vizuāli, gan saturiski un kļuvis par nozares profesionāļiem patiešām nozīmīgu tikšanās vietu ar plašu un daudzveidīgu informatīvu un izglītojošu saturisko piepildījumu. Ko novēlēt Bibliotēku portāla jubilejā? Pie pašreizējiem tehnoloģiju attīstības tempiem, ļoti iespējams, vēl pēc 15 gadiem portāls esošajā veidā mums jau šķitīs stipri vēsturisks, un varbūt mums šodien ir pat grūti iztēloties, kāds tas varētu izskatīties nākotnē, taču noteikti novēlu tā veidotājiem radošu garu, enerģiju un aizrautību sekot līdzi laikmeta tendencēm, lai biblioteka.lv arī turpmāk būtu vieta, kur bibliotekāriem virtuāli tikties un smelties iedvesmu inovatīvām idejām, ko tālāk iedzīvināt arī savās bibliotēkās.
Jānis Ziediņš, Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietnieks:
Pēdējos piecpadsmit gadus, kopš darbojas Bibliotēku portāls, mēs, kuru pārziņā ir kultūras nozares lielās informācijas sistēmas, varam nosaukt par tehnoloģiju ziņā nozīmīgu izaugsmes laiku ne tikai kultūras sfērā, bet valsts pārvaldē vispār. Ir ievērojami audzis un pilnveidots digitālais kultūras mantojums, kultūras un atmiņas institūcijas savu resursu popularizēšanai plaši un radoši izmanto dažādus digitālos risinājumus un piedāvā lietotājiem e-pakalpojumus, tāpat aizvien vairāk mūsu darbā un ikdienā ienāk mākslīgais intelekts.
Arī Bibliotēku portāls, kura koncepts sākotnēji veidojās diskusijās un diezgan aktīvā viedokļu apmaiņā, ir attīstījies un no bibliotēku kontaktu un aktualitāšu apkopojoša informācijas avota izveidojies par daudzpusīgu un sazarotu tiešsaistes resursu nozares profesionāļiem. Mūsdienās bibliotēku ietekme un atbildības jomas ir būtiski augušas, viens no to galvenajiem uzdevumiem ir pārzināt digitālās prasmes un veicināt to apguvi vietējā sabiedrībā. Novēlu, lai Bibliotēku portāls arī turpmāk būtu labs atbalsts un vērtīgs izziņas avots bibliotekāriem mūsdienīgas vides veidošanā bibliotēkās!
Ivars Indāns, viens no Bibliotēku portāla koncepcijas izstrādātājiem:
Ideja par Latvijas Bibliotēku portālu radās 2000. gadu sākumā, darba grupai strādājot pie VVBIS stratēģijas izstrādes. Tas bija laiks, kad sāka parādīties pirmie portāli, vēl nebija “dzimis” vēlāk tik populārais delfi.lv.
Radās doma izveidot vienotu Latvijas biblotēku informatīvo telpu: vietni, Latvijas bibliotēku portālu, kurā tiktu apkopota nozīmīgākā informācija par bibliotēkām un to aktualitātēm.
Pēc sākotnējās koncepcijas Portālam bija jāsastāv no 3 daļām:
- Profesionālās informācijas sadaļas;
- Savstarpējās saziņas sadaļas;
- Latvijas bibliotēku kopkataloga sadaļas.
Sākotnējā Portāla versijā tika realizētas abas pirmās funkcijas.
Laikam ritot, Portāla saturs pārsvarā tika orientēts un profesionālo informāciju, daļēji aizstājot žurnālu “Bibliotēku pasaule”, bibliotekāru savstarpējās saziņas funkcijas deleģējot sociālajiem tīkliem. Kopkataloga funkcija daļēji realizēta citiem tehniskajiem līdzekļiem.
Patīkami, ka, laika gaitā mainoties Portāla tehniskajam risinājumam, ir saglabāts ierakstu arhīvs, kas var noderēt, pētot bibliotēku vēsturi.
Uzskatu, ka joprojām nepietiekama ir viena no projektētajām Portāla funkcijām: Latvijas bibliotēku savstarpējā komunikācija. Regulāra savstarpējā saziņa, kopīga ideju ģenerēšana, kopīga risinājumu meklēšana aktuāla ir bijusi vienmēr, bet īpaši nozīmīga tā ir tagad, bibliotēku “optimizācijas” laikā.
Solvita Petrēvica, TietoEvry Latvia Vecākā funkcionālā konsultante:
Kā apmācību speciāliste dažādās Latvijas bibliotēkās vadīju apmācības bibliotekāriem par bibliotēku portāla izmantošanu. Bibliotekāri apguva ne tikai portāla izmantošanu, bet arī satura izvietošanu tādās vietnēs kā Twitter, YouTube, Slideshare. Tagad tas liekas tik ikdienišķi, bet tolaik bija jāapgūst izveidot bibliotēku Twitter un Youtube kontus, veidot nelielus videoklipiņus programmā Windows Movie Maker, ievietot un publicēt YouTube kanālā un vēl citas lietas, kas šobrīd sen jau ir ikdienišķas. Es novēlu bibliotēku portālam būt saistošam, mūsdienīgam, vienmēr aktuālam un turpināt informēt par bibliotēku pasaules jaunumiem bibliotēku entuziastus un sabiedrību kopumā!
Antra Indriksone, LNB mājaslapas redaktore, Bibliotēku portāka redaktore no 2007. līdz 2011. gadam:
Latvijas Bibliotēku portāla idejas realizācija pirms 15 gadiem lielā mērā bija saistīta ar vēlmi koncentrēt internetā pieejamo informāciju par bibliotēkām un to pakalpojumiem. Viena no sākotnēji lolotām idejām bija arī vienotais meklētājs, kas nodrošinātu vienlaicīgu meklēšanu Latvijas bibliotēku elektroniskajos katalogos un datubāzēs, bet šo ideju tobrīd neizdevās realizēt.
Portāls uz valsts datubāzes (Kultūras kartes, tagad – Kultūras datu portāls) datu bāzes piedāvāja lasītājiem atrast sev pieejamākās Latvijas bibliotēkas, bet bibliotēkām, no kurām daļai tobrīd nebija savas tīmekļvietnes, tas bija vienkāršs un pieejams risinājums, kā publiskot internetā savu piedāvājumu. Kā portāla satura papildinājums tika publicētas arī bibliotēku un saskarnozaru aktualitātes, kā arī uzturēta profesionālās informācijas sadaļa bibliotēku darbiniekiem.
Latvijas Bibliotēku portāla pastāvēšanas laikā ir mainījusies portāla mērķauditorija. Ja pirmsākumos tā bija vēlme informēt bibliotēku pakalpojumu saņēmējus, tad tagad uzmanības centrā ir nozares profesionālis. Priecājos, ka portāla veidotāji ir izvēlējušies šo attīstības virzienu, un portāls ir spējis iemantot Latvijas bibliotekāru atzinību. Lai izdodas viss iecerētais
Ieva Kokoreviča, Bibliotēku portāla redaktore 2015. līdz 2017. gadam:
Latvijas Bibliotēku portālā darbojos īsu, bet atmiņā spilgti paliekošu laiku. Mani ļoti iedvesmoja Latvijas bibliotekāru radošums, uzņēmība, prasme izgaismot kultūras mantojuma vērtības un atsaucība jaunām idejām, tiecoties uzlabot savu kopienu dzīvi.
Vēlu, lai arī turpmāk šis resurss bagātīgi noder, informē un tuvina visus bibliotēku mīļotājus. Lai top!
Kristīne Deksne, LNB BAC Bibliotēku attīstība eksperte, portāla redaktore no 2011. līdz 2015. un no 2017. līdz 2022. gadam:
Vairāk nekā 10 manas profesionālās darba dzīves gadi ir bijuši saistīti ar Latvijas Bibliotēku portālu. Kā Bibliotēku portāla redaktore esmu biju klāt pie portāla otrās kārtas izstrādes, un vadījusi portāla trešās, šībrīža, versijas izveidi. Šo gadu laikā ir bijušas gan dažādas tendences nozarē, gan prasības no profesionāļiem, gan atšķirīgi tehniskie risinājumi un arī šķēršļi, bet esmu bezgala priecīga, ka Bibliotēku portāls ir audzis un attīstījies. Uzskatu, ka tas šobrīd ir patiešām lielisks nozares profesionālās informācijas resurss, kur bibliotekāri un bibliotēku draugi var uzzināt ļoti daudz interesanta un noderīga. Ja man būtu jāparāda, kādi ir bijuši šie 12 gadi Latvijas Bibliotēku portāla redaktores amatā, attēls līdzinātos elektrokardiogrammas grafiskajam attēlam – ar pārsitieniem, brīžiem līdzenu plūdumu, saviem kāpumiem un bedrēm. Izmantojot izdevību, vēlos teikt sirsnīgu paldies visiem Bibliotēku portāla izveidē un attīstībā iesaistītajiem cilvēkiem un sadarbības partneriem, jo kopā un par spīti visam esam spējuši to nosargāt, attīstīt un izveidot par dinamisku un vērtīgu bibliotekāru profesionālo pilnveidi veicinošu resursu. Un nenoliegšu, esmu arī gandarīta un lepna pa paveikto.
Sagaidot Bibliotēku portāla 15. dzimšanas dienu, gribas novēlēt portālam “iztrakoties”, kā jau pusaudžiem tas pienākas, atļauties izmēģināt jaunas lietas, un, protams, jautru dzimšanas dienas ballīti!
Atmiņas apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
Bibliotēku portāla redaktore
portals@lnb.lv