2014. gada 1. martā plkst. 13.00 Ķīpsalas hallē (Rīgā, Ķīpsalas ielā 8) Baltijas Grāmatu svētku ietvaros notiks Daigas Mazvērsītes grāmatas “Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana” prezentācija.

 

Gadskārtējiem Baltijas grāmatu svētkiem Ķīpsalā Apgāds Zvaigzne ABC ir sarūpējis kādu pavisam īpašu dāvanu visiem, kuru dzīvē nozīmīga loma ir vai ir bijusi mūzikai. Ievērojamā muzikoloģe Daiga Mazvērsīte – daudzu latviešu mūzikas vēsturei veltītu grāmatu autore – veikusi saistošu pētījumu par latviešu estrādes mūzikas pašiem pirmajiem soļiem un grāmatā “Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana” izpētījusi un skrupulozi aprakstījusi Igenbergu dzimtas vēstures lappuses. Grāmata sniedz lasītājam iespēju ielūkoties ievērojamās komponistes un pianistes Elgas Igenbergas – mūsu vecāku un vecvecāku paaudzēs iemīļoto dziesmu “Riču raču”, “Ripo, ratiņ”, “Rīgas bulvāri”, “Varbūt”, kā arī operetes “Annele” autores – talanta saknēs, caur viņas prizmu atspoguļojot arī latviešu estrādes mūzikas dzimšanu.

“Jūs varbūt jautāsiet – kāpēc par viņu?” grāmatas ievadā raksta autore. “Ir taču dižāki komponisti, veiklāki pianisti, populārākas personības. Taču man Elga Igenberga ir simbols talanta apvienojumam ar sīksto latviešu mūziķa izdzīvošanas spēju, kāda nepieciešama, mainoties varām, modei un tikumiem. Dzīve pierādījusi, ka sievietei mūzikas pasaulē darbošanās allaž ir sarežģītāka nekā stiprajam dzimumam. (..) Igenberga, mēģinādama atrast laimi ģimenes dzīvē, tomēr nonāca pie secinājuma, ka viņas īstā dzīve ir pie klavierēm, mūzikā, un tai arī nodevās ar prieku līdz mūža galam. Cik daudzi spēj tā dzīvē jau mazotnē uziet savu īsto, vienīgo ceļu, un tad no visas sirds turēties pie tā?” “Mūzika man ir viss,” tā, kā autore atceras, reiz kādā sarunā teikusi slavenā pianiste, koncertmeistare, komponiste, kuras ieguldījums latviešu estrādes mūzikas tapšanā līdz šim nav bijis pienācīgi atspoguļots.

Grāmatā “Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana” detalizēti un vienlaikus emocionāli attēlota pēckara kultūras un mākslas vide Latvijā. Gan vēstulēs, gan citos vēsturiskos dokumentos autore atradusi vērtīgus faktus par šī laikposma mūzikas dzīvi, skaudri atainojusi talanta cīņu ar birokrātiju valdošā režīma apstākļos un nav slēpusi arī maksu, kāda par izcilu darbību kultūras lauciņā komponistei bija jāmaksā ar savu personisko dzīvi. Grāmatu papildina arī  bagātīgs oriģinālu fotomateriālu klāsts.

Grāmata būs saistoša un interesanta lasāmviela dokumentālās prozas un biogrāfisko romānu cienītājiem un lieliska dāvana – gan katram patiesam mūzikas interesantam, gan tās paaudzes cilvēkiem, kuri arvien vēl mēdz ģimenes viesībās vai klusi pie sevis uzdungot: “Hei – ripo, ratiņ, ripo, vecais draugs…”