Dabai draudzīgā Lietu bibliotēka: Intervija ar Zigrīdu Murovsku no Gētes institūta Rīgā
Lieliska iniciatīva, kas veicina ilgtspēju un mazina patēriņu, ir Lietu bibliotēkas. Kopš 2021. gada tāda ir atrodama arī Gētes institūtā Rīgā – pagaidām Latvijā vienīgā. Lai uzzinātu vairāk, Bibliotēku portāls sazinājās ar institūta Informācijas centra un bibliotēkas vadītāju Zigrīdu Murovsku.
Šobrīd aktīvi tiek runāts par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai pārveidotu pasauli, kuri valstīm jācenšas sasniegt līdz 2030. gadam. IFLA 87. Pasaules bibliotēku un informācijas kongresa lasījumu sērijā “Kā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi var mainīt dzīvi?” izskanēja, ka rezolūcija 2015. gadā bija vēsturiska pieredze: visas 193 ANO valstis apņēmās darīt ko kopīgu. Ņemot vērā pandēmijas un Krievijas–Ukrainas kara globālo ietekmi, mērķus diez vai izdosies norādītajā termiņā sasniegt, bet tie nenoliedzami esot jāturpina soli pa solim. Arī bibliotēkas un bibliotekāri var savā darbā īstenot “puzles gabaliņus”, kas nepieciešami kopainas pilnveidei. Citējot Īrijas eksprezidenti Mēriju Robinsoni, kura pirms nedēļas atklāja IFLA kongresu Dublinā, bibliotēkām ir jākļūst par vietām, kur runā par klimata krīzi. Divi no 17 savstarpēji saistītiem globālajiem mērķiem ir atbildīgs patēriņš un ražošana un rīcība klimata jomā.
Lieliska iniciatīva, kas veicina ilgtspēju un mazina patēriņu, ir Lietu bibliotēkas. Tepat kaimiņvalstīs Lietu bibliotēka ir iekļauta kā viens no Tallinas Centrālās bibliotēkas pakalpojumiem. Ar saukli “Kālab pirkt, ja vari aizņemties?” un līdzīgiem uzsaukumiem šāda veida bibliotēkas, kur iespējams aizņemties īslaicīgi nepieciešamus sadzīves priekšmetus, aktīva dzīvesveida inventāru un rotaļlietas, tiek atvērtas visur pasaulē. Kopš 2021. gada Lietu bibliotēka ir atrodama arī Gētes institūtā Rīgā – pagaidām vienīgā Latvijā. Kolekcijā iekļautie priekšmeti bez maksas tiek aizdoti Gētes institūta bibliotēkas lasītājiem uz četrām nedēļām (ar iespēju pagarināt lietošanas termiņu). Te atradīsiet urbi, slīpmašīnu, figūrzāģi, dzīvžoga šķēres, šujmašīnu, maizes cepšanas ierīci, lodāmuru, telti, teleskopu, e-grāmatu lasītāju un vēl daudz ko citu.
Lai uzzinātu vairāk, Latvijas Bibliotēku portāls sazinājās ar Gētes institūta Rīgā Informācijas centra un bibliotēkas vadītāju Zigrīdu Murovsku.
Kāpēc Gētes institūts Rīgā aizsāka Lietu bibliotēku?
Gētes institūta Rīgā Lietu bibliotēkas galvenais mērķis ir ilgtspējas veicināšana. Ar šo projektu vēlamies pievērst uzmanību resursu taupīšanai un tā nozīmei klimata pārmaiņu kontekstā. Ikviens, izmantojot Lietu bibliotēku, ietaupa resursus, kas izmantoti dažādu priekšmetu ražošanā un izplatīšanā, kā arī savus finansiālos līdzekļus un vietu, kas būtu nepieciešama kāda no priekšmetu uzglabāšanai, līdz tas tiek izmantots.
Piemēram, pirms četriem gadiem es iegādājos šujmašīnu, bet esmu to izmantojusi tikai kādas četras reizes. Rezultātā tā tikai stāv un gaida. Rēķinot to, cik daudz līdzekļu un resursu tika izlietots, lai to izgatavotu, pārdotu un nopirktu, un salīdzinot ar to, cik bieži esmu to izmantojusi, jāsecina, ka vienkāršāk būtu bijis to aizņemties.
Kas jādara, lai no Lietu bibliotēkas kaut ko aizņemtos?
Par Lietu bibliotēkas lietotāju var kļūt ikviens interesents. Lai to izmantotu ir jākļūst par Gētes institūta Rīgā bibliotēkas lietotāju. Visi Gētes institūta Rīgā bibliotēkas pakalpojumi ir bez maksas.
Vai ikviens var Lietu bibliotēkai kaut ko uzdāvināt?
Nav iespējams.
Cik izplatītas pasaulē ir šāda veida iniciatīvas?
Lietu bibliotēku aizsākumi meklējami 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad ASV (Kolorādo, Ohaio un Vašingtonas štatos) tika dibinātas pirmās bezpeļņas “Instrumentu bibliotēkas” (Tool Libraries) un Austrālijā – “Rotaļlietu bibliotēkas” (Toy Libraries). Ap šo laiku – Kalifornijā, ASV – radās arī pirmā Lietu bibliotēka kā publiskās bibliotēkas nodaļa. Kopš 2010. gada vērojams Lietu bibliotēku skaita pieaugums.
Pēc 2018. gada datiem visā pasaulē bija ap 249 Lietu bibliotēku, un 33 no tām atrodas Eiropā (Eiropas Savienībā – 23, Lielbritānijā – 19, Vācijā – 9). Interesanti, ka lielākoties šīs bibliotēkas izveidoja nevis publiskās bibliotēkas, bet nevalstiskās organizācijas.* Domājams, ka šobrīd skaitlis ir vēl lielāks, jo gandrīz katrā lielākajā Vācijas publiskajā bibliotēkā ir ieviesta Lietu bibliotēka. Arī vairākos citos Gētes institūtos ir atvērtas vai tiks atvērtas jaunas Lietu bibliotēkas, kā, piemēram, Budapeštā, Varšavā u.c.
Ko jūs atbildētu viedoklim, ka bibliotēkās ir jābūt tikai grāmatām (žurnāliem, filmām)?
Domāju, ka bibliotēkām jāsoļo līdzi laikam un jāmainās kopā ar sabiedrību un pasauli. Mūsdienās bibliotēka kā vieta, kur iespējams piekļūt pie grāmatām, žurnāliem, filmām u.c. šāda veida medijiem ir zaudējusi nozīmi, jo ir parādījušies tik daudz citu veidu, kā piekļūt šāda veida informācijas nesējiem. Tādēļ turpinās diskusija par bibliotēkas lomu sabiedrībā.
Vienlaikus jāatzīst, ka, sekojot attīstības tendencēm pasaulē, bibliotēkas ir tā vieta, kur diezgan vienkārši var izveidot Lietu bibliotēku, jo mums jau ir pamatīga pieredze mediju izsniegšanā, mūsu rīcībā ir tam nepieciešamā struktūra, sākot ar katalogu līdz personāla resursiem.
Šīgada festivāla “Lampa” diskusijā par lauku bibliotēkām izskanēja ideja, ka reģionos, kur cilvēku ienākumu līmenis ir zemāks, būtu svarīgi, lai bibliotēkās varētu aizņemties bērnu slidas vai būvniecības instrumentus – proti, lietas, kas nepieciešamas tikai uz laiku. Kādas ir jūsu domas? Vai Lietu bibliotēkām tomēr ir sava loma arī lielākās pilsētās?
Ņemot vērā Lietu bibliotēkas mērķus, jāatzīst, ka tai ir mazs sakars ar naudas maciņa biezumu. Es pat teiktu, ka Lietu bibliotēkas būtu vajadzīgākas lielākajās pilsētās, jo pēc maniem novērojumiem reģionos cilvēki ir saliedētāki, viens otru pazīst un veido ciešāku kopienu, kuras ietvaros ir vienkāršāk aizņemties dažādus priekšmetus vienam no otra, gan izpalīdzēt. Savukārt, pilsētā iedzīvotāji ir atsvešinātāki un, lai gan pastāv sava veida vēlme dalīties, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, dažādu iemeslu dēļ ir grūtāk aiziet pie kaimiņa un lūgt kaut ko vai aizdot.
Vai Lietu bibliotēkām Latvijā būtu jābūt izplatītākām?
Viennozīmīgi – jā.
Kas, jūsuprāt, ir interesantākais, ko Gētes institūta Lietu bibliotēkā ir iespējams aizņemties?
Robotiņi BeeBots, ar kuru starpniecību pirmskolas vecuma bērni un pirmo klašu skolēni vienlaikus var apgūtu programmēšanu un, piemēram, vācu valodu. Vēl ļoti interesanta šķiet Slack line lenta – plata noturīga lenta, uz kuras iespējams mācīties balansēt.
Vai arī jūs pati izmantojat tās pakalpojumus?
Esmu aizņēmusies Mājas planetāriju un labprāt aizņemšos arī vafeļu pannu un saldējuma mašīnu. Patiesībā ļoti daudzi mūsu kolēģi labprāt izmanto Lietu bibliotēku. Manuprāt, tas ir kā tāds tests, vai piedāvājam priekšmetus, kas patiešām ir vajadzīgi.
*Die neue Share Economy: Bibliotheken der Dinge : gemeinschaftliche Nutzungen für eine nachhaltige Stadtentwicklung / Najine Ameli – Bielefeld : transcript, [2020] © 2020 – 289 Seiten : Illustrationen, Diagramme ; 22.5 cm x 14.8 cm – Urban studies .[59. – 61.lpp.]
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
Bibliotēku portāla redaktore
portals@lnb.lv