Sadarbība. Iniciatīva. Entuziasms. Šie trīs atslēgas vārdi vislabāk raksturo situāciju, kāda ir novērojama publisko bibliotēku 2017. un 2018. gada pārskatos (1), apskatot sīkāk sadarbību starp bibliotekāru un skolotāju. Koncentrējoties uz sadaļu – darbs bērniem un jauniešiem, tika izpētīts, cik nozīmīgu un būtisku lomu ieņem veiksmīga sadarbība, kuras rezultātā skolēni iepazīst labāk bibliotēku un tās sniegtos pakalpojumus.

Ne tikai skolotāju, bet arī bibliotekāru satrauc esošā situācija ar skolēniem, kuru lasītprasme nav tik laba, kā gribētos, tāpēc ir svarīgi aplūkot esošo situāciju un secināt, cik lielā mērā sadarbojas skolotāji ar bibliotekāriem un otrādi, īpašu uzmanību pievēršot skolas bibliotēkai un tās darbiniekiem.

Lasot bibliotēku pārskatus (1), ir patiess prieks, ka bibliotēkām ir ļoti daudz un dažādi sadarbības partneri. Sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm, skolām un beidzot ar vietējo pašvaldību, jauniešu centriem, laikrakstiem un citām valstīm, realizējot pārrobežu projektus.

Izmaiņas izglītības sistēmā Latvijā

Kopš 2016. gada nogales, Latvijā pakāpeniski tiek ievests jauns izglītības modelis, kas paredz izmaiņas pirmsskolas (10), pamatskolas (9) un vidusskolas (11) izglītības sistēmā. Lai skolēni veiksmīgi absolvētu skolu un apgūtu nepieciešamās zināšanas turpmākai dzīvei, ir nepieciešams iesaistīties visai kopienai – skolotājiem, skolas personālam, skolas bibliotekāram, vecākiem un pārējiem sabiedrības locekļiem. Tikai darbojoties roku rokā, ir iespējams izpildīt jaunā izglītības modeļa mērķus un sasniedzamo rezultātu.
Pasaules ekonomikas forums paredz – “65% no jaunajiem cilvēkiem, kuri patlaban sāk skolu, strādās profesijā, kāda šodien neeksistē (18)”. Šī ir realitāte, ar kuru saskarsimies tuvāko gadu laikā, tāpēc ir jārīkojas un jāpiedāvā tāda izglītības sistēma, lai jaunā paaudze spētu konkurēt pasaules tirgū un iegūtu nepieciešamās zināšanas un prasmes. Mūsdienu bērni domā citādāk, viņi risina problēmsituācijas pēc sava scenārija un apgūst jaunas lietas ar visām piecām maņām, tādēļ ir jāpielāgojas viņu domāšanas veidam un spējām, kā arī jāatbalsta un jāiedvesmo ar savu līdzdalību.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) no 2016. gada 17. oktobra īsteno projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola 2030), kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt un pēctecīgi ieviest tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 gadiem līdz vidusskolai, kā rezultātā skolēni iegūs dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes (5). 2019. gada 1. septembrī stājas spēkā jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas (10), kuras valdība apstiprināja 2018. gada 21. novembrī, un kas ir viens no trim saistošajiem vispārējās izglītības dokumentiem skolām un skolotājiem.

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās: valodas, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes (5).

Lai aprobētu projekta ietvaros topošo mācību saturu un pieeju, VISC šim mērķim 2017. gada janvārī izraudzījās 100 pirmsskolas un skolas. Aprobācija ilga divus gadus, kuru laikā visu pilotskolu skolotāju komandas piedalījās mācībās un regulāri tikās, lai kopīgi plānotu mācību darbu un sniegumu vērtēšanu un palīdzētu skolēniem attīstīt dzīvei mūsdienu sabiedrībā nepieciešamas kompetences. Lai noskaidrotu, kā projektā izstrādāto mācīšanas pieeju vislabāk ieviest vispārējā izglītībā, un lai labās prakses piemēri būtu pieejami visā Latvijā, katrā plānošanas reģionā tika izvēlas ļoti dažāda veida skolas, sākot no nelielām lauku reģionu sākumskolām līdz lielo pilsētu vidusskolām un Valsts ģimnāzijām. No katra plānošanas reģiona aprobācijā tika iesaistīta arī speciālā izglītības iestāde (16).

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centrs ir sagatavojis Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) Skolu bibliotēku vadlīniju 2. izdevuma tulkojumu latviešu valodā (3), kurš tika publicēts 2018. gada septembrī. Izpētot vadlīnijas un IFLA/UNESCO (The United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) Skolu bibliotēku manifestu (4), var secināt, ka abos avotos tiek runāts par caurviju prasmēm. Dokuments paredz arī to, kādas izmaiņas skars skolu bibliotēkas. Ne tikai skolēniem tiks attīstītas jaunas prasmes, bet arī mācību personālam ir jābūt informētam par šīm izmaiņām un pašiem jāpilnveidojas.

Skolas bibliotēkas definīcija

Jaunā izglītības modeļa aprakstā nav izsmeļoša informācija par to, kādai jābūt skolas bibliotēkai. IFLA Skolu bibliotēku vadlīnijas definē, ka skolas bibliotēka ir “fiziska un digitāla mācību telpa, kurā lasīšana, izziņas process, pētniecība, domāšana, iztēle un radošums spēlē galveno lomu skolēnu “ceļojumā no informācijas uz zināšanām”, kā arī viņu personīgajā, sociālajā un kultūras izaugsmē” (3), savukārt IFLA/UNESCO Skolu bibliotēku manifestā skolu bibliotēkas raksturotas kā visas skolas kopienas pedagogiem un skolēniem paredzēts mācīšanas un mācīšanās uzlabošanas un pilnveidošanas līdzeklis (4). Manifests tika izstrādāts 1999. gadā, tāpēc tajā skolu bibliotēku raksturojums ir vispārīgāks, taču vadlīnijās tas ir konkrētāks un pielāgots 21. gadsimtam. Abos resursos skolas bibliotēka tiek minēta kā nozīmīga un uzticama vieta, kur skolēni un skolotāji var iegūt papildus resursus mācību procesam.

Pašvadīta mācīšanās

IFLA Skolu bibliotēku vadlīnijās rakstīts, ka visu skolu bibliotēku mērķis ir attīstīt informācijpratīgus skolēnus kā atbildīgus un ētikas principus cienošus sabiedrības locekļus. Informācijpratīgi skolēni ir kompetenti un patstāvīgi audzēkņi, kuri apzinās savas informacionālās vajadzības un aktīvi iesaistās ideju pasaulē. Viņiem piemīt pārliecība par savām spējām risināt problēmas, un viņi zina, kā atrast atbilstošu un ticamu informāciju. Viņi spēj pārvaldīt tehnoloģiju rīkus, lai piekļūtu informācijai un informētu citus par apgūto, spēj ātri reaģēt situācijās, kad uz jautājumu ir vairākas atbildes vai tās nav. Viņi ievēro augstus standartus savā darbā un rada kvalitatīvus produktus. Informācijpratīgi skolēni ir elastīgi, spēj pielāgoties pārmaiņām un darboties gan individuāli, gan grupā (3). Bērni jau pirmsskolas vecumā izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai skatītos multiplikācijas filmas, spēlētu spēles. Kad viņi uzsāk skolas gaitas, dators viņiem nav svešs, taču viņi to uztver kā izklaidi, tāpēc jau no pirmajām klasēm ir jāstāsta skolēniem, cik svarīgs tehniskais līdzeklis ir dators un kā to izmantot arī skolā un mācību procesā. Kopumā būtu jārunā par informācijpratīgu sabiedrību, jo arī skolotājiem un skolas bibliotekāriem ir jābūt kompetentiem informācijpratībā, lai to varētu iemācīt skolēniem. Informācijpratība tiek definēta kā spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju (7).

Kopš 2015. gada LNB Bibliotēku attīstības centrs ir iesaistīts Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020. gadam īstenošanas plāna realizācijā. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedru notikusi Latvijas bibliotēku darbinieku izglītošana medijpratības jomā. Līdz 2020. gadam plānots izglītot 180 medijpratības mentorus, kuri strādā gan publiskajā bibliotēkā, gan skolu bibliotēkās un spēs bērniem un jauniešiem sniegt informāciju par internetu un medijiem (8). Katrs mentors nākotnē organizēs zināšanu pārneses pasākumus (lekciju, semināru, darbnīcu) saviem kolēģiem vai bibliotēkas apmeklētājiem (2). Šādas mācības ir ļoti svarīgas, jo tiek apgūtas prasmes, kuras daudzi mēģina iemācīties pašmācības ceļā, kas ne vienmēr dod pietiekami labu rezultātu. Strukturētu medijpratības mācību rezultātā mentori varēs nodot savas zināšanas citiem bibliotekāriem, tādā veidā, iepazīstinot viņus ar 21. gadsimta redzējumu par tehnoloģijām, informāciju un to izmantošanu. Bērniem un jauniešiem ir svarīgi jau no mazotnes iemācīt, kur un kādu informāciju meklēt, kurš avots ir drošticams un kā atšķirt viltus ziņas no īstām.

2019. gada sākumā Kultūras ministrija publicēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras pētījumu par 9 līdz 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā. Katedras vadītāja un vadošā pētniece Guna Spurava Latvijas bibliotekāru 20. konferencē prezentēja referātu par tēmu “Digitālie bērni un jaunieši. Aktuālais medijpratībā” (17). Tika apskatīts arī jautājums par to, ko jaunieši dara internetā. Tikai 23% atbildēja, ka meklē skolai vai mācībām nepieciešamo informāciju. Tas liek secināt, ka savus viedtālruņus skolēni izmanto galvenokārt izklaidei nevis, lai iegūtu informāciju mācībām. Pētījums parāda, ka jauniešiem ir jāpilnveido savas zināšanas informācijpratībā, lai viņi spētu ātri orientēties digitālajā vidē un tās resursos. Skolas bibliotēka un izglītots bibliotekārs, var būt lielisks sākums sadarbībai, kura sekmētu jauniešu prasmi atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju.

Latvijā gandrīz katrā bibliotēkā notiek informācijpratības nodarbības. Pārsvarā tās ir individuālas, taču sadarbībā ar skolotājiem, tiek veidotas arī grupu nodarbības, kurās bibliotekārs iepazīstina ar bibliotēku resursiem, kā izmantot katalogu, kur meklēt drošticamu informāciju u.tml. Piemēram, Madonas novada Aronas pagasta Kusas bibliotēkā skolēni kopā ar informātikas skolotāju dodas uz bibliotēku, lai attīstītu informācijpratības iemaņas. Salacgrīvas novada bibliotēkā, bibliotekāre iepazīstina bērnus ar enciklopēdijām un demonstrē kā ar tām strādāt, lai atrastu nepieciešamo informāciju. Apvienojot meklēšanu internetā ar enciklopēdijām, skolēns iegūst labu pamatu savam projekta darbam. Arī Saldus novada bibliotēkās skolēni aktīvi izmanto iespēju ar bibliotekāra palīdzību apgūt informācijpratību, lai veiksmīgi izstrādātu zinātniski pētnieciskos darbus.

Apskatot bibliotēku pārskatos (1) sadaļu par uzziņām, bibliotekāri min, ka lielākais darbs un palīdzība ir nepieciešama projektu nedēļas laikā, palīdzot atrast informāciju zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Arī skolotāji ir iesaistīti un Balvu novada Bērzpils bibliotēkas pārskatā ir lasāms, ka skolotāji lūdz palīdzību bibliotekāriem, lai viņi pastāsta bibliotekārajās stundās par to, kur atrast drošsticamu informāciju par konkrēto tēmu. Skolotāji vēlas, lai projektu nedēļas ietvaros izstrādātie darbi ir kvalitatīvi un pārdomāti. Varbūt ir vērts pamēģināt projektu nedēļas ietvaros, doties uz skolas bibliotēku skolotājai kopā ar klasi un izmantot bibliotēkas piedāvātās iespējas, tādā veidā, iesaistot visas puses un skolēniem saistošā un radošā veidā pastāstīt par konkrēto tēmu.

Šie pāris piemēri uzskatāmi parāda, ka nav nepieciešami milzīgi resursi, lai īstenotu jaunās izglītības standartu prasības. Atliek vien gribēt, atrast sadarbības partneri no skolas un aktīvi darboties kopā.
Darbojoties bibliotēkā, bērni iepazīst arī bibliotēkas krājumu, tās pakalpojumus, apgūst prasmi meklēt informāciju. Bibliotēku darbu pārskatos (1) tika uzsvērts, ka šāda sadarbība starp izglītības un kultūras iestādēm ir vitāli nepieciešama, lai skolēnos radītu nepieciešamību izzināt, veicinātu interesi un vēlmi paplašināt savas zināšanas.

Līdz ar jaunās izglītības sistēmas ienākšanu skolās, skolu bibliotēku ikdiena būs nedaudz citādāka, tāpēc ir pēdējais laiks, lai mainītos un iepazīstos ar jaunajiem izaicinājumiem un pārmaiņām, jo skolas bibliotēkas uzdevumi nedaudz mainās, taču mērķis paliek nemainīgs – mācīšana un mācīšanās visiem.

Skolu bibliotēku iesaiste mācību procesā

Kā viens no skolas bibliotēkas mērķiem IFLA/UNESCO Skolu bibliotēku manifestā tiek minēts – palīdz realizēt izglītības mērķus atbilstoši skolas misijai un mācību saturam (4). Šis ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, jo skolas bibliotēka nespētu jēgpilni pastāvēt, ja nebūtu informēta par izglītības sistēmu un nesadarbotos ar skolas mācībspēkiem. Skolas ikdienas darbā ir jāiesaistās visiem mācībspēkiem.

Tieši skolas bibliotēkā ir pieejami resursi, kuri ir visatbilstošākie attiecīgajā mācību iestādē. Pamatskolas skolas bibliotēkā visdrīzāk nevarēs atrast literatūru, kas skar vidusskolas mācību vielu, taču Valsts ģimnāzijas skolas bibliotēkā būs grūti atrast sākumskolas mācību literatūru.

Skolas bibliotekārs

IFLA Skolu bibliotēku vadlīnijās teikts, ka svarīgākais skolas bibliotēkas resurss ir kvalificēts skolas bibliotekārs, kurš sadarbojas ar citiem pedagogiem, lai izveidotu skolēniem labāko iespējamo zināšanu apguves un jēgpilnas mācīšanās pieredzi (3).

Viens no nozīmīgākajiem projekta “Skola 2030” uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem ir ieviest Latvijā līdz šim neierastu praksi – kopīgu skolotāju mācību darba plānošanu un sadarbību skolas līmenī (15). Latvijas pieredze rāda, ka skolas bibliotekāri labprāt sadarbojas ar skolotājiem un publisko bibliotēku bibliotekāriem. Ja būs laba sadarbība, tad skolēniem būs iespējams piedāvāt gan atbilstošu mācību procesu, gan vidi. Iepazīstoties ar 2017. un 2018. gada publisko bibliotēku darba pārskatiem (1), konstatēts, ka katrā trešajā Latvijas pilsētā skolu bibliotēkas, roku rokā sadarbojas ar publiskajām bibliotēkām. Piemēram, Gulbenes vidusskolas un Gulbenes 2. vidusskolas bibliotekāres, sadarbojoties ar publiskās bibliotēkas bibliotekārēm, apmainās ar aktuālo informāciju un to nodod tālāk skolēniem un skolotājiem. Balvu pamatskolas bibliotekāre sadarbojas ar Balvu Centrālo bibliotēku. Daugavpils novada Ambeļu pagasta Spoģu vidusskolas bibliotēka organizē ekskursijas pa Ambeļu pagasta teritoriju un bērni aktīvi piedalās bibliotēkas rīkotajos pasākumos. Skolas brīvlaikā bibliotēka piedāvā bērniem ieteicamo literatūras sarakstu. Jēkabpils galvenās bibliotēkas bērnu nodaļas bibliotekāri sadarbojas ar skolām un skolu bibliotekārēm, rīkojot kopā pasākumus, kas saistīti ar lasīšanas veicināšanu. Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB), sadarbojoties ar Rīgas skolu bibliotekāriem un skolotājiem organizē ekskursijas uz bibliotēku. Arī Rīgas speciālās skolas ir iesaistītas un veidojas sadarbība, kā rezultātā notiek dažādi pasākumi RCB telpās. Bibliotēkas labprāt sadarbojas arī ar speciālajām skolām un to skolotājiem. Rēzeknes pilsētas centrālā bibliotēka pie sevis uzņem Logopēdisko internātpamatskolu – attīstības centru. Pateicoties šai sadarbībai, tiek rīkotas vasaras nometnes skolas audzēkņiem.

Bibliotēkas ir atvērtas bērniem ar īpašām vajadzībām. Speciālo skolu un internātskolu skolēni (12) apmeklē bibliotēkas kopā ar skolotājiem, iesaistās lasīšanas veicināšanas aktivitātēs, piedalās bibliotēku rīkotajos pasākumos. Sadarbība bibliotēkām ar speciālo un internātskolu skolēniem notiek daudzās Latvijas pilsētās – Jūrmalā, Līvānos, Rēzeknē, Aizkrauklē. Tiek meklētas dažādas pieejas, kā veicināt bērnu lasītprasmi un pēdējos gados, arvien biežāk, bibliotēkās notiek kanisterapijas nodarbības, kurās bērni tiek mācīti lasīt, piesaistot īpaši apmācītus suņus. 2018. gadā sadarbību ar speciālajām skolām veicināja Rīgas Centrālās bibliotēkas kanisterapijas projekts “Es lasu!”, piesaistot bērnus ar lasīšanas traucējumiem. Daugavpilī, Smiltenē, Madonā, Valmierā un Ventspilī tiek piedāvātas kanisterapijas nodarbības bērniem gan individuāli, gan grupās. Nodarbībās pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni iepazīst lasīšanu kopā ar suni, tādā veidā, rosinot bērnus citādākā veidā pievērsties lasīšanai un grāmatām, kā arī sākt juties droši un brīvi lasot priekšā citiem.

“Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa Skolu bibliotekāru seminārā, kas norisinājās 2018. gada martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, iepazīstināja ar projekta redzējumu par skolas bibliotekāru (13). Viņa uzsver, ka svarīga ir auglīga augsne lietpratības attīstībai, tādēļ skolu bibliotēkām ir jāpielāgojas pārmaiņām, kas notiek izglītības sistēmā un ir jākļūst modernām un 21. gadsimtam atbilstošām. Galvenais ir skolēns, kurš ar skolotāju un citu mācībspēku palīdzību apgūst mācīšanās procesu, spēj tajā iedziļināties un pats spēj organizē savu darbu. Bibliotekāram ir jāpalīdz šajā procesā un jārada vide, kur skolēns ar interesi un zinātkāri vēlēsies apgūt visu jauno.

Entuziasms

Izpētot publisko bibliotēku darba pārskatus (1), var secināt, ka bibliotekāres visu laiku meklē radošas pieejas, kā lasītājus ieinteresēt nākt uz bibliotēku. Bieži vien šīs aktivitātes ir dažādās formās un ietver vairākas lietas. Papildus jaunāko grāmatu apskatam, tiek piedāvātas radošās darbnīcas, jaunrades radīšana, teātra spēlēšana un citas nodarbes. Principā, bibliotekāri, iespējams neapzinoties, ikdienā dara to, ko paredz jaunais izglītības modelis. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kur var saskatīt jaunā izglītības modeļa iezīmes, ir ekskursiju rīkošana – laiku pa laikam tiek rīkotas ekskursijas, kur bibliotekārs kopā ar skolotājiem un skolēniem dodas iepazīt kultūrvēsturiskas vietas Latvijā. Ekskursiju laikā skolēni iegūst vairāk informācijas un iespaidus, nekā sēžot skolas solā. Piemēram, 2016. un 2017. gadā Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bibliotēkas bibliotekāre kopā ar skolotājām un sākumskolas skolēniem devās novadpētniecības ekskursijā, paralēli veicot dažādus radošus uzdevumus. Pēc ekspedīcijas visi bija gandarīti par paveikto. Madonas novada Kalsnavas pagasta bibliotēkā, sadarbojoties ar skolotāju tika rīkota novadpētniecības stunda 5. klasei, dodot iespēju apgūt darbošanos www.periodika.lv. Skolēniem ir iespēja iziet ārā no klases telpas, ieraudzīt to, kas viņiem ir apkārt, iegūt informāciju citādākā veidā. Pētot novadpētniecības objektus, skolēniem par tiem rodas interese un viņi vēlas tos apskatīt un iepazīt tuvāk.

Nav aizmirstas arī bibliotekārās stundas, kuras bibliotēkās tiek piedāvāts kā viens no pamatpakalpojumiem. Skolotāji labprāt apmeklē bibliotekārās stundas kopā ar skolēniem bibliotēkā, taču pēdējos gados ir parādījusies jauna tendence – priekšmetu skolotāji pasniedz stundas bibliotēkā. Piemēram, Talsu valsts ģimnāzijas sporta skolotājs Talsu Bērnu bibliotēkā skolēniem stāstīja par saviem vaļaspriekiem, tādā veidā ļaujot savai audzināmai klasei uzzināt kaut ko vairāk par sevi un rosinātu skolēnus uz diskusiju.

Skolotāji sekmē arī skolēnu radošumu un iztēli, aicinot viņus rakstīt pašsacerētus darbus. Tiek izdotas grāmatas ar skolēnu dzejoļiem, ko pēc tam uzdāvina bibliotēkai. Šādu dāvinājumu ir saņēmušas Daugavpils novada Medumu pagasta bibliotēka un Jēkabpils galvenā bibliotēka. Madonas novada Ošupes pagasta Degumnieku bibliotēkā, dzejas dienas ietvaros, kopā ar skolotāju tika izveidota latviešu tautas dziesmu izlase. Skolēni paši izvēlējās tautas dziesmas un tās ilustrēja. Garkalnes novada Upesciema Tautas bibliotēkā pie tās tika izveidots dzejas koks. Skolēni kopā ar savu skolotāju izvēlējās skaistākos dzejoļus, uzrakstīja tos uz lapas un iekāra kokā. Dobeles bērnu bibliotēka savā darba pārskatā (1) minēja, ka Dzejas gada grāmata “Garā pupa” ir brīnišķīgs veids, kā sadarboties skolotājam, skolēnam un bibliotekāram.

Dažādu priekšmetu skolotāji labprāt mācību stundas vada bibliotēkas telpās. Vizuālās mākslas skolotāja apmeklē Jēkabpils galveno bibliotēku, savukārt darbmācības skolotājs kopā ar bērniem veidoja putnu būri, ko pēc tam pielika pie bibliotēkas. Ilūkstes novada Dvietes pagasta bibliotēkā viesojās mājturības skolotāja un mācīja dekupāžas tehnikā atjaunot saimniecības traukus, savukārt pirms Adventes laika, skolotāja mācīja veidot adventes vainagus.

Lasīšanas veicināšanas aktivitātes

Ikdienas darbā bieži vien nepamanām, cik liela nozīme ir tiem cilvēkiem, kuri, ar savu iniciatīvu meklē veidus, kā bērnus un jauniešus ieinteresēt lasīšanā. Mūsdienās viss notiek digitāli un attālināti, kā arī ikvienam bērnam ir iespēja tikt pie bezmaksas interneta un viņi to labprāt izmanto. Tieši šis aspekts visu padara vēl grūtāku, jo ir jāizdomā jaunas un inovatīvas idejas, kā skolēnus ieinteresēt lasīšanā.

Visciešākā sadarbība publiskajām bibliotēkām, skolu bibliotēkām un skolotājiem ir organizējot ar lasīšanas veicināšanas aktivitātes, jo visas puses ir ieinteresētas, lai bērniem būtu laba lasītprasme. Lai skolēni būtu informācijpratīgi, viņiem ir jāprot labi lasīt un uztvert informāciju. No 2001. gada norisinās valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu un jauniešu žūrija”, kam no 2013. gada pievienojusies “Vecāku žūrija”. Programma katru gadu pulcē lasītgribošus un zinātkārus bērnus no 5 gadu vecuma. 2017. gada septembrī tika piedāvāts jauns lasīšanas veicināšanas pasākuma formāts – “Skaļās lasīšanas sacensība”, kurā piedalās skolēni no 5. līdz 6. klasei. Uzdevums ir skaļi lasīt priekšā grāmatas fragmentu. Tas nebūt nav viegli, tāpēc, lai veiksmīgi piedalītos šajās sacensībās skolotāji sadarbojas ar bibliotekāriem. Katrā lielākā vai mazākā bibliotēkā ir arī savas lasīšanas veicināšanas programmas, kuru laikā bērni tiek aicināti lasīt, veikt dažādus uzdevumus un izvērtēt, kā viņiem tas ir izdevies.

Sadarbība ir būtisks skolas bibliotekāra darba virziens. Lai attīstītu izpratni par bibliotēkas ieguldījumu skolas misijas un mērķu izpildē un gūtu atbalstu tiem, skolas bibliotekārs sadarbojas ar skolas administrāciju. Lai kopienā uzlabotu bibliotēku pakalpojumus bērniem un jauniešiem, skolu bibliotēkām un publiskajām bibliotēkām jāsadarbojas (3).

Skolas mācību personālam sadarbojoties ar bibliotēku, ir iespēja organizēt mācību darbu, kas paver iespēju, piemēram, veidot lielākus stundu blokus mācību priekšmetos, piedāvāt skolēniem iedziļināšanās pieredzi apjomīgāku uzdevumu, projektu darbu, mācību ekskursiju veidā, integrēt vairākus mācību priekšmetus u.tml. Fizisko mācību vidi ieteicams veidot tā, lai skolotājiem nodrošinātu iespēju stundās izmantot daudzveidīgas mācību darba formas un lai skolēni varētu strādāt individuāli vai grupās, darboties pie starpdisciplināriem uzdevumiem ilgākā laika posmā, darba veikšanai izmantot bibliotēkas resursus, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un citus resursus (15). Iepazīstoties ar bibliotēku darba pārskatiem (1), redzams, ka publiskās bibliotēka piedāvā savus pakalpojumus un telpas, lai skolēni varētu apgūt mācību vielu, izmantojot bibliotēku resursus. Kā piemēru var minēt Saldus novada Lutriņu pagasta bibliotēkā 2017. gadā notika vēstures un bioloģijas stundas. Nereti arī pieaugušajiem ikdienā ir nepieciešams nomainīt vidi, lai produktīvāk strādātu, tāpēc bibliotēku telpas ir lielisks risinājums un alternatīva, kur pasniegt mācību stundas. Kalsnavas bibliotēkā 7. klases skolēni kopā ar mājturības skolotāju, piedalījās radošajā darbnīcā “Grāmatas otrā dzīve”. Darbnīcas mērķis bija atjaunot grāmatu un skolēniem bija iespēja uzzināt informāciju par grāmatas atkārtotu izmantošanu un to, cik daudz resursus un darbu prasa grāmatas atjaunošana.

Strādājot grupās un izmantojot atšķirīgus resursus un tehnoloģijas, skolēniem tiek attīstītas sadarbības prasmes. Audzēkņi mācās aizstāvēt savu viedokli, kā arī konstruktīvi kritizēt citu atzinumus. Viņi akceptē dažādas idejas un respektē citu cilvēku pieredzi un mācīšanās stilu (3). Publiskajās bibliotēkās bieži vien tiek rīkoti pasākumi, kuros ir jāiesaistās komandu darbā – viktorīnas, radošās darbnīcas. Tas palīdz attīstīt komunikācijas prasmes un paust savu viedokli. Arī mācību stundās skolotāji sadala skolēnus grupās, kur viņiem ir jāveic konkrēts uzdevums. Pielāgojoties jaunajam izglītības modelim, talkā jāņem arī tehnoloģijas, kuras atvieglo uzdevuma izpildīšanu vai padara to interesantāku. Kā piemēru var minēt 2017. gadā Gulbenes novada bibliotēkā izstrādāto interaktīvo spēli “Grāmatas runā ar Tevi”, kuras laikā jaunieši iepazina lielāko daļu bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu. Jauniešiem bija iespēja meklēt grāmatas abonementā, sekojot dotajiem pavedieniem, kur tiešā vai slēptā veidā bija dotas norādes gan par grāmatu atrašanās vietu, gan atbildēm uz jautājumiem. Jaunieši ar lielu entuziasmu iesaistījās spēlē, jo tā bija sagatavota lietošanai ar viedtālruņiem. Spēles rezultātā jaunieši ne vien iepazina jaunākās un aktuālākās grāmatas, bet paši gāja pie grāmatu plauktiem un sāka tajos orientēties pēc spēlē iekļautajām norādēm. Lai arī interaktīvā spēle bija tikai izmēģinājums, tajā iesaistījās Gulbenes Valsts novada ģimnāzijas un Gulbenes 2. vidusskolas 11. klašu skolēni (pavisam kopā 35 skolēni un 2 skolotājas), atzina, ka bija pārņemti ar šo spēli.

 

Sadarbība

IFLA/UNESCO Skolu bibliotēku manifestā minēts, ka skolotāju un bibliotekāru sadarbības rezultātā paaugstinās skolēnu rakstpratības, lasīšanas, mācīšanās, problēmu risināšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes (4). Iepazīstoties ar bibliotēku darba pārskatiem (1), var secināt, ka bibliotekāri un skolotāji ir ieinteresēti veidot kopīgas nodarbības, radošās darbnīcas, izstādes, grāmatu apskatus. Visas šīs aktivitātes veicina skolēnu attīstību un sagatavo turpmākai dzīvei. Sadarbības rezultātā rodas nebijušas idejas un visas iesaistītās puses ir apmierinātas ar rezultātu.

Redzot, kā sadarbojas skolotājas ar bibliotekārēm, arī skolēni vēlas iesaistīties un sadarboties. Smiltenes novada Palsmanes pamatskolas audzēkņi organizēja pasākumu skolotājiem – orientēšanās pagastā. Vienā no punktiem – bibliotēkā – bija jāatrod konkrēta grāmata, kurā bija nākamā norāde.

Kā labas prakses piemēru var minēt sadarbību ar mākslas skolām. Balvu mākslas skolas skolotāji kopā ar audzēkņiem piedāvā savas izstādes bibliotēkai, tādā veidā iepriecinot ikvienu apmeklētāju. Šīs izstādes atklāj talantus un priecē bibliotēkas lasītājus. Māksla ir viens no veidiem kā skolēnos rosināt iztēli, tādēļ sadarbības ar mākslas skolu ir vērtīgas skolēnu pašizaugsmē. Caur mākslu, skolēni var mācīties un iepazīt pasauli pilnīgi no cita skatu punkta. Bibliotēkas piedāvā telpas, kur var izstādīt bērnu radītos mākslas darbus, tādā veidā, vairojot bērnos lepnumu un prieku par paveikto. Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiālbiliotēka Balvos kopā ar Balvu Mākslas skolas skolotāju izveidoja izstādi “Es Tev parādīšu savu pasauli”, kurā tika veidoti darbi no nevajadzīgām Braila rakstā aprakstītām lapām. Bērni iejutās tēlā un mēģināja veidot darbus ar aizietām acīm, izmantojot tausti. Rezultātā tika otrreiz izmantotas Braila rakstā aprakstītās lapas un bērniem bija iespēja sajust kā ikdienā jūtas tie cilvēki, kuri ir neredzīgi.

Mainoties izglītības sistēmai, ir svarīgi pārskatīt skolas bibliotēkas krājumu un to atjaunināt. To paredz arī IFLA Skolu vadlīnijas: lai izstrādātu bibliotēkas mācību materiālu krājuma veidošanas un uzturēšanas politiku, skolu bibliotekāri sadarbojas ar skolas vadību un pedagogiem. Krājuma pārvaldības koncepcijai jābūt balstītai uz mācību saturu un konkrētām skolas kopienas vajadzībām un interesēm, kā arī jāatspoguļo ārpusskolas sabiedrības daudzveidība. Koncepcija skaidri nosaka, ka krājuma veidošana ir sadarbības process, un skolotājiem kā priekšmetu ekspertiem ar vērtīgām zināšanām par skolēnu vajadzībām ir svarīga loma bibliotēkas krājuma veidošanā. Ļoti svarīgi arī nodrošināt, lai skolu bibliotēkas saņemtu gan vietējos, gan starptautiskas izcelsmes resursus, kuri atspoguļo valsts, etniskās, kultūras, valodas un citas unikālas skolas kopienas locekļu identitātes (4). Pierīgas reģiona bibliotēku pārskatos minēts, ka, komplektējot literatūru bērniem un jauniešiem, tiek ņemti vērā skolotāju ieteikumi grāmatām, kas būtu nepieciešamas mācību procesā. Kā veiksmīgu piemēru var minēt Liepājas reģionu – savā starpā sadarbojas gan skolu bibliotekāri, gan publisko bibliotēku bibliotekāri, gan skolotāji, lai krājums nepārklātos un visas puses būtu informētas, kas ir pieejams publiskajā bibliotēkā un kas skolas bibliotēkā.

“Skola 2030” ietvaros ir izveidota mācību resursu krātuve (14). Tā ir publiski pieejama interneta vietne ikvienam interesentam, kurā bez maksas var lejupielādēt krātuvē esošos mācību līdzekļu failus. Laika gaitā vietne tiks papildināta ar rakstiem par jaunākajiem “Skola 2030” mācību materiāliem, kas ievietoti krātuvē; skolotāji varēs izmantot diskusiju platformu, lai dalītos pārdomās par mācību līdzekļiem, metodēm u.c. interesējošām tēmām.

Digitālie mācību materiāli tuvāko gadu laikā ieņems nozīmīgu lomu ikdienas mācību procesā. Skolotājiem un skolas bibliotekāriem būs jāapgūst jaunas iemaņas, lai varētu strādāt ar tiem un piedāvāt skolēniem. Skolas bibliotekāram digitālajos resursos ir jāorientējas tik pat labi kā drukātos resursos. Latvija vēl ir procesā, lai digitālie resursi būtu neatņemama ikdienas sastāvdaļa mācību stundās, taču viss notiek un ir pāris resursi, kurus var izmantot. Kā vienu no piemēriem, saistībā ar digitālajiem mācību līdzekļiem, var minēt Latvijas Nacionālais kultūras centra izveidoto interneta platformu kultūrizglītības programmu audzēkņiem, studentiem un skolotājiem (6). Lai platformu izmantotu ir jāreģistrējas.

Arvien vairāk interneta plašumos var atrast dažādus digitālos mācību līdzekļus, taču ne visi ir ērti lietošanai. Lai galaprodukts būtu parocīgs un saprotams, tas ir daudz jātestē, jāpilnveido un jāpiedāvā kvalitatīva informācija tajā. Izpētot “Skola 2030” piedāvātos digitālos resursus, kuri ir pieejami mācību resursu krātuvē (14) pirmsskolas izglītības programmai, var secināt, ka liela daļa no tiem ir angļu valodā. Latviešu valodā ieteiktie resursi pārsvarā ir grāmatu veidā.

Iniciatīva
Labas prakses piemēri publiskajās bibliotēkās, ietverot jauno izglītības modeli.

Salaspils novada bibliotēkas bērnu un jauniešu nodaļā 2017. gadā tika īstenots kompetenču modelis, kādu paredz izglītības sistēma. Skolotāji kopā ar 2. klases skolēniem pētīja tēmu – ūdens. Nodarbības laikā tika izmantoti dažādi informācijas avoti (grāmatas, enciklopēdijas, www.letonika.lv), tehniskie uzskates līdzekļi (PowerPoint prezentācija, www.youtube.com) un praktiskas nodarbības (atrast enciklopēdijā informāciju, sameklēt tautasdziesmu, kurā ir ūdens) prasmju un iemaņu izkopšanai. Mūzikas klausīšanās attīsta spēju klausīties, būt ieinteresētam; priekšā lasīšana – līdzpārdzīvojumu un spēja izprast lasīto; filmu skatīšanās ļāva nostiprināt iegūtās zināšanas. Bibliotēka ir kā atbalsta institūcija, tāpēc nodarbības tiek pielāgotas, tās sasaistot ar mācību vielu, kas dod pievienoto vērtību jau esošajām zināšanām. Lai efektīvi sadarbotos jābūt pozitīvai komunikācijai. Jāsaprot apskatāmās tēmās robežas, kuras nosaka skolotājs.

2017. gadā Preiļu Galvenās bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa kopā ar skolotājiem un skolēniem īstenoja konkursu “Ķepas, astes, spārni…”. Tā kā pirmajā gadā šis pasākums iepatikās visiem iesaistītajiem, tas tika atkārtots arī pēc gada, jau nedaudz uzlabotākā variantā. Ideja par konkursu radās bibliotekārei, kura bija atradusi informāciju, ka pagājuši 40 gadi, kopš tika pieņemts lēmums par Sarkanās grāmatas izstrādi un izdošanu. Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienā, bioloģijas skolotāja kopā ar 8. klases skolēniem piedalījās pasākumā, kurā tika runāts par Sarkano grāmatu, dzīvnieku lomu cilvēku dzīvē, dzīvnieku aizsardzības nepieciešamību un beigās skolēniem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas (jāatpazīst putnu balsis, zīdītāju pēdu nospiedumi, jānodzied dziesmas fragments, kur pieminēts kāds dzīvnieks, pēc dotajiem attēliem jānosauc grāmatas nosaukums). Šajā pasākumā tika pētīti dzīvnieki, kuri ir sastopami dabā, caur mūziku un literatūru. Pasākumā tika izmantota iepriekš sagatavota PowerPoint prezentācija, izdales materiāli un, lai konkursa dalībniekiem būtu iespēja dzirdēt putnu balsis, tika izmantots resurss www.putni.lv. Bibliotekāre atzina, ka šis pasākums nav speciāli pielāgots jaunajam izglītības modelim. Nodaļas darbinieces iepriekš ir strādājušas pirmsskolas izglītības iestādē, kur katru nedēļu bija jauna tēma un tad to apskatīja no visiem aspektiem. Arī bibliotēkas savā darbā izmanto dažādas darbošanās formas, kā piemēram lasīšanu, teātra spēlēšanu, iešanu rotaļās, radošo darbošanos.

2017. gadā Liezēres skolas skolotāja kopā ar Cesvaines vidusskolas skolēniem apmeklēja dzejas rītu Cesvaines bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā, kur ar neierastām metodēm, izmantojot starppriekšmetu saikni, skolotāja vadīja nodarbību aplī. Skolotāja ikdienā pasniedz latviešu valodu un literatūru, tāpēc tēma tika pasniegta literatūras apguvē un tam tika paredzētas divas mācību stundas. Par pamatu bija dzejas rīts un sadarbojoties ar publisko bibliotēku, skolas bibliotekāri un skolotāju, tas veiksmīgi norisinājās bibliotēkas telpās. Ievadā bija klusuma vingrinājums ar mūzikas trijstūri, pēc tam skolotāja stāstīja stāstu “Līdzība ar dziļo aku”, kurš tika attēlots smiltīs uz speciāli veidota lina maisa, ko sauc par tuksneša maisu, papildus vēl bija koka cilvēku figūriņas un aka. Skolēniem bija iespēja klausīties, sajust stāstu, reflektēt to. Kad stāsts ir izstāstīts, seko īpaši jautājumi, kuri skolēnus pamazām ved uz personīgo, iekšējo, emocionālo pasauli. Noslēgumā tika rakstītas haikas. Rakstot haiku, tika atkārtoti valodas pamatjēdzieni praktiskā pielietojumā – vārdšķiras, vārdu dalīšana zilbēs, kā arī radošuma izpausmju pilnveide. Sākumā skolēni bija apmulsuši, jo nebija pieraduši pie šāda nodarbības veida, taču viņi spēja to pieņemt un noslēgumā atzina nodarbību par interesantu un paši bija priecīgi par sarakstītajām haikām un dzejoļiem.

2018. gadā Kalsnavas pagasta svētku pasākumu laikā tika atklāta izstāde “Madonas apriņķa afišas no 1924. līdz 1942. gadam”. Bibliotekāre uzrunāja Kalsnavas pamatskolas latviešu un literatūras skolotājas un sākumskolas skolotāju par iespējamo sadarbību. Sarunu rezultātā nonāca pie secinājuma, ka varētu izmantot izstādes materiālus latviešu valodas un vēstures stundās. Skolotājas iekļāva izstādes apmeklējumu mācību procesā, izstrādāja anketas, darba lapas, kuras palīdzēja skolēniem sasniegt rezultātu – izveidot pašiem sava pasākuma afišu. 4. klases skolēni nespēja saprast visus vārdus, kuri ir rakstīti afišā, tāpēc ņēma palīgā svešvārdu vārdnīcu un kopīgi sameklēja nezināmos vārdus. Skolēniem šī aktivitāte patika, jo bija konkrēti definēts uzdevums, kura mērķis bija atrast, pamanīt, analizēt un vispārināt. Lai veiksmīgi tiktu galā ar uzdevumu, skolēni izmantoja www.periodika.lv, www.letonika.lv resursus, vārdnīcas un internetu. Bibliotekāre pastāstīja par izstādi un laika griezumu, kurā afišas ir tapušas. Pirms uzdevuma veikšanas bibliotēkā skolotāji iepriekš izstāstīja par to, kas ir afiša un kā to izveidot. Skolotāji uzmanību vērsa arī uz vecvārdu lietojumu un izteiksmes stila īpatnībām attiecīgajā laika posmā. Skolotāji izmantoja izstādi, lai parādītu valodas bagātību. Tēma par afišām nebija izvēlēta nejauši – te bija unikāla izstāde un bērni papildus kultūrvēstures apzināšanai mācījās, kāda informācija jāpasniedz cilvēkiem, rakstot paziņojumus, organizējot pasākumus. Aktivitātē piedalījās 4., 7., 9. klašu skolēni, kuri apguva vēl vienu informācijas pasniegšanas veidu – afiša – iemācījās to lasīt, izprast un uzzināt, kas tur ir ietverts.


Secinājumi

Ir uzslavējams tas darbs, ko ikdienā dara bibliotekāri. Lasot bibliotēku darba pārskatus (1), var atrast daudz lieliskas idejas kā strādāt ar skolēniem. Dažāda pieeja, radošās aktivitātes, informācijpratības apguve – šīs visas lietas bibliotēkas ir darījušas arī iepriekš. Tagad atliek vairāk sadarboties ar skolas bibliotekāriem, skolotājiem, mācību personālu, lai veiksmīgāk realizētu skolēnu attīstību un sagatavošanu pieaugušo dzīvei. Bibliotēkām ir ļoti daudz ko piedāvāt, tāpēc tas ir jāizmanto un jāparāda skolēniem, ka bibliotēka ir vieta, kur var lūgt palīdzību, iegūt informāciju mācībām un pavadīt tur savu brīvo laiku.

Projekta “Skola 2030” un IFLA Skolu bibliotēku vadlīniju ideja par to, kā jāizskatās 21. gadsimta skolas bibliotēkai ir līdzīga. “Skola 2030” komanda aicina skolu bibliotekāriem būt atvērtiem pārmaiņām un, sadarbojoties ar skolotājiem, attīstīt jauno izglītības modeli. Rezultātā, skolu bibliotēkām ir jākļūst modernām un jābūt vietai, uz kuru skolēni nāk labprāt.

Izlasot bibliotēku pārskatus, tika secināts, ka gan skolu, gan publiskās bibliotēkas aktīvi iesaistās mācību procesā, piedāvājot telpas, iepazīstina ar bibliotēkas krājumu, apmāca meklēt informāciju un sniedz uzziņas. Raugoties uz “Skola 2030” kompetenču modeli, bibliotēkas ir uz pareizā ceļa. Atliek vien turpināt iesākto un viss izdosies!

Atgriežoties pie sākumā minētajiem trīs atslēgasvārdiem – sadarbība, iniciatīva, entuziasms – izkristalizējušies ir trīs galvenie secinājumi, kas iever sadarbību starp skolotājiem un bibliotekāriem.

1) Sadarbība. Skolotāji labprāt apmeklē bibliotēku kopā ar skolēniem, apmeklē bibliotekārās stundas, rakstnieku, ilustratoru viesošanās un interesējas par jaunākajām grāmatām. Publiskās bibliotēkas šķiet atvērtākas vairāk uz sadarbību nekā skolas bibliotēkas. Skolu bibliotēkām ir jākļūst patstāvīgām nevis jākoncentrējas uz to, ka tās ir tikai daļa no skolas.

2) Iniciatīva. Skolotāji dodas pie bibliotekāra ar savām idejām, meklē radošus veidus, kā ieinteresēt skolēnus lasīt, iesaistot bibliotēku. Notiek atgriezeniskā saite un arī bibliotekāre piedāvā savas idejas un aicina skolotāju un skolēnus sadarboties. Šajā grupā ietilpst kopīgas ekskursijas, lokālie lasīšanas veicināšanas konkursi, radošās darbnīcas, konkursi un sacensības. Skolu bibliotēkas darbinieki labprāt iesaistās pasākumos, kurus piedāvā skolotāji, taču būtu vēlams, lai arī no bibliotekāru puses būtu šī iniciatīva. Lai jaunais izglītības modelis tiktu sekmīgi ieviests skolās, skolu bibliotekāriem obligāti būs jāiesaistās mācību procesā un jābūt klātesošiem ideju ģenerēšanā.

3) Entuziasms. Ir gana daudz skolotāji Latvijā, kuri jau apgūst jauno izglītības kompetenču modeli un sadarbojas ar bibliotekārēm. Bibliotēkas piedāvā savas telpas un informācijas resursus, lai mācību stundas notiktu radošāk un vienā vietā būtu pieejama visa informācija – gan vizuāla, gan audio formātā, gan video formātā. Skolu bibliotēka ir lieliska vieta, kur organizēt mācību stundas, radošās darbnīcas, dažādas aktivitātes. Atliek būt nedaudz radošiem, lai spētu piedāvāt bibliotēkas pakalpojumus un resursus jaunā skatījumā. Sadarbojaties ar skolotājiem un radiet tādu vidi, kurā paši labprāt vēlaties būt.

Vērojiet to, kas notiek apkārt, esiet ieinteresēti un dalieties pieredzē ar citiem kolēģiem! Labas prakses piemēri ļoti noder, lai paskatītos uz savu darbu citādāk. Brauciet ciemos uz citām bibliotēkām un skolām, veidojiet sadarbību un neaizmirstiet, ka visiem ir viens mērķis – padarīt skolēna mācīšanās procesu saistošu, aizraujošu un bagātinātu viņu iztēli. Ja skolēni būs ieinteresēti, tad uzlabosies viņu lasīt un rakstīt prasme, koncentrēšanās spējas un viņi gūs panākumus turpmākajā dzīvē!

 

Informāciju sagatavoja:

Madara Freivalde
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Attīstības departaments
Galvenā bibliotekāre
E-pasts: madara.freivalde@lnb.lv

 

Izmantotie informācijas avoti

1. Bibliotēku darba pārskati par 2017. un 2018. gadu.
2. Dziļuma, Marta. Medijpratības mācības gada nogalē. [tiešsaiste]. 2018-11-23. Pieejams: https://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=47270&type=0
3. IFLA Skolu bibliotēku vadlīnijas. 2. pārstrādātais izdevums. [tiešsaiste]: IFLA Skolu bibliotēku sekcijas Pastāvīgā komiteja. 2018-09. Pieejams: https://www.ifla.org/files/assets/school-libraries-resource-centers/publications/ifla-school-library-guidelines-lv.pdf
4. IFLA/UNESCO Skolu bibliotēku manifests. [tiešsaiste]. 1991. Pieejams: https://www.ifla.org/files/assets/school-libraries-resource-centers/publications/school-library-manifesto-lv.pdf
5. Izglītības un zinātnes ministrija. Jaunais pamatizglītības standarts veicinās saskaņotu un pēctecīgu zināšanu un prasmju apguvi. [tiešsaiste]. 2018-10-11. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/3165-jaunais-pamatizglitibas-standarts-veicinas-saskanotu-un-pectecigu-zinasanu-un-prasmju-apguvi
6. Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Digitālie mācību līdzekļi. [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.lnkc.gov.lv/macibu-materiali/
7. Letonika.lv. Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&q=atrast&id=2073316&g=1
8. Likumi.lv. Par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plānu. [tiešsaiste]. 2016-11-08. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/286453-par-latvijas-mediju-politikas-pamatnostadnu-2016-2020-gadam-istenosanas-planu
9. Likumi.lv. Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem. [tiešsaiste]. 2018-11-27. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/303768
10. Likumi.lv. Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem. [tiešsaiste]. 2018-11-21. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/303371
11. Likumi.lv. Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem. [tiešsaiste]. 2013-05-13. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=257229
12. Likumi.lv. Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu. [tiešsaiste]. 2016-03-29. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=281256
13. Oliņa, Zane. Izglītība mūsdienīgai lietpratībai. Skolas bibliotekāra loma. No:Skolas bibliotekāru seminārs : 2018. g 13. febr. : prezentācija. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19451439.pdf
14. Skola2030. Mācību resursi. [tiešsaiste]. Pieejams: https://mape.skola2030.lv/
15. Skola2030. Skola kā mācīšanās organizācija. [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.skola2030.lv/lv/istenosana/macibu-pieeja/macibu-organizacija-skola
16. Skola2030. Pilotskolas. [tiešsaiste]. Pieejams: https://www.skola2030.lv/lv/atbalsts/aprobacija/pilotskolas
17. Spurava, Guna. Digitālie bērni un jaunieši. Aktuālais medijpratībā. No: Latvijas bibliotekāru 20. konference “Bibliotēkas – dialogs ceļā uz pārmaiņām” : 2019. g 16. apr. : prezentācija. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka. Pieejams:
http://www.bibliotekari.lv/wp-content/uploads/2019/05/20190416_digitalie_berni_un_jauniesi_Spurava.pdf
18. The World Economic forum. Chapter 1: The Future of Jobs and Skills. [online]. Available: http://reports.weforum.org/future-of-jobs-2016/chapter-1-the-future-of-jobs-and-skills/#view/fn-1