Akcijas sākums plkst. 12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī, Lāčplēša ielā 48/50, dz. 14.

Biļetes cena – EUR 6.00

Uzziņas un pieteikšanās ceļojumiem: 26703293 (projekta vadītāja) vai katram_sava_riga@inbox.lv
Biļešu iepriekš pārdošana Andreja Upīša memoriālajā muzejā.
Informācija:  http://memorialiemuzeji.lv/katram-sava-riga/

 

Mēdz teikt, ka Rīgu redz Pārdaugava. Vārds “Rīga” parasti mūsu priekšstatos saistās ar vecpilsētas siluetu, kas ieraugāms no Daugavas puses. Bet kas redz Pārdaugavu? Tai nav sava simboliskā centra vai izteiksmīga, gadu simteņos veidota silueta. Tā it kā ir pati par sevi, sava atšķirta pilsēta, no kuras ļaudis teic, ka “brauc uz Rīgu” – it kā uz kādu citu vietu, nevis uz tās pašas pilsētas centru. Taču daudzi latviešu rakstnieki un dzejnieki par sev īpašu saukuši tieši šo Rīgas daļu – starp tiem arī Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Andrejs Upīts. Un par viņiem tuvo Pārdaugavu stāsti būs akcijā ceļojumā “ČAU, Pārdaugava!” (no itāļiem aizgūtais sasveicināšanās vārds veidots no rakstnieku uzvārdu pirmajiem burtiem).

“Gar Pārdaugavas mājām lētām, / Kur cerīnes un klusums plaukst, / Kad sirds man pilna dziļām bēdām, / Gar viņas miermīlīgām sētām / Pat ziemā staigāt man nav aukst.” – tā dzejoli “Pārdaugava” iesāk Aleksandrs Čaks. Viņa bērnības vasaras un nedēļas nogales paiet pie vecmāmiņas, kura dzīvo klusajā un šaurajā Tempļa ielā jeb kā Čaks pats kādā dzejolī raksta – “pašā vecā Āgenskalna sirdī”. Bērnības ceļojumi uz Pārdaugavu cauri Ķīpsalai un Āgenskalna priedēm uz mazo un līko Tempļa ielu bija tika interesanti, ka vēlākajos gados dzejnieks Aleksandrs Čaks veltīja divus dzejoļus savai bērnības laiku sētai: “Tempļu iela, mazā Tempļu iela / Blakus trokšņiem, tramvajiem un dūmiem, / Tu, aiz namiem paslēpusies, guli. / Ne tev bruģa, ne tev trotuāra.” 1924. gadā A.Čaks atkal atgriezās Pārdaugavā, lai Zeļļu ielā mācītos nesen dibinātajā Rīgas 2. Valsts vidusskolā. Pavasaris dabā un pavasaris sirdī. Tur uzplauka pirmā mīlestība un piedzima skaisti dzejoļi. A.Čaks savā daiļradē rakstīja, jūsmoja un kavējās atmiņās par Ķīpsalu, Iļģuciemu, Jelgavas šoseju, Dīķa ielu un skaisto Dzegužkalnu. Ne velti Anšlavs Eglītis savu draugu Aleksandru Čaku zīmējis tik daudzos veidos dažādās Pārdaugavas vietās.

Iļģuciems un Āgenskalns ir vietas, kur, 20.gs.sākumā iebraucis Rīgā, dzīvo un strādā arī jaunais dzejnieks Jānis Akuraters. Un mūža nogalē 20.gs. 30.gados viņš atkal atgriežas Pārdaugavā, uzceļot savrupmāju Torņakalnā netālu no Arkādijas parka un Māras dīķa.

19.gs.beigu Pārdaugavu var iepazīt A.Upīša romānos “Zaļā zeme” un “Plaisa mākoņos”. “Aiz redeļu sētiņām divstāvu mājas, zaļgani, dzelteni un pelēki krāsotas. Koki, akāciju un ceriņu krūmi priekšā un sētas pusē. Lielie logi aizkariem – baltiem un dzelteniem, šķidriem un smagiem, uz durvīm vai pie stenderēm virs zvana tverekļa misiņa plāksnes ar īpašnieku vārdiem… Tukšs un kluss kā uz laukiem. Lēģerielas čala tikai drusku sadzirdama aiz namu rindas un dārziem. Tiešām, te bij jauka dzīve.” – tā Andrejs Upīts raksturo Pārdaugavu romānā “Zaļā zeme”. Āgenskalna un Torņakalna apkārtni, fabrikas, ielas un mājas, kurās romānos “Zaļā zeme” un “Plaisa mākoņos” mīt lepnā, no laukiem Rīgā ienākusī Ošu Anna, Andrejs Upīts jaunībā ir labi iepazinis pats, vairākus gadus dzīvojot Pārdaugavā.

12. aprīļa ceļojums “ČAU, Pārdaugava!” noritēs 9 muzeju organizētā projekta “Katram sava Rīga” ietvaros, kurā ar VKKF un Rīgas Domes atbalstu 2014. gadā katra mēneša otrajā sestdienā aicinām doties ceļojumā/akcijā, lai iepazītu Rīgu, tās seno romantiku, notikumus un cilvēkus no dažādiem tematiskiem skatu punktiem. Projekta ietvaros ir jau notikuši ceļojumi “Bohēmas vietas Rīgā” (janvārī), “Kā es braucu Ziemeļblāzmas lūkoties” (februārī), “Liktenīgā satikšanās” (martā).

Papildus informācija:
katram_sava_riga@inbox.lv,
26703293 – Maira Valtere, projekta “Katram sava Rīga” vadītāja, Jāņa Akuratera muzeja Izglītojoša darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja