Margarita Karbonāro (Margherita Carbonaro) Itālijā galvenokārt pazīstama kā izcila tulkotāja no vācu valodas, bet beidzamos gados viņa pievērsusies tulkošanai arī no latviešu valodas. Viņas vārds tagad zināms arī Latvijā plašam literatūras cienītāju pulkam. Viņa tulkojusi itāļu valodā Regīnas Ezeras, Zigmunda Skujiņa, Ingas Gailes u.c. romānus, kā arī beidzamos desmit gados popularizējusi latviešu literatūru un latviešu dainas, publicējot rakstus Itālijas periodiskajos izdevumos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka piedalījās gaismas festivālā “Staro Rīga” ar projektu “Burtnieks”. Uz bibliotēkas fasādes burtu pa burtam, vārdu pa vārdam tika izgaismotas latviešu tautas dziesmas, gadu pirms pabeigšanas iedzīvinot dvēseli ēkas sienās.
Bibliotēka četrus vakarus stāstīja savu stāstu. Tas bija vēstījums par latvisko dzīvesziņu un identitāti, stāsts par vārdu un vārda spēku un bibliotēku kā zināšanu krātuvi. Burtnieku radīja mākslinieki Raitis Šmits, Mārtiņš Ratniks, Rasa Šmite.
Tā ideju atzinīgi novērtējā arī jaunās bibliotēkas arhitekts Gunārs Birkerts: “Jaunie mākslinieki tiešām ir radījuši nozīmīgu mākslas darbu, apvienojot svētkus ar vēstījumu tautai. Latvijas kultūra ir apliecināta arī mūsu tautasdziesmās!”.
Ikviens tautasdziesmu burtotājs varēja piedalīties konkursā un laimēt ekskluzīvu iespēju doties ekskursijā pa jauno ēku un uzkāpt stiklotajā spicē. Konkursā saņemtas 62 pareizas atbildes. Uzvarētājs ir Zigmārs Vilcēns.
Īpašu paldies par atbalstu un lielisku sadarbību “Burtnieka” īstenošanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība saka bibliotēkas būvniekiem – Nacionālajai Būvkompāniju apvienībai.
Burtnieka finansētājs: Rīgas dome, Nacionālā Būvkompāniju apvienība.
Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas logos bija lasāmas tautasdziesmas:
17.novembrī
Kalējs kala debesīs
Ogles bira Daugavā
Es paklāju villainīti
Man iebira sudrabiņš
18.novembrī
Šam bij’ vārdi, tam bij’ vārdi
Man patiesu stipri vārdi
Dūru mietu Daugavā
Apturēju ūdentiņu
19.novembrī
Dieva dēli, saules meitas
Pār Daugavu rokas deva
Kā tie zelta gredzentiņi
Nesabira Daugavā
20.novembrī
Dieva dēli namu taisu
Zelta spāres galiņā
Saules meitas cauri teka
Ar vizuļu vainadziņu.
