Kongresu atklās Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Izglītības ministrs Rolands Broks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais un Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova. Ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu kongresā piedalīsies Amerikas bibliotēku biedrības (ALA) Starptautiskās sadarbības departamenta vadītājs Maikls Doulings. Kongresā piedalīsies arī Lietuvas bibliotekāru biedrības prezidente Alina Jaskūniene un Igaunijas pārstāvji, kā arī Helsinku pilsētas bibliotēkas projektu vadītāja Kristina Virtanen, kura aicinās Latvijas bibliotekārus uz IFLA kongresu Helsinkos 2012. gadā.

Pēdējo gadu laikā bibliotēku sistēma Latvijā ir nostiprinājusies, taču uzdevumi, ar ko sastopas bibliotekāri šobrīd, stipri pārsniedz priekšstatu par šo profesiju. Mūsdienu digitālajā laikmetā būtiski mainās bibliotēkas attiecības ar tās lietotāju. Tādā pašā ātrumā, kādā pieaug satura apjoms internetā, pieaug nepieciešamība to organizēt un sakārtot tā, lai nodrošinātu iespēju atrast uzticamu un sistematizētu informāciju. Bibliotēka ir atvērta vide, kur ikviens var iegūt informāciju bez maksas un bibliotekārs, atbildot uz sabiedrības vajadzībām, ir reizē informācijas brokeris, sociālais darbinieks, mūžizglītības un sabiedrības veselības speciālists, informācijas tehnoloģiju un jauno mediju pārvaldītājs, valsts pārvaldes un politikas procesu pārzinātājs aktīvs politikas veidošanas procesos.

Viens no svarīgākajiem un aktuālākajiem bibliotēkas uzdevumiem šodien ir fiksēts bibliotēku nozares stratēģiskajā dokumentā Aleksandrijas manifests 2005: “Sakarā ar to, ka zināšanām ir izšķiroša nozīme ekonomikas progresā, bibliotēkas ir būtiskas tās izaugsmes plāniem, tās palīdz izprast tūkstošgades attīstības mērķus, t.sk. nabadzības samazināšanu. Par spīti pieticīgajam atbalstam, bibliotēkas darīs vairāk, pārsniedzot ieguldījumus 4 – 6 reizes”.

Palīdzot drosmīgāk izvirzīt mērķus, liekot akcentus uz biznesa un ekonomisko attīstību, veidojot stiprākas saites ar uzņēmējdarbības pārstāvjiem, paplašinot pakalpojumus biznesa videi, veicinot bibliotēku ekonomisko nozīmi, pieredzes ziņā Latvijas bibliotekāriem daudz var sniegt ASV kolēģi.

Kongresu atbalsta Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija , Latvijas Skolu bibliotekāru biedrība, sabiedrība “Tilde”, Rīgas Latviešu biedrība, LU Sociālo zinātņu fakultāte, Amerikas Bibliotēku biedrība ALA, Lietuvas Bibliotekāru biedrība, Igaunijas Bibliotekāru biedrība, Gētes institūts Rīgā, UNESCO LNK, Starptautiskā Bibliotēku asociāciju un institūciju federācija IFLA, Rīgas Centrālā bibliotēka u.c.

Redaktoriem

Latvijas bibliotekāru biedrība (LBB) ir lielākā un vecākā bibliotekāru sabiedriskā organizācija Latvijā. LBB dibināta 1923. gadā kā profesionāla sabiedriska organizācija. 1929. gadā LBB kļuva par Starptautiskās Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions (IFLA)) locekli un arī šodien darbojas kā Latvijas bibliotekāru pārstāvis šajā starptautiskajā organizācijā. Okupācijas gados tās darbība tika apturēta, taču 1989. gadā tā atsāka savu aktīvo darbību un atjaunoja savu dalību IFLA.

Biedrības galvenie mērķi: vienot Latvijas bibliotekārus kopīgu ideju un interešu aizstāvībai; veicināt nozares teorētisko un lietišķo attīstību; piedalīties bibliotekāro likumu izstrādē, nozares standartu veidošanā, bibliotekārās izglītības pilnveidošanā; aktivizēt bibliotekāru starptautisko sadarbību un profesionālo izaugsmi; vērsties pret jebkādiem informācijas ierobežojumiem, sekmēt tās brīvu pieejamību bibliotēkās.