Grāmatas prezentācija bija ne tikai skaisti svētki, bet izvērtās atklātā un dziļā sarunā par redzes invalīdu stāvokli Latvijā. Tiesībsargs Juris Jansons klātesošajiem uzsvēra: “Ja paskatāmies mūsu valsts dokumentos, tur viss ir kārtībā, jo ikvienam Latvijā ir iespējas dzīvot pilnvērtīgā sabiedrībā un bez ierobežojumiem baudīt kultūras dzīvi. Uz papīra viss ir lieliski, pat izcili, taču sociālajā realitātē situācija ir skarba.” 

 

Pēc viņa domām, Latvijā vēl daudz darāmā, lai atvieglotu dzīvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. J. Jansons akcentēja arī vēsturiskās pieredzes lomu jaunās paaudzes audzināšanā un brīdināja – lai Latvijai būtu nākotne, cilvēkiem jāzina savas zemes dižākie dēli. Tāpēc romānam “Meierovics. Trīs Annas” vajadzētu būt skolu mācību programmās.

 

Gunta Bite, Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja, norādīja, ka Neredzīgo bibliotēka jau reproducē izglītības programmā iekļautās grāmatas, un, kaut arī grāmata “Meierovics. Trīs Annas” vēl nav skolu programmā, tā ir ļoti nozīmīga jauniešiem, kuri apgūst Latvijas vēsturi, lēmusi Krājuma komplektēšanas komisija.

 

Romāns “Meierovics. Trīs Annas” ir iespaidīgs jauniešu patriotiskās audzināšanas līdzeklis, domā mūzikas pedagoģijas maģistrantūras studente Anna Dubovika, aicinot, laikā kad sabiedrības vērtību laukā galvenokārt dominē ērtību, labklājības un izklaides vēlmes, ar izcila cilvēka dzīves paraugu atgādināt jauniešiem par tādām vērtībām kā Dzīvība, Brīvība, Mīlestība. 

 

Jāatzīst, ka lielai daļai neredzīgo zināšanas par Z. A. Meierovicu līdz šim bijušas trūcīgas, jo maz ir grāmatu, īpaši – daiļliteratūras, Braila rakstā. Šādas grāmatas Latvijā tiek izdotas kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, tomēr to nav daudz, jo izdošana ir sarežģīta, atzīst vēstures zinātņu maģistrs Ilgvars Hofmanis, kurš bez acu gaismas uzrakstījis un aizstāvējis maģistra darbu par Neredzīgo un vājredzīgo izglītošanas biedrību. Tagad neredzīgajiem gan talkā nākušas modernās tehnoloģijas – izstrādāta interneta palīgprogramma, kas “Word” tekstus transformē klausāmā jeb audio versijā, taču ar šo programmu pieejami vien internetā ievadīti teksti un starp tiem ir ļoti maz daiļliteratūras darbu. Bet vecāka gadagājuma cilvēkiem modernās tehnoloģijas joprojām ir svešas. 

 

Zīmīgs akcents diskusijā par šīsdienas problēmām ir romāna autora J. Ūdra atbilde uz jautājumu, ko Z. A. Meierovics šodien teiktu Latvijas politiskajai elitei un sabiedrībai. 

 

“Esmu pārliecināts – Meierovics teiktu, ka esam savai skaistajai zemei parādā, jo, 24 gadus dzīvojot atkal neatkarīgā valstī, mēs neesam izmantojuši daudzas iespējas Latvijas straujākai attīstībai un labklājības nodrošināšanai visiem cilvēkiem,” sacīja J. Ūdris, kā vienu no galvenajiem motīviem uzrakstīt romānu par izcilo valstsvīru minot vēlēšanos parādīt patriotisma un augstas politiskās morāles imperatīvu – īpašības, kuru nereti pietrūkst mūsdienu politiķiem. 

 

Romāns “Meierovics. Trīs Annas” saglabās izcilā valstsvīra tēlu nākamajām latviešu paaudzēm, tāpēc svarīgi, lai tas būtu pieejams ikvienam, uzsvēra Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Maija Teikmane. Bet publicistikas vecmeistars Voldemārs Hermanis atgādināja, ka diskusija par Latvijai aktuālām problēmām sasaucas ar sabiedrībā tikpat kā nepamanītu gadskārtu – 22. augustā pagāja 90 gadi kopš izcilā valstsvīra Zigfrīda Annas Meierovica bojāejas traģiskajā auto avārijā. 

 

Diskusiju par jauno izdevumu rezumēja 12. Saeimas deputāts Dr. Mārtiņš Šics: “Grāmatu izdošana Braila rakstā izmaksā dārgi, tādēļ valsts šajā pozīcijā bieži ekonomē. Vēsturiskais romāns “Meierovics. Trīs Annas” ir izcila velte Braila raksta bibliotēkai un nesavtīgas, palīdzīgas rokas pasniegšana Latvijas neredzīgajiem jeb, tēlaini izsakoties, svaiga gaisa malks viņu dzīvē. Tā ir unikāla iespēja apgūt mūsu valsts vēsturi un iepazīt mūsu valsts dibinātāju dzīvi. Grāmatas “Meierovics. Trīs Annas” izdevums Braila rakstā ir svarīgs solis Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšanā Latvijā. Šis dokuments nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības bez diskriminācijas un vienlīdzīgi ar citiem saņemt un baudīt sabiedrības ieguvumus. Braila rakstā izdotais romāns sekmēs iespēju neredzīgajiem līdzvērtīgi ar redzīgajiem baudīt vienu no pēdējo desmitgažu izcilākajiem drukātajiem darbiem.”

 

Uzziņai

 

J. Ūdra romāns par Latvijas izcilo valstsvīru Zigfrīdu Annu Meierovicu “Lielajā lasīšanā” ir iekļauts Latvijas grāmatu “TOP 100” un pagājušajā rudenī piedzīvojis atkārtotu izdevumu apgādā “Zvaigzne ABC”.