Borisa Grebenščikova pirmā „mākslas vizīte” Rīgā notika tālajā 1994.gadā, kad mūzikas un mākslas festivāla „BILDES” ietvaros Rīgas Kongresu namā vienu dienu bija apskatāma BG personālizstāde. Daudzi no toreiz eksponētiem oriģināldarbiem diemžēl gadu gaitā māksliniekam mainot dzīvesvietas ir pazuduši vai arī nozagti. Bet laimīgas sakritības dēļ, „BILŽU BIROJA” arhīvos bija saglabājušies darbu diapozitīvi. Tas deva iespēju šos darbus atjaunot kvalitatīvu reprodukciju veidā.

 

 Leģendārais mūziķis šoreiz atklāj mums vienu no līdz šim plašai auditorijai maz zināmām savas radošās darbības lappusēm. Visi izstādē aplūkojamie darbi ir tapuši pagājušā gadsimta 70.-90.gados.

 

Boriss Grebenščikovs savai pašizpausmei meklē dažādus ceļus. Tas liecina par viņa absolūti harmonisku attīstību. Šajā ziņā Grebenščikovs-gleznotājs pilnībā saskan ar Grebenščikovu-dzejnieku un komponistu. Tomēr Borisa gleznas nav jāuztver kā ilustrācijas viņa radītām muzikālām kompozīcijām. No citas puses raugoties, nezinot Grenbenščikova sacerētos tekstus un mūziku, viņa gleznas izprast grūti būs, jo no plastikas viedokļa pieticīgs gleznojums no pirmā skatiena var likties diezgan primitīvs.

 

Grebenščikovs atšķirībā no daudziem citiem māksliniekiem, kuri meklē mums apkārt esošās realitātes atdarināšanas veidus, iet savu – atšķirīgu ceļu. Par savu gleznu priekšmetu viņš izvēlas cilvēka dvēseles stāvokli, turklāt tai brīdī, kad cilvēks atrodas pilnā harmonijā ar pašu sevi un pasauli vispār. Līdz ar to tam, kādu krāsu viņš izvēlās vai kādā tehnikā veido otas triepienus, viņam ir mazsvarīgi. Jo, kā zināms, nav svarīgi, kādus instrumentus mēs izvēlamies, bet svarīgi ir tas, ko mēs ar to palīdzību veidojam.

 

Cik zināms, Grebenščikovs sāka gleznot jau 1976.gadā, četrus gadus vēlāk pēc ansambļa „Akvarium” izveidošanās. Kopš tā laika BG zīmē pastāvīgi, taču savus darbus viņš reti izstādījis plašākai apskatei. Iespējams, ir pienācis īstais laiks rādīt tos arī mums, bet mēs, savukārt, vēlamies tos redzēt un atzīt. Jebkurā gadījumā, glezniecība, tāpat kā dzeja vai mūzikā – tas ir dvēseles stāvoklis, kas kādā nejaušā brīdī atklājas visai pasaulei.

 

Savā pirmajā gleznā Boriss atveidoja debesis un koku – skats, kas paveras cilvēkam, kurš raugās augšup. Grenbenščikova gleznas izraisa skatītājā to iekšējo prieku, ko iespējams baudīt, kad acīm paveras dievišķīgi skaita ainava ar dievnamu pie apvāršņa.

 

Kā ziņots, Lielajā Ģildē apskatāmas arī Latvijas fotomākslinieku Sergeja Budanova, Valta Kleina, Toma Kalniņa, Aivara Liepiņa, Normunda Mežiņa, Māra Morkāna, Natālijas Šindikovas, Armanda Ērgļa u.c. lielformāta fotogrāfijas, kurās fiksēta BG viesošanās Latvijā sākot no 1994.gada.