Žurnāla saturā izceļams globālais tvērums. Lasāma situāciju analīze ar piemēriem no ASV, Āfrikas, Indijas, Latvijas, Magribas valstīm, Taizemes, Tuvajiem austrumiem u.c. pasaules punktiem.

Kāda ir viltus ziņu situācija un riski Indijā un kādas medijpratības iniciatīvas ar to cīnās? Cik informācijpratīgi ir Horvātijas jaunieši – augstskolu studenti – un kāda ir pratības ietekme uz ikdienā pieņemtiem lēmumiem?

Vairāki raksti veltīti Āfrikas valstīm. Lasītāji tiek iepazīstināti ar brīvpieejas institucionālo repozitāriju attīstības situāciju Āfrikas universitātēs. Īpaša uzmanība pievērsta Nigērijas akadēmisko bibliotēku darbinieku darba kvalitātei un tās saistībai ar zināšanu menedžmentu – kā zināšanas un iemaņas tiek nodotas darbinieku vidū un kādas metodes sniedz vislabāko rezultātu? Rakstā par akadēmisko bibliotēku situāciju Botsvānā pētīta darbinieku izpratne par nepieciešamību turpināt profesionālo pilnveidi, ņemot vērā, kā mūsdienās strauji mainās bibliotekāra darba ikdiena.

Tāpat numurā aplūkotas atvērto datu iniciatīvas Magribas valstīs – Lībijā, Tunisijā, Alžīrijā, Marokā un Mauritānijā; datu zinātņu izglītības programmas Tuvo austrumu valstīs un ir salīdzinātas bibliotēkzinātnes studiju programmas Horvātijā un ASV.

Pētījums no Latvijas veltīts zināšanu apmaiņai un izaugsmei hibrīdās kopienās (tādās, kas tiekas gan virtuāli, gan klātienē), par izpētes objektu ņemot Latvijas Nacionālās bibliotēkas lietotājus un par pamatu – sociālā kapitāla teorijas. Kā piederības izjūta un savstarpējās saites ietekmē zināšanu pilnveidi?

Restaurācijai un konservācijai veltītos rakstos stāstīts par to, kā Taizemē vietējās kopienas pašas rūpējās par senu palmu lapu manuskriptu saglabāšanu un kā tas ietekmē piederības izjūtu un lepnumu par kultūras mantojumu. Aplūkota arī pasaules mērogā unikālas un vērtīgas manuskriptu kolekcijas konservācija kādā no Indijas bibliotēkām.

Trīs rakstos ir izvērtēta profesionālā literatūra. Autoru grupa no Pakistānas izvērtē pieejamo literatūru no visas pasaules par cietuma, ieslodzījuma vietu un pārraudzināšanas iestāžu bibliotēkām. Autori no Irānas pēta pieejamo literatūru par bibliotēku gatavību dažādām krīzes situācijām un krīzes menedžmentu. Savukārt amerikāņu autori pēta pieejamo literatūru par starptautiskas izglītības iespējām, apmaiņas programmām un stipendijām, uzrādot gan labo, gan arī nevienlīdzības problēmas, jo informācija tomēr pamatā koncentrējas globālo ziemeļu valstīs.

IFLA žurnāls iznāk četras reizes gadā.

Jaunākais izdevums pieejams šeit.