Droši vien jau zinājāt, ka bites uz Zemes parādījušās ļoti sen – pirms 130 miljoniem gadu? Jau kopš dinozauru laikiem šīs mazās radības jo braši lidinās pa evolūcijas ceļu, un rezultātā pašlaik uz mūsu planētas ir aptuveni 20 000 bišu sugu.

Pēdējā laikā par bitēm un to pārsteidzošo dzīvi dzirdam un lasām dažādos kontekstos. Bet vai esam aizdomājušies, cik ļoti arī mūsu izdzīvošana ir atkarīga no šiem tik neparastajiem un gudrajiem kukaiņiem? Pat tie, kam bišu sāpīgie dzēlieni raisa nepatīkamas emocijas vai bailes, nenoliedz šī kukaiņa nozīmīgumu. Un tie nav tikai veselībā izmantojamie produkti, bez kuriem savu dzīvi vairs nevaram iedomāties. Kas paliktu pāri no apkārt esošās augu valsts, ja bites to vairs nespētu apputeksnēt? Diemžēl, šobrīd visā pasaulē bites saskaras ar vairākiem apdraudējumiem, no kuriem bīstamākais – nekontrolēta pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā.

Apgāds “Zvaigzne ABC” 2020. gadā izdevis divas aizraujošas grāmatas: “Bites. Ceļvedis bišu neparastajā dzīvē” un “Bišu vēsture” (abas grāmatas ir tulkojumi un tās, protams, nav vienīgā pieejamā literatūra par bitēm). Ja pirmā ir enciklopēdiskas ievirzes rokasgrāmata, kura sniedz skaidrojumus un atbildes uz konkrētiem bišu pasaules jautājumiem, tajā skaitā, arī bišu produktu pielietojumu veselības uzturēšanā, tad otrā ir pavisam nesen tulkots romāns ne vien par bitēm, bet arī mums pašiem: Kāda būs cilvēces nākotne? Kādu domāšanas veidu vēlamies nodot mūsu bērniem? Jā, un kas galu galā notiks ar bitēm un citu dzīvību mums apkārt? Norvēģu rakstnieces Majas Lundes romāns par bišu dzīvi ir kā svarīgs atgādinājums, cik ļoti mūsu izdzīvošana ir atkarīga no šiem nozīmīgajiem kukaiņiem.

Un vēl. Iespējams, ne visi būs dzirdējuši par samērā jauno, nu jau arvien populārāko Stropa terapiju (bišu gultām?) Tās būtība ir tāda, ka cilvēks uz vairākām stundām vai visu nakti novietojas ļoti tuvu bitēm un ieelpo dziedinošo stropa gaisu. Ap bišu stropiem veidojas īpašs biolauks. Notiek cilvēka un bišu biolauku mijiedarbība, tādējādi veicot korekcijas cilvēka veselībā. Stropa terapijā kopīgi darbojas aroma-fitoterapija un bioenerģētiskā dziedināšana, ko veic bites. Būtiska loma šeit arī skaņām un bišu rāmīšu enerģētikai.

Papildinformācijai par stropa terapiju:

Tomēr pārsteidzošā un pat komplicētā bišu pasaule saistījusi cilvēku prātus jau kopš ļoti seniem laikiem.
Turpinājumā – plašāks stāsts no Vācijas par Bartolomeja Mangera Bišu bibliotēku.

Bavārijā, Regensburgas universitātes bibliotēkā pieejams viens no īpašākajiem digitālajiem krājumiem – Bartolomeja Mangera (Bartholomaus Manger) Bišu bibliotēka. Krājums satur ap 1000 digitalizēto vienību un ir pasaulē lielākais zināmais šo kukaiņu dzīvei, uzturēšanai un kopšanai veltītās pieejamās informācijas apkopojums vēsturiskā griezumā.

Minētais krājums ir pierādījums tam, ka zināšanas un atklāsmes par bitēm, medu un vasku, kā arī biškopību, cilvēci fascinējušas visos laikos, bet tieši šobrīd bišu tematika pasaulē īpaši aktualizējusies saistībā ar plaša mēroga diskusijām par bišu iespējamo izzušanu un tās paredzamajām sekām uz floru, faunu, kā arī ekoloģiju un cilvēci kopumā. Vācijā pēdējos gados plašu rezonansi raisījušas vairākas dabai veltītas dokumentālās filmas, piemēram, “Vairāk nekā medus” (2012). Savukārt, tautas referendumā “Bavārijas sugu daudzveidība un dabas skaistums” (2019), kurā iesaistījušies ap 100000 Bavārijas pilsoņu, popularitāti guvis sauklis “Glābt bites!”, līdz ar to pierādot, ka bišu nozīmīguma ideja beidzot guvusi paliekošu vietu sabiedrības apziņā.

Jau pieminētais Bartolomejs Mangers (1876 – 1947) bijis Bavārijas pilsētas Ingolštates ārsts, kara ārsta statusā piedalījies I Pasaules karā. Līdzās savai pamatnodarbei Mangers bija arī kaislīgs biškopis un bišu aizstāvis, interesējās par biškopības vēsturi. Vienlaikus ar praktisko darbību Mangers bija vairāku biškopju apvienību loceklis, kādu laiku – arī Bavārijas biškopju biedrības priekšsēdātājs. Viņa aizraušanās ar unikālajiem insektiem rezultējusies arī ar vairākiem referātiem par bišu vēsturi, kas tika publicēti, piemēram, tolaik iznākošajā “Minhenes bišu avīzē”. Šī avīze, kā arī citu valstu un kontinentu bišu dzīvi raksturojošie dokumenti nonākuši vienuviet – Mangera īpašajā “bišu kolekcijā”, kuru viņš personiski pakāpeniski papildināja līdz pat savai nāvei 1947. gadā. Vēl pēc 10 gadiem, kad mūžībā devās arī viņa dzīvesbiedre, kolekcija par biškopības un bišu vēsturi tika iekļauta Regensburgas Filoloģijas un teoloģijas augstskolas (tagadējās Regensburgas Universitātes) bibliotēkas krājumā. Bišu bibliotēkas kolekcijā apkopotas daudzveidīgas divu iepriekšējo gadsimtu zināšanas par biškopību. Te pieejamas gan plašas monogrāfijas, gan biškopībai adresēti periodiskie izdevumi (tādu bijis pārsteidzoši daudz!), tajā skaitā, vairāķu 19. un 20. gs. biškopības “pionieru” (Augusts fon Berlepšs, Heinrihs Freudenšteins, Ferdinands Gerstungs) sacerējumi. Pieejamās publikācijas ļauj secināt, ka tieši 19. gadsimts uzskatāms par mūsdienu biškopības vēsturisko sākuma punktu. Tolaik tapušās monogrāfijas mainīja līdz tam dominējošo viedokli par bitēm un atklāja tās kā “augstākajām organizēšanās spējām atbilstošus organismus”. Savukārt, biškopības entuziasts Ludvigs Hūbers sagatavojis visaptverošu biškopības rokasgrāmatu, kas kļuva par sava veida biškopības standartu un līdz pat 20. gs. vidum tika pārizdota veselas 19 (!) reizes. Mangera bišu kolekcijā iekļautie resursi vēsta arī par bišu stropu būvniecību, ievērojamiem tā laika biškopjiem, bišu slimībām – būtībā, visu to pašu, par ko lietas kursā jābūt mūsdienu biškopjiem. Tolaik veiktie pētījumi joprojām visnotaļ saistoši un noderīgi arī mūsdienu zinātniekiem kā atbalsts vēsturisku tēmu pētniecībā. Pārsteidzošs šķiet tā laika periodisko izdevumu bagātīgais klāsts: žurnālu nosaukumi “Bišu tēvs”, “Vācu biškopība teorijā un praksē” vai “Bavārijas bišu kalendārs” (kopā 21 nosaukums) runā paši par sevi!

Mangera Bišu bibliotēkas kolekcija šobrīd kļuvusi par vienu no visvairāk digitalizētajām Regensburgas Universitātes specializētajām kolekcijām.

Pat ja neesat saistīti ar biškopību vai nepārziniet vācu valodu (ir dokumenti arī angļu valodā), iesaku atrast brīvu brīdi, lai papētītu kaut vai tikai kolekcijā iekļautos nosaukumus – atkarībā no autortiesību statusa, daļai dokumentu pieejami arī pilnie teksti.

 

Publikāciju pēc Vācijas bibliotēku nozares periodikā un tīmekļa resursos
pieejamās informācijas sagatavoja:

Anda Saldovere
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra projektu koordinatore