Birkertam 100: Jānis Dripe izceļ 5 Gunāra Birkerta projektētās bibliotēkas
2025. ir īpašs gads. Tas ir ne vien latviešu grāmatas piecsimtgades, bet arī gaismas arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgades gads. Nozīmīgā jubileja un meistara ieguldījums šogad tiek atzīmēti ar dažāda formāta svētkiem: ar izstādi “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA”, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ātrijā apskatāma visu gadu, ar tikko klajā nākušo Birkerta simtgades izdevumu – izstādes grāmatu un virkni citu jau izskanējušu un vēl iecerētu notikumu. Lai uzzinātu vairāk, uz sarunu aicinājām Jāni Dripi, projekta “2025/ Birkertam 100” vadītāju, izstādes “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA” kuratoru un Birkerta simtgades izdevuma sastādītāju un redaktoru.
Izstādē “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA” iekļauta informācija par 19 Gunāra Birkerta projektētajām bibliotēkām, dažas no tām rasējumos un tekstos analizējot detalizēti. Birkerta simtgades grāmatā ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks (1957–2025) par arhitektu raksta, ka “Nacionālās bibliotēkas projekts viņam bija vissvarīgākais”. Prieks un gandarījums, ka Andris Vilks vēl bija klātesošs izstādes atklāšanā, Gunāra Birkerta dzimšanas dienā, 2025. gada 17. janvārī.
Ar Jāni Dripi tiekamies LNB kafejnīcā “Divi Raiņi”, pie kafijas apspriežot Birkerta simtgades pasākumus, īstenoto izstādi un gaismas arhitekta uzceltās un arī neuzceltās bibliotēkas. Pirms sākam runāt, Dripe ar plaukstu atzinīgi novērtē jaunos kafejnīcas galdus, ikdienā strādājot kā LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos.
Saruna notiek dažas dienas pirms RIXarch 2025 starptautiskās Birkerta arhitektūras mantojumam veltītās konferences “Gaismas svars (Light Matters)”, kurā tiek prezentēts arī jaunais Birkerta simtgades izdevums “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA” (LNB Atbalsta biedrība, 2025). Grāmata ir kā bieza, ērti šķirstāma un lasāma klade mīkstos vākos, pilna kodolīgas, vērtīgas informācijas par Gunāru Birkertu, viņa dzimtu. Apkopoti virknes ievērojamu bibliotēku nozares, arhitektūras u.c. personību ievadvārdi un citāti par arhitektu.
Lielas, krāsainas fotogrāfijas mijas ar skicēm, tā it kā tepat uz lapas zīmētām. Vietām lappuses ir ar atlokiem, padarot grāmatu ietilpīgu un telpisku. Grāmatas nozīmi, nopietnību un svaru pacilā poētiska gaismas klātbūtne, kaut vai nejauši uzšķirot atvērumu, kurā ir tikai viena liela fotogrāfija – Birkerta plauksta ar Nameja gredzenu pirkstā, pieskaroties Gaismas pils stikla fasādei bibliotēkas atklāšanas gadā. Pagrozot grāmatas vāku, gaismā uzmirdz sudraboti burti. Grāmatu piedzīvot ir tikpat pārsteidzoši kā izstādi, kur grūti sākumā saprast, kā iespējams telpu tā pārvērst un apmeklētāja ceļu tik gudri režisēt, par ko jāpateicas arhitektam Andrim Kronbergam, kurš atbildīgi un izņēmuma kārtā (viņš ikdienā nestrādā ar izstādēm, bet projektē vērienīgas būves) piekrita izstādi veidot. Izstādes grafikas dizaina autore – Tatjana Raičiņeca.
Izstādi rīko un izdevumu izdevusi LNB Atbalsta biedrība sadarbībā ar LNB. Izstāde tapusi ar ASV vēstniecības Latvijā, Valsts Kultūrkapitāla fonda, arhitektu biroja Arhis Arhitekti, SIA Gaismas stils, SIA Aidaco Construction, AS Latvijas Finieris, SIA Paradīzes āboli, SIA Rīgas Krēslu fabrika un RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes atbalstu.
Pastāsti par izstādes “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA” nozīmi.
Atklājot izstādi “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA” tieši arhitekta simtajā dzimšanas dienā, 2025. gada 17. janvārī, mēs otro reizi Latvijas jaunlaiku vēsturē plašākai sabiedrībai vizuāli viegli uztveramā veidā atklājām Birkerta veikumu pasaules, ASV un Latvijas kontekstā. Pirmo reizi tas notika 1989. gadā Pēterbaznīcā – manis lūgts un aicināts Birkerts sarīkoja vērienīgu personālizstādi. 36 gadi ir pagājuši, un ir klātesoša skaista pienākuma sajūta pret mūsu Nacionālās bibliotēkas autoru, kolēģi un draugu Gunāru Birkertu. Tāda, domāju, ir vai bija krietnam pulkam ļaužu ar Andri Vilku priekšgalā. Es esmu gandarīts, ka pirms pieciem gadiem Andris Vilks lūdza mani domāt par Birkerta simtgadi plašākā kontekstā, kuru viņš pats, ASV vēstnieks Kristofers Robinsons, mūsu direktore Dagnija Baltiņa, ministrs Arvils Ašerādens un LNB Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone lieliski iezīmēja savās runās 17. janvāra pievakarē.
Mēs neesam bijuši pavirši vai steidzīgi ceļā uz Birkerta simtgadi – četras mazās izstādes, divas starptautiskas konferences, Birkerta simtgades izdevums un Pāvesta krēsla kopija ir bijuši pieturpunkti ceļā uz simtgadi un to ievadījuši.
Kādi saturiski ir šie pieturpunkti?
* 2021. gadā sadarbībā ar Polijas vēstniecību tika izgatavota un LNB eksponēta Pāvesta Jāņa Pāvila II krēsla kopija. Krēslu un visu Pāvesta 1987. gada vizītes ASV galvenā pasākuma Mičiganas štata Detroitas Super-dome arēnā mēbeļu kopumu projektēja Gunārs Birkerts.
* 2022. gadā tika izveidota un LNB eksponēta izstāde “Gunārs Birkerts un Okupācijas muzejs”. Tā bija veltīta arhitekta pēdējam īstenotajam projektam – Latvijas Okupācijas muzeja piebūvei.
* 2023. gadā LNB apskatāmā izstāde “Gunārs Birkerts un projekti Latvijai” iepazīstināja interesentus ar arhitekta projektiem un skicēm Rīgas Centrāltirgus pārbūvei, centram Ķīpsalā un Rīgas domes ēkai.
* 2023. gadā Nacionālās bibliotēkas ēka tika atzīta par valsts nozīmes kultūras pieminekli – tas arī ir Birkerta nopelns!
* 2024. gadā, akcentējot Nacionālās bibliotēkas uzcelšanas 10. gadskārtu, tika atklātas divas arhitektūras izstādes. LNB veidotā izstāde “Arhitekts Gunārs Birkerts – Itālijas gadi” vēsta par arhitekta projektiem Itālijai (Turīna, Venēcija, Florence), par Birkertu kā ASV rezidējošo arhitektu Romā un sadarbību ar kolēģi Astru Zariņu, kā arī par Birkertu ģimenes rezidenci Itālijas kalnu ciematā Čivita di Banjoredžo.
* Tāpat 2024. gadā LNB bija skatāma izstāde “Roma un skolotāja, Astra Zariņa (Rome and the teacher, Astra Zariņa)”. Nodibinājuma T’ Space / Steven Myron Holl Foundation ASV izveidotās izstādes Latvijas ekspozīciju sagatavoja “ARHITEKSTI” un augstskolas RISEBA Arhitektūras un Dizaina fakultāte. Ar videolekciju no ASV izstādes atklāšanā piedalījās pasaulslavenais arhitekts Stīvens Hols (Steven Holl). Astra Zariņa un Gunārs Birkerts bija ģimenes draugi un partneri virknē projektu, bet Stīvens Hols mācījās pie Astras Zariņas Romā.
* Tieši Birkerta 100. dzimšanas dienā, 2025. gada 17. janvārī, LNB tika atklāta izstāde Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma, kas veltīta visām 19 Birkerta projektētajām bibliotēkām un īpašajam gaismas lietojumam viņa arhitektūrā. Izstāde ir Birkerta simtgades centrālais notikums. To LNB veidoja kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrību un sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā.
* 2025. gada 27. martā LNB notika RIXarch 2025 starptautiska Birkerta arhitektūras mantojumam veltīta konference “Gaismas svars (Light Matters)”. Tās galvenais vieslektors bija Martins Švarcs (Martin Schwartz) – ASV Lorensa Tehniskās universitātes profesors un monogrāfijas “Gunnar Birkerts – Metaphoric Modernist” (2009) autors.
* 2025. gada 27. martā tika atvērts Birkerta simtgades izdevums “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA” (sastādītājs Jānis Dripe) .
* 2025. gada 10. aprīlī Rīgas Latviešu biedrībā notiks plašs sarīkojums “Birkerts & Birkerti” ar sekojošiem vēstījumiem: LNB Letonikas un Baltijas centra vadītāja, humanitāro un mākslas zinātņu doktore Kristīne Zaļuma – “Citādais Antons Birkerts”. Gunāra Birkerta māsīca Maija Vanaga – “Šopu dzimta”. Folkloras pētnieks un literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors Guntis Pakalns – “13 779 lappuses – ieskats Pētera Birkerta veikumā. Arhitekts”, Jānis Dripe – “Birkerts – pasaules mēroga modernists”. Sarunu vadīs Kārina Pētersone.
Kas vēl šogad iecerēts?
Izstāde un Birkerta arhitektūra ir pamats sarunu ciklam par Birkertu dzimtu Latvijas kultūrā, Birkerta vietu Latvijas, ASV un pasaules arhitektūrā, kā arī atskatam par Nacionālās bibliotēkas ietekmi uz citām mākslas jomām – plānojam sarunu par izstādi “Gaismas pili gaidot” (māksliniece Sandra Krastiņa, 2006), par filmu “Pēdējā tempļa hronika” (režisors un scenārija autors Dāvis Sīmanis jr., 2012), par operu “Iemūrētie” (komponists Ēriks Ešenvalds, libreta autore Inese Zandere, režisore Laura Groza, 2016).
Birkerta simtgadi plānojam noslēgt ar eseju krājuma “Birkerts & Birkerti” publikāciju. Tajā būs atrodama jauna informācija par Gunāru Birkertu, viņa tēvu Pēteri Birkertu (daiļrades psihologu, folkloristu un rakstnieku), tēva brāli Antonu Birkertu (folkloristu, rakstnieku), māti Mēriju Sauli-Sleini (skolotāju un folkloristi) un Birkertu ģimeni ASV.
Ja visu plānoto izdarīsim, būsim vien apliecinājuši cieņu Nacionālās bibliotēkas autoram, rosinājuši interesi un dokumentējuši Birkertu dzimtas pienesumu Latvijas un pasaules kultūrā.
Latvijas Bibliotēku portāls aicināja tevi izvēlēties 5 Birkerta projektētas bibliotēkas no tām 19, kas iekļautas izstādē. Kuras tu esi izraudzījies? Tu minēji, ka tās ir izteikti dažādas – laikos, vietās, kā arī pēc nozīmes un satura.
Tie ir divi varianti nerealizētai Korningas bibliotēkai, tas ir konkursa projekts bibliotēkai pašos ASV ziemeļos, Aļaskā, tā ir formā dinamiskā Dulūtas publiskā biblotēka, kurai seko ikoniskā Mičiganas Tiesību fakultātes bibliotēka trīs līmeņos zem zemes – noslēgumā Mārtina Lutera Kinga vārdā nosauktā Sanhosē pilsētas un universitātes apvienotā bibliotēka, 2004. gadā uzcelta ekspresīva modernisma būve, kas vienliela ar mūsu Nacionālo bibliotēku.
1. Korningas publiskā bibliotēka, Korninga, Ņujorkas štats, ASV / 1969
PIRMAIS PRIEKŠLIKUMS – BIBLIOTĒKA TILTS
Par šo projekta priekšlikumu Gunārs Birkerts ir teicis, “Korningas tilta plāns (1969) bija viena no manām pirmajām daudzstūra arhitektūras kompozīcijām. Tā bija reakcija uz nepielūdzami ortogonālo Amerikas pilsētu tīklu. Lielākā daļa tiltu ir paredzēti, lai savienotu divus punktus visīsākajā attālumā – taisnā līnijā. Iekļaujot pašas upes rakstus, es mēģināju papildināt kustību pāri tiltam un nodrošināt ģeometriski uzlabotu platformu arhitektūrai, kas bija jābūvē uz tilta”.
OTRAIS / GALĪGAIS PRIEKŠLIKUMS – BIBLIOTĒKA KĀ APLIS, KĀ ZINĀŠANU KOPUMS
Šajā priekšlikumā ir ietverta spēcīga metafora: aplis aptver mūsdienu cilvēka zināšanu kopumu, un prizmatiskie stikla veidojumi liecina par zināšanu meklējumiem ārpus pašreizējām robežām. Abiem pusapaļajiem veidojumiem ir praktiskas funkcijas: viena ir formāla telpa, kurā ir krātuves zonas un darba telpas; otrā ir atvērtas lasīšanas zonas bērniem un pieaugušajiem, kā arī uzziņu telpas.
2. Dulutas publiskā bibliotēka, Duluta, Minesotas štats / 1979
BIBLIOTĒKA KĀ ZINĀŠANU EKSPRESIS UN KUĢIS REIZĒ
Ēkas novietne blakus dzelzceļa sliedēm ir šaura, un bibliotēka ir kā noenkurots kuģis vai zināšanām piepildīts ātrgaitas vilciens, kura priekšgals vērsts uz pilsētas centru. Lai īstenotu projekta programmu, augšējiem stāviem bija jāvirzās pāri īpašuma robežām – šī prasība deva praktisku pamatu ēkas skulpturālajai formai. Fasādes apdarē lietoti īpaši tērauda paneļi un stikls. Slīpais stikls pasargā telpas no dienvidu gaismas, bet sudrabota paneļu josla zem logiem virza gaismu uz atstarojošo plakni interjerā.
3. Mičiganas Universitātes Juridiskās bibliotēkas piebūve, Anārbora, Mičiganas štats / 1981
ASPRĀTĪGS PROBLĒMAS ATRISINĀJUMS UN TELPISKS PĀRSTEIGUMS
Mičiganas Universitātes Juridiskajai bibliotēkai Birkerts 1981. gadā izveidoja iespaidīgu pazemes paplašinājumu, kuru izgaismoja sarežģīti atstarota gaisma. Trīs līmeņu pazemes struktūra bija lielisks risinājums, kā samazināt piebūves vizuālo ietekmi uz vēsturisko bibliotēkas neogotisko apjomu. L veida plāns aptver esošo bibliotēku un sniedzas līdz blakus ielām. V veida stikla iedziļinājums atspoguļo vēsturisko ēku, kuras gotiskais tornis redzams 56 pēdas zem zemes līmeņa, jo telpiskie balsti ir apdarīti ar spoguļstiklu, kas atstaro dienasgaismu un fragmentus no vēsturiskās bibliotēkas ēkas.
4. Ankoridžas pilsētas publiskā bibliotēka, Ankoridža, Aļaskas štats, ASV / 1981
KONKURSA PROJEKTS
Konkursa pieteikuma formu veido apzinātas ietekmes no ēkas orientācijas, Aļaskas klimatisko apstākļu ievērtējums un skatu analīze no bibliotēkas uz apkārtējo ainavu. Ēkas apjoms ir apzināti pagarināts līča virzienā, akcentējot saikni ar ūdeni. Būve telpiski reaģē uz klimata ietekmi – Birkerts ar kolēģiem radīja praktisku pasīvu saules enerģiju izmantojošu dizainu un neaizmirsa par Birkerta “firmas zīmi” – neparastu un rūpīgi projektētu bibliotēkas telpu dabīgo izgaismojumu. Stikla lode pie būves telpiskā centra labi atstaro dienas gaismu interjerā un simbolizē tiekšanos pēc zināšanām un pretim saules gaismai.
5. Mārtina Lutera Kinga bibliotēka, Sanhosē, Kalifornijas štats / 2004
EKONOMISKS UN EKSPRESĪVS DIVU BIBLIOTĒKU APVIENOJUMS LATVIJAS NACIONĀLĀS BIBLIOTĒKAS LIELUMĀ
Deviņdesmito gadu beigās Sanhosē pilsētai un Sanhosē štata universitātei bija vajadzīgas jaunas bibliotēkas telpas, kas būtu aprīkotas ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām. Ne pilsēta, ne universitāte viena šādu vērienīgu būvi nevarēja atļauties. Gunāra Birkerta dizains divējādi izteic pilsētas un augstskolas bibliotēku kopību. Ēkas forma ir divu taisnstūrveida apjomu pārklāšanās un rotācijas rezultāts. Viens apjoms ir savietots ar ielu struktūru, otrs apjoms no piektā līmeņa un līdz astotajam ir pagriezts tā, lai telpiski integrētos universitātes plānojumā. Jumta stiklojums ieplūdina dienasgaismu visos augšējos līmeņos. Caur plašo ātrija telpu gaisma nonāk arī pirmajā stāvā.
Informācija par šīm un vēl 14 citām bibliotēkām gūstama izstādē “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA”, kas LNB ātrijā apskatāma līdz 2026. gada 17. janvārim, kā arī izstādei veltītajā Birkerta simtgades izdevumā “BIRKERTS. BIBLIOTĒKAS. GAISMA”.
Aicinām lasīt:
Latvija ir bibliotēku zeme: Intervija ar grāmatas “Kultūrtelpa: 21. gadsimta kultūras būves Latvijā” autoru Jāni Dripi
Sirsnīgs paldies Jānim Dripem par atsaucību un lielo ieguldījumu, interviju veidojot!
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv
Birkertam 100: Jānis Dripe izceļ 5 Gunāra Birkerta projektētās bibliotēkas