Butkirka ir Stokholmas apgabals, kurā tiek runāts aptuveni 100 dažādās valodās un ir liels imigrantu īpatsvars – no 87 600 Butkirkas iedzīvotājiem 53% ir imigranti. Tādēļ Butkirkas un arī Zviedrijas bibliotēkas ļoti lielu lomu piešķir imigrantu integrācijai. Tiek organizētas valodu apmācības, uzmanību piešķirot ne tikai Zviedru valodas, bet arī iebraucēju dzimtās valodas apmācībai, organizējot valodas kafejnīcas un citas aktivitātes. Piemēram, Hallundas bibliotēkā, kur notika darbseminārs, iedzīvotājiem tiek piedāvāta literatūra vairāk kā 40 valodās un darbinieki var sarunāties vismaz septiņās valodās. Latviešu valodā gan grāmatas nebija – no Baltijas valstīm pārstāvēta bija vien Igaunija. Uz jautājumu, kas notiek ja bibliotēkā ierodas lasītāji, kas runā valodā, ko bibliotekāres nesaprot, darbinieces uzsvēra, ka neviens netiek aizraidīts un tiek apkalpots izmantojot žestu valodu.

Semināra dienās rīta pusē dalībnieki piedalījās publiskās lekcijās, bet pēcpusdienās darbojās grupās un pārrunāja rīta pusē dzirdētos priekšlasījumus, attiecinot tos uz vidi un bibliotēkām, no kuras viņi ieradušies. Visas nedēļas garumā darbojāmies arī pie tā, lai tiktu izveidots bibliotekāru tīkls, kurā turpināt diskutēt par dzirdētajiem jautājumiem, ieviest jaunus projektus savas bibliotēkas ikdienā, kā arī palīdzēt viens otram neskaidrību gadījumā vai vienkārši saņemt atbalstu un iedrošinājumu. Šādam mērķim tika izveidots “Literacy for all – European Library Network” un ikvienam pieejams blogs – http://functionalilliteracy.org/ , kurā var iegūt informāciju arī par notikušo darbsemināru un priekšlasījumiem.

Mēs tikām iepazīstināti ar lieliskiem lasīšanas un rakstīšanas veicināšanas piemēriem. Kā piemēru varu minēt Birgittas Notlofas dibināto organizāciju “Livstycket”. Šodien “Livstycket” ir moderns dizaina centrs, kurā darbojas sievietes no visas pasaules. Dažām no viņām pilnībā trūkst lasīt un rakstītprasmes, liela daļa karadarbības dēļ bijušas spiestas pamest dzimteni, valodu un kultūru. Praktiskajās nodarbībās – izšujot, zīmējot, griežot un šujot, viņas apgūst valodu arī teorētiski.  

Es apbrīnoju degsmi, ar kādu Birgitta stāstīja par centra darbību, sievietēm, kas tur darbojas un viņu sasniegumiem – ne tikai zviedru valodas apguvē, bet arī atvērtību komunikācijai vienai ar otru. Birgitta lasīt un rakstītprasmi uzsvēra kā rīkus, ko viņas organizācija var iedot sievietei, lai ar to palīdzību tiktu mainīta viņu dzīve.

Lasīt un rakstītprasme ir sociālas dabas prakse – tas nav tikai automātiski uzrakstīt un izlasīt, bet nozīmīgi ir saprast kontekstu, lasīt un saprast arī zīmes un situācijas.

Tikām iepazīstināti arī ar IPad aplikāciju zviedru valodas apguvei “Alfavux”, laikrakstu 8SIDOR, kurš tiek izdots tā sauktajā vieglajā valodā, cilvēkiem, kuri tikai ar pūlēm var uztvert rakstītu tekstu un tādējādi tiek nodrošināta vienlīdzīga līdzdalība visos sabiedrībā notiekošajos procesos.

Nedēļas laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka sliktas bibliotēkas veido kolekcijas, labas bibliotēkas veido pakalpojumus, bet izcilas bibliotēkas veido kopienas. Tas raksturo arī Zviedrijas bibliotēku šodien, jo Zviedrijā ir saplūdušas robežas starp bibliotēku un multikulturālu centru, kurā darbojas bibliotekāri, sociālie darbinieki un brīvprātīgie, integrējot imigrantus un veidojot stipras kopienas, kurās vieta atrodas ikvienam sabiedrības loceklim. Zviedru bibliotekārus raksturo vēlme darīt.

Šādiem darbsemināriem ir liela nozīme savstarpējo zināšanu apmaiņā, tie paplašina redzesloku, sniedz jaunas zināšanas, dod pamudinājumu darīt vairāk, veidot jaunus projektus.

Grundtvig programma –  viena no Mūžizglītības programmas apakšprogrammām pieaugušo formālās un neformālās izglītības veicināšanai.