“Bibliotēku apņemšanās ceļā uz ilgtspējīgu, demokrātisku un taisnīgu sabiedrību”: atskats uz EBLIDA konferenci Atēnās 

Konferencē piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku no 20 valstīm, turklāt nozīmīga bija divu partnerorganizāciju – NAPLE (Eiropas publisko bibliotēku pārvaldības organizāciju forums – the National Authorities on Public Libraries in Europe (NAPLE) Forum) un PL2030 (organizācija “Publiskās bibliotēkas 2030”  jeb Public libraries 2030) – dalība apaļā galda diskusiju veidošanā. Partneru klātbūtne paplašināja Eiropas dimensiju un sniedza ieguldījumu dialogā starp bibliotēkām un vietējās pārvaldes institūcijām.

Konference viennozīmīgi apliecināja, ka ilgtspējīga attīstība strauji veido bibliotēku pārvaldi un politiku, un, dažādojot bibliotēku ienākumus, tiek atklāti arī jauni pārvaldības un finansējuma modeļu veidi. Tas notiek par spīti globāliem satricinājumiem – pandēmijai un karam Ukrainā, Krievijas Federācijas barbariskajam uzbrukumam Ukrainai aizkavējot arī ANO Dienaskārtības 2030 ieviešanu un globālo virzību uz Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Konferenci ievadīja EBLIDA Padomes ikgadējā tikšanās, kuras laikā tika apstiprināts EBLIDA Stratēģiskais plāns 2022.–2025. gadam. Ar šo jauno plānu EBLIDA pastāvēšanas vēsturē tiek atklāts jauns posms, kas vēl vairāk paplašinās organizācijas centrālo lomu Eiropas bibliotēku asociāciju sadarbībā. Konferences programma, prezentācijas, lektoru apraksti un saites uz pamatdokumentiem šeit.

“Bibliotēku apņemšanās ceļā uz ilgtspējīgu attīstību”

Konferences 1. sesija tika veltīta ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai: profesore Despīna Anagnostopulu un Anastasija Psalida no Maķedonijas Universitātes Grieķijā sniedza jaunāko informāciju par Dienaskārtību 2030 ilgtspējīgas attīstības jomā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Savienības ziņojumos minētajiem mērķiem un rādītājiem. Neraugoties uz negatīvajiem notikumiem, ko izraisījis karš, ilgtspējīgas attīstības diskursa progress Eiropas Savienībā ir ievērojams.

Niki Dandolu, Eiropas Sociālā fondu programmu īpašā sekretāre Grieķijas Attīstības un investīciju ministrijā, informēja dalībniekus par pašreizējo Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2021.–2027. gadam attīstību, galveno uzmanību pievēršot Eiropas Sociālajam fondam. Partnerattiecību nolīgums starp Grieķiju un Eiropas Komisiju tika parakstīts 2022. gada sākumā, un līdz ar to struktūrfondi Grieķijas bibliotēkām var sniegt plašas iespējas.

Rauha Maarno, Nacionālās pieejamības bibliotēkas Somijā Celia klientu attiecību direktore, savā priekšlasījumā atspoguļoja, kā gan politiskais konteksts, gan pilsētas atjaunošana var ietekmēt bibliotēku attīstību. Viņa sniedza arī konkrētu un kritisku ieskatu par to, kā tradicionālā bibliotēku pārvaldība dažkārt var nonākt pretrunā ar IAM.

Dalībnieki pulcējās trīs darbsemināros, daloties veiksmes stāstos. Diskusiju pamatā bija EBLIDA Otrais Eiropas ziņojums par ilgtspējīgu attīstību un bibliotēkām, kura izstrādē piedalījās arī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Tādēļ arī LNB Bibliotēku attīstības centra un EBLIDA Ilgtspējīgas attīstības ekspertu grupas pārstāve Kristīne Deksne ievadīja pirmo darbsemināru, kas bija veltīts ilgtspējīgai attīstībai publiskās bibliotēkās. Otrais seminārs apskatīja ilgtspējīgu attīstību un akadēmiskās bibliotēkas, bet trešais – ilgtspējīgu attīstību un līdzekļu piesaistīšanas iespējas.

Labās prakses piemērus IAM ieviešanā bibliotēku vidē bija iespēja iepazīt trīs videomateriālos: no Boloņas pilsētas Itālijā, Montrejas pilsētas Francijā un Bulgārijas par bibliotēku iesaisti Donavas Kultūras ceļa kultūras mantojuma saglabāšanā.

Kopumā konferences dalībnieki ieteica EBLIDA – kā jomu pārstāvošai organizācijai Eiropā – vēl aktīvāk palīdzēt bibliotēkām aizstāvēt savas intereses politiskā līmenī. EBLIDA būtu jāatbalsta bibliotēku darbinieki, lai tie, savukārt, aktīvāk informētu politikas veidotājus un valdību pārstāvjus par savu IAM projektu rezultātiem. Tika izvirzīta ideja, ka ir nepieciešams iedzīvotāju diskusiju forums par ilgtspējīgas attīstības mērķiem. EBLIDA būtu jāatbalsta arī valsts un akadēmiskās bibliotēkas ar informāciju par IAM projektu finansēšanas iespējām. Kopumā jāvairo izpratne par ilgtspējīgu attīstību (īpaši, ja aktivitātes nav tieši saistītas ar bibliotēku darbu). Šim nolūkam EBLIDA jau piedāvā dažādus instumentus, kas palīdzētu bibliotekāriem apzināties, ka liela daļa bibliotēku ikdienas pienākumu jau ir saistītas ar IAM pēc būtības.

“Bibliotēku apņemšanās attiecībā uz demokrātijas veicināšanu”

2000. gadā Eiropas Padome sadarbībā ar EBLIDA izstrādāja Eiropas Padomes/EBLIDA pamatnostādnes par bibliotēku tiesību aktiem un politiku Eiropā, kas kļuva īpaši svarīgas bibliotēkām, kuras strādā sarežģītās vietējās situācijās, kā arī reģionālām un vietējām pārvaldēm, kas vēlējās pārstrukturēt vietējās bibliotēku sistēmas.

Šoreiz konferences 2. sesijā, kas bija veltīta bibliotēku lomai demokrātijas procesu veicināšanā sabiedrībā, EBLIDA izpildkomitejas pārstāve Zelia Parreira iepazīstināja ar jaunāko Eiropas Padomes/EBLIDA pamatnostādņu projektu par bibliotēku tiesību aktiem un politiku Eiropā un pieciem virzieniem, ko dokuments apskata:

1. Vārda brīvība, brīva piekļuve informācijai un demokrātiska līdzdalība;
2. Bibliotēkas Eiropas ilgtspējīgas attīstības programmas ietvaros;
3. Globālie un vietējie apdraudējumi un bibliotēku darbība;
4. Digitālā transformācija un ilgtspējīgas, uzticamas un iekļaujošas bibliotēku ekosistēmas veicināšana;
5. Autortiesības un kultūras mantojuma aizsardzība bibliotēkās.

Gan 2000. gadā, gan jauno pamatnostādņu izstrādē piedalījās arī Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Vācijas Bibliotēku asociācijas direktore Barbara Šleihāgena savā priekšlasījumā skaidroja, ko nozīmē bibliotēku likumdošana un bibliotēku politika – bibliotēku sistēmas pārvaldība ir tiesību aktu un politikas pārdomāta apvienojuma rezultāts. Viņa norādīja uz pamatnostādņu kā pārmaiņu virzītājspēka nozīmi valstīs, kurās trūkst tiesību aktu vai ir jāpieņem jauna bibliotēku nozares pamatpolitika. Oslo pilsētas bibliotēkas direktors Knuts Skansens iepazīstināja ar koncepciju par bibliotēkām kā “neatkarīgu tikšanās vietu un forumu publiskām diskusijām un debatēm” (ietverts Norvēģijas Bibliotēku likumā, 2013). Viņš norādīja uz Bibliotēku likuma praktisko piemērošanu Oslo pilsētas bibliotēkā, kur lietotāji var brīvi veidot savus resursus, izmantojot raidierakstu “fabrikas” un citas izdevējdarbības iespējas. Rumānijas Bibliotēku asociācijas priekšsēdētājs Dragos-Adrians Neagu aprakstīja bibliotēku politikas pārveidošanas procesu bibliotēku tiesību aktos un to, kā šis process ir devis impulsu Rumānijas bibliotēku sistēmas attīstībai. Viņš norādīja arī uz demokrātijas attīstību un Rumānijas bibliotēku lomu, saskaroties ar ukraiņu bēgļu plūsmu. Eiropas Padomes Kultūras un kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Katrina Merkle un projektu koordinatore Jovana Poznana paplašināja skatījumu uz Eiropas Padomes pamatnostādņu nozīmi, norādot uz iespēju pārvērst pamatnostādņu projektu par Eiropas Padomes rekomendācijām bibliotēku jomai, kas dotu daudz lielāku dokumenta politisko nozīmi un ietekmi Eiropā.

“Bibliotēku apņemšanās panākt vienlīdzīgu piekļuvi informācijai”

Konferences 3. sesijā, kas bija veltīta vienlīdzīgu iespēju radīšanai sabiedrībā, runājot par informācijas pieejamību, EBLIDA izpildkomitejas pārstāvis Endrjū Kranfīlds paplašināja redzējumu par e-patapinājumu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai. Viņš norādīja uz digitālo prasmju nozīmi sabiedrībā, kam jākļūst par vienu no bibliotēku darbības mērķiem, lai šo vienlīdzīgo pieejamību nodrošinātu. EBLIDA direktors Džuzepe Vitjello parādīja, cik auglīga var būt mijiedarbība starp autortiesībām un to ekonomisko pamatu: e-patapinājums Eiropas bibliotēkās vēl ir nepietiekami attīstīts kas lielā mērā saistīts arī ar digitālo prasmju nepilnībām sabiedrībā.

Secīgi Nīmas pilsētas bibliotēkas direktore Valērija Buisū iepazīstināja konferences dalībniekus ar pirmo EBLIDA ziņojumu par e-patapinājumu Eiropā publisko bibliotēku perspektīvā. Ziņojums skaidri parāda, ka tur, kur pastāv oficiāli e-patapinājuma agregatori, tirgus un biznesa modelis ir sabalansētāks, un e-patapinājumu pārvaldība mazāk haotiska. Ziņojumā ieverta arī informācija par situāciju Latvijā.

Dānijas Publiskās digitālās bibliotēkas galvenais konsultants Mikels Kristofersens prezentēja e-patapinājuma modeļa veiksmi Dānijas bibliotēkās, pamatojoties uz sadarbību starp bibliotekāriem un izdevējiem. Viņš arī norādīja, ka prakse ir rūpīgi jāanalizē Eiropas kontekstā, jo Lielbritānijas tirgum piemīt īpašības, ko nevar vienkāršoti pielāgot e-patapinājuma iezīmēm citās Eiropas valstīs. ABC Huis Nīderlandē izpilddirektore Erna Vintersa sniedza papildu datus par agregatoru lomu un pozitīvo ietekmi, kāda ir Nīderlandes Karaliskajai bibliotēkai kā nacionālajam agregatoram sarunās ar izdevējiem.

EBLIDA–NAPLE–PL2030 apaļā galda diskusijas

Konferences laikā apaļā galda diskusijas bija svarīgs iedvesmas avots praktiskiem pasākumiem nākotnē. Diskusijas bija veltītas trīs tēmām: bibliotēku interešu aizstāvībai, e-patapinājuma veicināšanai Eiropā un kopīgai Eiropas biblioitēku rīcībai palīdzībā Ukrainai.

PL2030 apaļā galda diskusiju “Bibliotēku interešu aizstāvība Eiropā” vadīja organizācijas direktore Ilona Kiša. Viņa sniedza iespēju aktīvi un interaktīvi apmeklēt bibliotēkas Eiropā, iesaistot 47 konferences dalībniekus, kas apguva “desmit padomus aizstāvjiem”, tostarp: esiet agrīni, esiet uzticami, esiet godīgi, esiet saprotoši, esiet laipni, esiet pamatīgi, esiet īsi, esiet konsekventi, esiet personiski un esiet tiltu būvētāji! Ilona uzsvēra, ka veiksmīga bibliotēku aizstāvība ir virzīta uz attiecību veidošanu un ilgtermiņa rezultātiem.

Atsaucoties uz daudziem praktiskiem piemēriem, Ilona parādīja, ka virzībai uz kopīgiem rezultātiem būtu jābūt jebkuras labas aizstāvības stratēģijas pamatā. Organizācijām būtu jāsaskaņo mērķi un pieejas, jādalās ar pieredzi un idejām, jāizstrādā kopīga informācijas apmaiņa un visbeidzot kopā jāsvin panākumi. Noslēgumā Ilona iepazīstināja ar gaidāmo PL2030, NAPLE un EBLIDA interešu aizstāvības kampaņu Čehijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā. Kopā trīs organizācijas vienosies par kopīgo vēstījumu un lobēs bibliotēkām veltīto pasākumu jaunajā ES darba plānā kultūrai 2023.–2026. gadam, ko dalībvalstu kultūras ministri pieņems 2022. gada novembrī.

EBLIDA apaļā galda diskusiju par e-patapinājumu Eiropā vadīja Džuzepe Vitjello. EBLIDA e-patapinājuma jēdzienu savulaik ir skaidrojusi kā “padarīt digitālu objektu pieejamu lietošanai uz ierobežotu laiku, nevis tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu priekšrocību nolūkā”. Tomēr tās tvērums nav pašsaprotams, tādēļ ir svarīga e-patapinājuma klasifikācija, t. i., nosakot materiālu kategorijas, uz kurām attiecas e-patapinājums. Piemēram, cilvēki bieži runā par “e-grāmatām” – teksta dokumentu, kas konvertēts vai publicēts digitālā formātā. Tomēr jāņem vērā, ka “digitālās audiogrāmatas” – jebkuras literāras publikācijas lasījums, kas pārveidots skaņu ierakstā – var būt populāra materiāla kategorija, dažkārt pat pievilcīgāka bibliotēku lietotājiem nekā e-grāmatas. Tāpēc e-patapinājuma izpētes pirmā problēma ir noteikt tā definīciju un tvērumu.

Dati, kas iekļauti EBLIDA pirmajā ziņojumā par e-patapinājumu Eiropā, skaidri parāda, ka vai nu tas vispār nepastāv Eiropas publiskajās bibliotēkās, vai arī joprojām ir ir tikai komercnozare. Šis zemais rādītājs arī disonē ar Eiropas valstu digitāli izglītoto iedzīvotāju procentuālo daudzumu pret valsts iedzīvotāju skaitu. Lai kāds būtu digitālo prasmju līmenis kādā valstī, e-patapinājums publiskajās bibliotēkās neatbilst digitāli izglītotu iedzīvotāju īpatsvaram – pat tajās valstīs, kur e-patapinājumu skaits ir salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar pārējo Eiropu.

Ziņojuma izstrāde tiks turpināta 2023. gadā: papildināts ar citu valstu datiem, analizēs vairākus papildus e-patapinājuma aspektus – definīcijas, agrgatoru funkcijas, publiskā patapinājuma tiesību ietekmi, izdevēju un bibliotēku lomas, kā arī sniegs argumentus e-patapinājuma aizstāvībai nākotnē.

Visbeidzot EBLIDA–NAPLE–PL2030 kopīgā diskusijā pārrunāja pieredzi, grūtības un rīcību Eiropas bibliotēkām iesaistoties Ukrainas cilvēku atbalstā, kas nepieciešams kopš Krievijas militārās agresijas sākuma Ukrainā 2022. gada februārī.

* Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju birojs (European Bureau of Library Information and Documentation Associations, EBLIDA) dibināts 1992. gadā un ir neatkarīga Eiropas bibliotēku, informācijas, dokumentācijas un arhīvu asociāciju un institūciju apvienība, kā arī kopienas centrs.

Informāciju sagatavoja:
Džuzepe Vitjello (Giuseppe Vitiello), EBLIDA direktors
Katrīna Kukaine, LNB Attīstības departamenta direktore