Kā vēstīts dokumentā, mediju izglītības Somijā pirmsākumi rodami jau 20. gadsimta 50. gados, un šajā vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā periodā tapusi virkne ar medijpratības veicināšanu saistītu rīcības plānu, likumu redakciju un projektu. Iepriekšējais šāda satura dokuments bija 2013. gadā publicētās Somijas kultūras politikas vadlīnijas attiecībā uz medijpratību, kuras izmantotas par pamatu jaunajai politikai. “Nepieciešamība atjaunot politiku radās no pārmaiņām, kas ir notikušas mediju kultūrā, un specifiski attiecībā uz mediju izglītības mērķgrupām, kas ir daudz plašākas nekā iepriekš,” raksta dokumenta autori.

“Medijpratība Somijā” aptver visu mediju izglītības politikas īstenošanā iesaistīto pušu individuālo darbu un sadarbības uzdevumus, aprakstot gan ministriju, izglītības institūciju un aģentūru, gan dokumenta autoru pārstāvētā KAVI darbības virzienus. Teju katrā nodaļā pieminēta arī bibliotēku loma Somijas sabiedrības medijpratības veicināšanā, vairākkārt izceļot, ka tieši bibliotēku darbinieki un citi medijpratības izglītotāji ir sabiedrības izglītošanas stūrakmens. Līdz ar to materiāls būs noderīgs arī Latvijas bibliotekāriem, lai iepazītos ar mums netālās valsts medijpratības izglītības specifiku, izglītotāju un izglītojamo lomu tajā, kā arī lai domātu par dažādām medijpratības funkcijām un pieejām tās veicināšanā.

Izdevumā uzsvērts, ka galvenās medijpratības izglītotāju un apmācāmo saskares vietas Somijā ir pašvaldību izglītības institūcijas – to vidū arī bibliotēkas -, kur tiek organizēti projekti un nodarbības. Par dažiem no tiem dokumentā tiek pastāstīts plašāk. Piemēram, ar Somijas Valsts izglītības aģentūras atbalstu rasta iespēja skolās, bibliotēkās un citās izglītības institūcijās izmantot ar autortiesībām aizsargātus materiālus izglītības pasākumiem, tādējādi atļaujot arī izglītojošas nodarbības bibliotēkās bagātināt ar plašu žurnālu, televīzijas ziņu programmu un raidījumu materiālu izmantojumu. Savukārt projekts “Lukuliike” jeb “Lasīšanas kustība”, ko koordinē Somijas Valsts izglītības aģentūra sadarbībā ar bibliotēkām, mediju pedagogiem un dalībniekiem, ietver bērnu un pusaudžu lasīšanas intereses veicināšanu, kopienu atbalstīšanu, profesionāļu kompetences paaugstināšanu un sadarbības tīklu veidošanu valsts līmenī. Projekta mājaslapa www.lukuliike.fi, kas pieejama somu un zviedru valodā, regulāri tiek papildināta ar informāciju par jaunākajām lasīšanas veicināšanas aktivitātēm un materiāliem, kuros iedvesmu gūt var arī Latvijas bibliotēku darbinieki.

Somijas bibliotēku īstenotos medijpratības projektus finansē ar attīstības fondu, kā arī ar privātā finansējuma un valdības subsīdiju atbalstu. Tā, piemēram, 2020. gadā lasīšanas veicināšanas un medijpratības aktivitātēm Somijā valdības subsīdiju veidā pieejamais finansējums bija 2,2 miljoni eiro. Finansējums ir būtisks šo aktivitāšu īstenošanai, jo medijpratības jautājumi visbiežāk papildina bibliotēku, skolu, muzeju un citu iestāžu darbinieku ikdienas uzdevumus, un tie prasa laiku un resursus. “Tikai neliels procents mediju pedagogu strādā vienīgi medijpratības veicināšanā. Praksē mediju izglītība ir iekļauta daudzu skolotāju, pētnieku, jauniešu, bibliotēku un muzeju darbinieku daudzpusīgā profesionālā darbībā, kā arī, piemēram, sociālās labklājības un veselības aprūpes nozarē,” vēsta dokumenta autori, uzsverot, ka pastāvīgi jāveicina arī pašu medijpratības izglītotāju apmācība saskaņā ar jaunākajām tendencēm šī izglītības virziena attīstībā. Piemēram, bibliotēku darbinieki arvien biežāk saskaras ar to, ka nodarbību un pasākumu laikā ar apmācāmajiem tiek analizēti ne vien rakstīti teksti, bet arī videomateriāli un audiogrāmatas, kas aktualizē jaunu kompetenču nepieciešamību.

Dokuments “Medijpratība Somijā” nosaka konkrētus mērķus un arī darbības to izpildei, lai dažādas iesaistītās puses, tostarp bibliotēkas, varētu izstrādāt sev ērtāko un efektīvāko stratēģiju medijpratības veicināšanai. Tāpat ilustrēta vispārējā medijpratības situācija Somijā šobrīd, un arī tā nosacīti attiecināma uz mediju izglītību Latvijā, jo daudzējādā ziņā netālā ziemeļvalsts saskaras ar mums līdzīgiem izaicinājumiem šajā jomā. Kā izaicinājums mediju izglītības attīstībai Somijā nosaukts finansiālu resursu trūkums, nepietiekama sadarbība starp institūcijām, reģionālā nevienlīdzība šīs izglītības pieejamībā – tostarp starp centrālajām un mazām reģionu bibliotēkām -, pastāvīga mediju vides mainība, kā arī nepietiekams medijpratības kā nozīmīgas mūsdienu prasmes novērtējums. Vienlaikus dokuments iezīmē arī Somijai specifiskus medijpratības darbības virzienus, piemēram, izglītības veicināšanu ar virtuālu spēļu palīdzību, ņemot vērā to, ka Somijā darbojas liels skaits tehnoloģiju uzņēmumu.

Jāuzsver, ka izdevums ir nozīmīgs Latvijai arī tāpēc, ka arvien biežāk vietējā kontekstā tiek runāts par nepieciešamību pēc vienotas pieejas medijpratības izglītībā, kāda Somijā darbojas jau gadiem. Šis bija viens no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2021. gada oktobra beigās organizētās konferences “Medijpratība. Ceļakartes” sarunu tematiem. Tās dalībnieki tika iepazīstināti arī ar dokumentu “Medijpratība Somijā” kā labas prakses piemēru mediju izglītības politikas attīstīšanai. “Dokuments ir nacionālā līmenī, bet tas nepasaka konkrēti, kas kuram ir jādara. Dokumentu mēģinājām izveidot iespējami piemērotu un nozīmīgu dažādām iesaistītajām pusēm no dažādām organizācijām, lai tās varētu piedāvātās darbības izvērtēt un izvēlēties atbilstošās. Svarīgi, lai būtu sistemātiska dažādu struktūru, kas atbild par medijpratību, attīstība. Lai politiku realizē plašā lokā un piedalītos dažādas iesaistītās puses valstī dažādos līmeņos un jomās,” konferencē stāstīja KAVI vecākais padomnieks dokumenta līdzautors Lauri Palsa. Konferences kopsavilkums pieejams ŠEIT.

Izdevums “Medijpratība Somijā” pieejams Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā mājaslapā ŠEIT.

 

Informāciju sagatavoja:

Emīls Rotgalvis
Medijpratības projektu koordinators
Latvijas Nacionālā bibliotēka / Bibliotēku attīstības centrs
+371 20420628 / emils.rotgalvis@lnb.lv / www.lnb.lv