Bibliotēkas Leipcigā piedāvā vairāk nekā Google
Jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas vadītāja Inga Vovčenko un nozares informācijas eksperte Lauma Remese devās pieredzes braucienā un apmeklēja Vācijas Nacionālo bibliotēku Leipcigā un Leipcigas Universitātes bibliotēku Bibliotheca Albertina. Par pieredzēto lasiet rakstā Bibliotēku portālam.
2023. gada jūnijā tika īstenots rūpīgi plānotais un ilgāku laiku atliktais pieredzes apmaiņas brauciens pie kolēģiem Vācijā. Tas ļāva iepazīt ne tikai brīnišķīgās bibliotēkas Leipcigā, bet arī izbaudīt pilsētas mājīgās ieliņas un vēsturisko un mūsdienīgo ēku gaumīgo līdzāspastāvēšanu. Pilsēta ir skaista, cilvēki draudzīgi, bibliotēkas iespaidīgas – laiks iepazīties!
Vācijas Nacionālā bibliotēka (Deutsche Nationalbibliothek) šogad svin 111 gadus kopš dibināšanas – 1912. gadā to dibināja Vācu grāmattirgotāju apvienība (Börsenverein des Deutschen Buchhandels). Pirms tam katrā federālajā zemē bija sava galvenā bibliotēka (Staatsbibliothek), tomēr apvienība lēma, ka valstij nepieciešama arī viena galvenā bibliotēka. Sākumā Vācu Nacionālā bibliotēka atradās tikai Leipcigā, taču 1947. gadā vēsturisko un politisko notikumu dēļ tika dibināta bibliotēka arī Frankfurtē. Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā abas bibliotēkas kļuva par vienu Vācijas Nacionālo bibliotēku. Bibliotēkas uzdevums – krāt un uzglabāt vāciski runājošo tautu izdevumus – gan Vācijas, gan arī Austrijas un Šveices.
Bibliotēkas ēka Leipcigā ir iespaidīga un nepārtraukti tiek paplašināta – bibliotēkas būvniecības plānā paredzēts ik pēc divdesmit gadiem piebūvēt jaunu ēku. Šobrīd lasītavas un darbinieku telpas atrodas vēsturiskajā ēkā un klāt piebūvētajās ēkās atrodas krātuve un grāmatniecības muzejs.
Vācijas Nacionālās bibliotēkas kopējais krājums ir apjomīgs – vairāk nekā 26 miljoni fizisko vienību un 12 miljoni tiešsaistes publikāciju. Leipcigā atrodas speciālo krājumu lasītavas – Grāmatniecības un rakstniecības muzeja lasītava, Vācijas mūzikas arhīvs, trimdas literatūras kolekcija (1933–1945), karšu lasītava un Annes Frankas lasītava (Anne-Frank-Shoah-Bibliothek), kā arī humanitāro, sociālo zinātņu un dabaszinātņu lasītavas, kā arī periodika.
Obligāto eksemplāru likums nosaka, ka izdevējiem divi eksemplāri jānodod Vācijas Nacionālajai bibliotēkai, līdz ar to viens eksemplārs nonāk Leipcigā, otrs Frankfurtē. Papildus izdevēji vienu vai divus eksemplārus nodod arī savas federālās zemes galvenajai bibliotēkai (piemēram, izdevniecība, kas atrodas Bavārijā, vēl divus eksemplārus nodod Bavārijas Valsts bibliotēkai Minhenē utt.). Obligātie eksemplāri Vācijas Nacionālajā bibliotēkā atrodas krātuvē, savukārt brīvpieejā pieejami izdevumi, kas ir bieži pieprasīti un tiek speciāli piekomplektēti tieši brīvpieejas vajadzībām.
Vācijas Nacionālās bibliotēkas moto ir “Mēs atrodam vairāk nekā Google”. Lai palīdzētu lasītājiem orientēties plašajā informācijas un pakalpojumu klāstā, reizi nedēļā darbinieki rīko informatīvās “kafijas pauzītes” jeb coffee lectures vienas kafijas tases ilgumā (aptuveni 15–20 minūtes). Tāpat lasītāji ir aicināti bibliotēkas tīmekļa vietnes kalendārā piedāvātajos laikos pieteikties uz stundu garu vispārīgu ievada lekciju informācijas meklēšanā, kas notiek vienu reizi mēnesī (ar vai bez priekšzināšanām). Šīs nodarbības notiek gan klātienē, gan tiešsaistē.
Tāpat bibliotēkas nozaru eksperti pēc pieprasījuma piedāvā arī personalizētus informācijas pakalpojumus. Ar uzsaukumu “Book a librarian” eksperti aicina uz 30 minūšu garu individuālu konsultāciju. Šis pakalpojums atjautīgi parādās arī bibliotēkas katalogā, proti, “Neatradi meklēto? Book ar librarian!”.
Bibliotēkas katalogā darbojas arī čats. Tas izskatās kā sarunbota pakalpojums ar standartizētām atbildēm, taču patiesībā uz lasītāju jautājumiem atbild paši bibliotekāri. Čats darbojas katru darba dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00. Mūsuprāt, tā ir laba iespēja palīdzēt lasītajiem, kuri bibliotēkas katalogu izmanto no mājām. Čata nodrošināšanai gan ir nepieciešama speciāla sistēma.
Pēdējā laikā bibliotēkas galvenā uzmanība pievērsta ilgtspējas jautājumiem – īpašu rūpi par šo tēmu tur bibliotēkas grāmatniecības muzejs. Tāpat sevišķa uzmanība tiek veltīta arī senioru medijpratībai. Darboties kopīgi bibliotēkā ir aicināti ne tikai vecāki ar bērniem, bet arī seniori ar mazbērniem – mūsuprāt, tā ir lieliska ideja – kamēr vecāki ir aizņemti vai vēlas atpūsties, var izlīdzēt vecvecāki – un kāpēc ne bibliotēkā?
Kopumā Vācijas un mūsu nacionālās biliotēkas uzdevumi ir līdzīgi, tomēr atšķirībā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kas komplektē arī ārzemju izdevumus svešvalodās, Vācijas Nacionālā bibliotēka ārzemēs izdoto literatūru komplektē tikai tad, ja tā ir vācu valodā, tulkota no vācu valodas vai ir par vācu valodā runājošām zemēm, tautām, to kultūru, vēsturi, valodu.
***
Esot Leipcigā, izmantojām iespēju apmeklēt arī Leipcigas Universitātes (Universität Leipzig) lielāko bibliotēku. Leipcigas Universitāte ir viena no vecākajām universitātēm pasaulē un otra vecākā Vācijā – dibināta 1409. gadā (pirmā ir Heidelbergas Universitāte (1386)). Universitātei ir četrpadsmit fakultātes un vienpadsmit bibliotēkas. Apmeklējām lielāko universitātes bibliotēku ar nosaukumu Bibliotheca Albertina, kurā atrodas humanitāro un sociālo zinātņu literatūra ar 3 miljoniem fizisko vienību, no tiem 700 000 izdevumu atrodas brīvpieejā.
Bibliotēka izskatās diženi – lai gan 1945. gadā ēka smagi cieta no gaisa uzlidojumiem, kuros divas trešdaļas ēkas tika nopostītas, šodien tā izskatās tieši tāda, kāda tā bija pirms kara postījumiem – eleganta, plaša un gaiša. 1994. gadā tika uzsākta vērienīga ēkas restaurācija un paplašināšana, tostarp atsevišķu ēkas daļu rekonstrukcija, kas tika pabeigta 2002. gadā. Bibliotēkā ir 963 lasītāju vietas, un, lai gan jūnija vidū tā ir labi apmeklēta, pēc darbinieku teiktā vēl nebija sasniegusi apmeklējuma pīķi – tas parasti ir jūlija beigās, kad Leipcigas Universitātē (kā lielākajā daļā Vācijas universitāšu) norisināsies sesija. Studenti bibliotēku ir ļoti iecienījuši, un tas neizbrīna, jo vēsturiskais interjers ar mūsdienīgajām iespējām un plašo krājumu rada skaistas, mājīgas un vilinošas bibliotēkas iespaidu, raisot vēlmi arī mums tajā uzkavēties ilgāk. Un tas arī nav liegts – vēl jo vairāk tādēļ, ka bibliotēkas krājuma izmantošanas politika ļauj izmantot un ņemt līdzi izdevumus ne tikai studentiem un Vācijā dzīvojošajiem, bet arī ikvienam interesentam, kurš vēlas izmantot bibliotēkas resursus, samaksājot vien astoņus eiro un reģistrējoties par biliotēkas lasītāju.
Atšķirībā no Vācijas Nacionālās bibliotēkas, kas izdevumus uz mājām neizsniedz, Leipcigas Universitātes bibliotēkas piedāvā ikvienam lasītājam vienlaicīgi ņemt līdzi 30 izdevumus (darbiniekiem 50, profesoriem 200 (!)). Nozaru eksperti izvērtē un nosaka, kurus izdevumus līdzi ņemšanai neizsniedz (bet šie izņēmumi ir reti). Vienīgais noteiktais izņēmums ir izdevumi, kas izdoti pirms 100 gadiem un vēl senāk.
Bibliotēka pārsteidz ar savu atvērtību ne tikai krājuma izsniegšanas noteikumu ziņā. Mums neierasta bija arī atvērtā tipa krātuve, kurā lasītāji var iet paši, meklēt izdevumus, kā arī izsniegt un nodot pašapkalpošanās automātos. Atvērtajā krātuvē atrodas grāmatas, kas vairs nav tik aktuālas vai pieprasītas, lai būtu pieejamas brīvpieejā, tomēr ir pietiekami bieži pieprasītas, lai atrastos atvērtā tipa krātuvē. Gan Vācijas Nacionālajā bibliotēkā, gan Leipcigas Universitātes bibliotēkā elektroniski pasūtītie izdevumi jāgaida apmēram četras stundas, bet, ja izdevumi pasūtīti pēc plkst. 13.00, tos var saņemt tikai nākamajā dienā.
Līdzīgi kā pie mums, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, arī Leipcigas Universitātes bibliotēkā ļoti pieprasītas ir grupu nodarbību telpas. Tās var rezervēt, pierakstoties bibliotēkas mājas lapas kalendārā. Lai apmierinātu lielo pieprasījumu, studentu grupiņas šīs telpas var izmantot ne vairāk kā 2 stundas dienā. Bibliotēkas darbinieki regulāri meklē risinājumus, kā vēl uzlabot studentu pieredzi un labsajūtu bibliotēkā – pēdējais jaunums ir nodalījumi ar pusotru metru augstām sienām, kuros atrodas ērts krēsls un galdiņš individuālam darbam. Tāpat lasītavās pieejamas atpūtas zonas ar dīvāniem un galdiņiem. Studentu lielo apmeklējumu noteikti var skaidrot arī ar citām iespējām, kā, piemēram, strādājot lasītavā, drīkst ienest ne tikai somas un virsdrēbes, bet arī kafiju, tēju un citus atspirdzinošus dzērienus. Gribas apgalvot, ka Leipcigas Universitātes bibliotēka ar sniegtajām iespējām ir ieguvēja un piedāvājums ir attaisnojis cerības – bibliotēkas apmeklējums ir ievērojams.
Vācijas kolēģu sniegtā informācija un redzētais ļāva secināt, ka daudzējādā ziņā strādājam un attīstamies līdzīgi.
Gūtā pieredze Vācijas Nacionālajā bibliotēkā un Leipcigas Universitātes Albertīnas bibliotēkā bija vērtīga un iedvesmo jaunām idejām.
Visi foto no raksta autoru personiskā arhīva
Informāciju sagatavoja:
Inga Vovčenko
Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas vadītāja
Pakalpojumu departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
inga.vovcenko@lnb.lv
Lauma Remese
Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte
Pakalpojumu departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
lauma.remese@lnb.lv