Bibliotēkas kā patvērums: Eiropas bibliotēku atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem 

2022. gada 27. februārī plkst. 15.00 pēc vietējā laika divdesmit divās Oslo Deičmana tīkla filiālbibliotēkās iestājās minūti ilgs klusuma brīdis. Simboliskā žesta mērķis – izrādīt solidaritāti Ukrainai, kurā pirms trim dienām bija brutāli iebrukusi Krievijas Federācijas armija. Ar klusuma brīdi Norvēģijas bibliotēku darbinieki vēlējās arī pievērst uzmanību tam, cik ārkārtīgi svarīgas demokrātiskā sabiedrībā ir tiesības neklusēt.

Simbolisku solidaritāti izrādīja bibliotēkas visā pasaulē. Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas kore Rīgā tika izgaismota Ukrainas karoga krāsās, ēkā un pie tās ir izvietoti Ukrainas karogi. Pirms atsevišķiem pasākumiem bibliotēkā tiek atskaņota Ukrainas himna, ko uz klavierēm ieskaņojis bibliotēkas darbinieks.

Katrs atbalsta līmenis ir no svara – no simboliska līdz sadzīviskam, no sarunas līdz ziedojumam. Turklāt par daudz palīdzības nevar būt: saskaņā ar United Nations High Commissioner for Refugees datiem, kopš kara sākuma vairāk nekā 6,6 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir pametuši savu valsti un kļuvuši par bēgļiem Eiropas teritorijā. Kamēr pašā Ukrainā bibliotēkas ir pārtapušas par bumbu patvertnēm, zupas virtuvēm un humanitārās palīdzības izsniegšanas punktiem, arī Eiropas bibliotēkas dara gana daudz, lai Ukrainas bēgļi varētu vieglāk iekārtot pagaidu dzīvi jaunā valstī, kā arī uzlabotu savu psihoemocionālo stāvokli.

Eiropas bibliotēkas jau no pirmās kara dienas ir demonstrējušas vienotību savā atbalstā: 2022. gada 24. februārī Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas birojs, Eiropas publisko bibliotēku nacionālo institūciju forums un Publiskās bibliotēkas 2030 jeb EBLIDA–NAPLE–PL2030 publicēja kopīgu paziņojumu, kurā nosodīja Krievijas Federācijas barbarisko uzbrukumu Ukrainai. Tūlīt pēc tam tika izveidota vietne “Bibliotēkas bēgļiem”, kurā tiek regulāri uzskaitītas Eiropas bibliotēku aktivitātes ukraiņu atbalstam.

Līdz 2022. gada 4. oktobrim arī Eiropas bibliotēkas var pretendēt uz Erasmus+ finansiālu atbalstu projektiem, kas paredzēti ukraiņu bēgļiem. Kā projekta partneri var minēt EBLIDA, uzsver pats birojs. Jau pavasarī, sekojot Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta norādījumiem, Erasmus+ programmas izglītības un mācību un jaunatnes jomās un Eiropas Solidaritātes korpusa programmas projektu īstenotāji tika aicināti pielāgot projektu saturu Ukrainas kara vai bēgļu situācijas risināšanai, daļu līdzekļu atvēlot tam.

GRĀMATAS

LNB kopā ar Igaunijas un Lietuvas nacionālajā bibliotēkām ir izplatījušas aicinājumu pasaules bibliotēku kopienai par solidaritātes iniciatīvām ar Ukrainas tautu, tostarp aicinot apturēt Krievijas Federācijas darbību visās starptautiskajās bibliotēku un zinātniskajās organizācijās. Ir apturēta starptautiskā literatūras apmaiņa ar Krievijas un Baltkrievijas nacionālajā bibliotēkām. Uz laiku apturēta Krievijā izdotu grāmatu iegāde.

Jau kopš februāra izskaņas bibliotēkas aktīvi meklē veidus, kā papildināt Ukrainas izdevumu krājumus. Lasīt grāmatu savā valodā ir iespēja kaut nedaudz justies kā mājās. Lai arī daudzi ukraiņi lasa gan angliski, gan krieviski, jārēķinās ar to, ka ir apmeklētāji, kuri principiāli nevēlas vairs lasīt grāmatas krievu valodā. Grāmatu lasīšana dod arī iespēju kaut nedaudz aizmirsties, un tas ir svarīgi ne tikai bērniem. Saskaņā ar LNB Bibliotēku attīstības centra apzināto informāciju, no Jelgavas reģiona bibliotēkām pirmā saskare ar patvēruma meklētājiem notika Zaļenieku pagasta bibliotēkā. Bibliotekāri stāsta, kāda no atbraucējām te iegriezusies un interesējusies par “kaut ko vieglu”, lai atslēgtos no piedzīvotā un lai lasot ātrāk paietu laiks.

LNB ukraiņu atbalsta centram Common Ground ir ziedojusi grāmatas ukraiņu valodā un palīdz organizēt loģistiku, lai citu ziedotāju grāmatas ukraiņu valodā nonāktu bibliotēkās Latvijas novados. Valkas bibliotēka 2022. gada aprīlī aizsāka akciju “Grāmatas mieram”, aicinot iedzīvotājus ziedot grāmatas ukraiņu valodā.

Situācijas risināšanai globālā mērogā un lai palīdzētu iepazīt ukraiņu autorus, ir sagatavoti elektroniski katalogi ar bērnu un pieaugušo grāmatām. Vairāki Ukrainas izdevēji piedāvā e-grāmatas lejupielādēt un lasīt par brīvu. Tagad, kad grāmatu piegāde no Ukrainas vietām ir atsākusies, bibliotēkām tiek piedāvāts iegādāties sagatavotus grāmatu komplektus par izdevīgām cenām. Piemēram, izdevniecībā Ranok, sazinoties ar tās pārdošanas daļas vadītāju. Izdevniecība Stary Lev Ļvivā ne mirkli nepārtrauca grāmatu piegādes.

Bibliotekrāri visā Eiropā rūpējas, lai arī vietējiem lasītājiem būtu pieejamas tādas grāmatas, kas palīdz izprast kara kontekstu un to, kā tas vispār varēja notikt. 2022. gada 20. augustā Ogres Centrālajā bibliotēkā notiks Imanta Liepiņa sastādītās grāmatas “Ukrainas vēsture” atvēršana. Vairumā bibliotēku lasītājiem tiek piedāvāta iespēja iepazīties arī ar tulkotiem ukraiņu autoru darbiem.

MEDIJPRATĪBA

Informācijas kara un propagandas draudu apstākļos svarīgi ir lasītājus izglītot medijpratībā, lai neuzķertos uz viltus ziņām. Reaģējot uz karu Ukrainā, Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) izveidoja darba grupu, lai izprastu dezinformācijas tendences, un 2022. gada pavasarī publicēja uzaicinājumu sniegt informāciju par medijpratības iniciatīvām. 2022. gada 21. jūnijā EDMO ziņoja, ka saņemtās 65 atbildes ne vien ieskicēja Eiropas reakcijas kontūras, bet arī atklāja Eiropas centienu vājās vietas. Lai pārvarētu turpmākās krīzes, būtu svarīgi veikt daudz koordinētākus centienus, uzsver organizācija.

EDMO klāsta, ka, reaģējot uz karu, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvās iesaistījās daudzas organizācijas, tostarp universitātes, ziņu un sabiedrisko mediju darbinieki, pedagogi un bibliotekāri, nacionālās un starptautiskās NVO un dažas specializētas medijpratības organizācijas. Vairākas iniciatīvas bijušas vairāku organizāciju partnerības rezultāts, un dažas no tām bija valdības atbalstītas un finansētas. Izklāstā tiek minētas arī krīzē gūtās mācības un ieteikumi nākotnei.

EDMO pilotprojektā tika secināts, ka visvairāk atbilžu par medijpratības iniciatīvām saņemts no valstīm, kas atrodas tuvu agresoram un kara zonai, tostarp no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

2022. gada 4. martā Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Facebook lapā notika informatīvā tiešraide “Grāmatu rīts – Esam ar Ukrainu!”, kurā tika runāts gan par to, kā vietējai kopienai vislabāk atbalstīt Ukrainas tautu, gan kā atpazīt dezinformāciju un izvērtēt informāciju plašsaziņas telpā, kādos resursos meklēt drošu un uzticamu informāciju, kā arī grāmatu ieteikumi, lai iepazītu un izprastu Ukrainas tautas vērtības un kultūru.

Domājot par vecāka gadagājuma auditoriju, 2022. gada 28. jūlijā ar pirmo semināru Tukuma bibliotēkā tika uzsākts jauns LNB Bibliotēku attīstības centra un Latvijas Senioru kopienu apvienības pilotprojekts “Ar viedumu medijpratībā”, kas tapa ar Kultūras ministrijas atbalstu. Viesojoties Latvijas reģionu bibliotēkās Tukumā, Madonā un Dobelē un tiekoties ar bibliotekāriem un senioriem, līdz 18. augustam tika rīkoti semināri, lai pilnveidotu Latvijas senioru medijpratības zināšanas, kā arī meklētu jaunus saskares punktus starp reģionu bibliotēkariem un bibliotēku senioru auditoriju. Semināros tika izcelta arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes maģistrantes Endijas Pirantes maģistra darba ietvaros tapusī vietne seniorumedijpratiba.lv  ar ieteikumiem, kā senioriem atpazīt dažāda veida krāpniekus.

BĒRNIEM

Čehijas “Radošo bibliotekāru klubs” ir izveidojis platformu bibliotekāriem darbā ar ukraiņu bērniem.  Te pieejamas gan pasakas ukraiņu valodā, gan izdrukājamas spēles, darba lapas un krāsojamās grāmatas.

Bibliotekāriem un citiem grāmatniecības ķēdes dalībniekiem ir svarīgi panākt pretim un būt klāt vietās, kur kā pieaugušie, tā bērni tikko šķērsojuši Ukrainas robežu. Divi britu izdevēji, Little Toller un Bluemoose, apvienoja spēkus un pavasarī rīkoja ziedojuma kampaņu “Cerības soma” (Packed With Hope). Par saziedotajiem līdzekļiem un ar vairāku uzņēmumu atbalstu tika sakomplektēti 10 000 krāsainu mugursomu dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Somās tika ievietota ūdens pudele, zobbirste, zobpasta, cepure, šalle, mīļmantiņa, krītiņi, saulespuķu sēklu paciņa un vecumam atbilstoša grāmatu izlase angļu un ukraiņu valodās. Izdevniecību komanda devās uz Ukrainas un Rumānijas robežu un pašrocīgi izdalīja “Cerības somas” bērniem, kas tikko kā pametuši savas mājas un nonākuši neapskaužamā situācijā.

Rijnbrink – Nīderlandes atbalsta iestāde bibliotēkām Gelderlendas un Overeiselas provincēs – lika lietā 2015. gada Sīrijas bēgļu krīzes laikā gūto pieredzi un organizēja lauka pop-up centrus “Gulta, Vanna, Maize, Grāmata” (Bed, Bad, Brood, Boek). Lasīšana tiek izcelta kā vienlīdz svarīga pamatvajadzība cilvēka labbūtībai. Šo pagaidu centru koncepcija paredz ātru un efektīvu pakalpojumu sniegšanu krīzes vietās: no praktiskas palīdzības valodas pamatu apguvē, līdz laika kavēšanai un priekam, jo īpaši bēgļu ģimeņu bērniem.

VALODA

Lai patvēruma meklētāji atrastu darbu un varētu iejusties, kā arī ērti izmantot ikdienas pakalpojumus, ir lietderīgi apgūt tās valsts valodas pamatus, kurā ir apmetušies. LNB šomēnes tika sarīkota latviešu valodas apmācība ukraiņiem sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. LNB aicina arī citas bibliotēkas Latvijā apzināt vietējo ukraiņu kopienu un piedāvāt praktizēt latviešu valodu paralēli kursiem. Valmieras bibliotēka jau aprīlī aizsāka grupu nodarbības “Latviešu valoda – saziņai”. Jau pieminētajā Čehijas “Radošo bibliotekāru kluba” izveidotajā platformā, publicētas vadlīnijas vietējiem bibliotekāriem, kā bērniem mācīt čehu valodu.

KULTŪRAS MANTOJUMS

Karš izposta ne vien cilvēku dzīves un pilsētas infrastruktūru, bet arī apdraud kultūras mantojumu. LNB ir atsaukusies starptautiskai iniciatīvai, lai sniegtu gan finansiālu, gan mantisku atbalstu Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanā. Ar ziedot.lv starpniecību tika saziedoti 16 000 EUR. Liekot lietā naudu un ziedotās fiziskās krājuma saglabāšanai noderīgās preces, tika apkopoti vairāk nekā 70 kubikmetru materiāla un 30 tonnas finiera. Aprīlī tie piegādāti Ukrainas Kultūras mantojuma glābšanas centrā, Ļvivā. Materiāli jau ir izvadāti pa dažādām Ukrainas pilsētām un tur esošajām kultūras mantojuma organizācijām.

Ukrainas kultūras mantojumu cenšas glābt un pasargāt arī tīmeklī. SUCHO ir vairāk nekā 1300 starptautisku brīvprātīgo iniciatīva. Kopš iebrukuma sākuma SUCHO ir tīmeklī arhivējis vairāk nekā 5000 vietņu un 50 terabaitus Ukrainas kultūras iestāžu datu, lai novērstu šo vietņu pāriešanu bezsaistē. Vietnes ir dažādas, sākot no nacionālajiem arhīviem un bibliotēkām, līdz vietējiem muzejiem, no 3D ekskursijām pa baznīcām līdz bērnu mākslas centriem. SUCHO patlaban pāriet uz jaunu projekta posmu, ko nosaka trīs mērķi: kūrēt, ziedot, izglītot. Otrajā posmā SUCHO koordinēs digitalizācijas aparatūras palīdzības sūtījumus, izstādīs Ukrainas kultūru tiešsaistē un organizēs Ukrainas kultūras darbinieku apmācības digitalizācijas metodēs.

Kā blakusprojektu SUCHO veido “Mīmu sienu” (Meme Wall). Ukrainas kara mīmi ir svarīgs mūsdienu kultūras digitālais elements. Tie tiek izplatīti galvenokārt caur sociālajiem medijiem un rotaļīgā veidā pārraida ļoti spēcīgus ar karu saistītus ziņojumus. Tā kā mīmi ir stingri sakņoti pašreizējos notikumos un idejās, to dzīves ilgums ir ļoti īss un, ja tie netiek saglabāti, tie ar laiku izzūd. Lai saglabātu šo kultūras fenomenu, SUCHO ir sācis veidot ar Krievijas un Ukrainas karu saistītu vizuālo interneta mīmu arhīvu.

UKRAIŅU BIBLIOTEKĀRI

Patvēruma meklētāju vidū ir arī bibliotēku darbinieki. Vācijas Nacionālā bibliotēka Leipcigā piedāvā stipendiju līdz pat 12 mēnešiem tiem ukraiņu bibliotekāriem, kas bijuši spiesti pamest savu valsti un darba vietu. Pēc nepieciešamības finansiāli tiek atbalstīti arī dzīvesbiedri un bērni. Vācijas Nacionālās bibliotēkas darbnieki apņemas arī palīdzēt ikdienišķu problēmu risināšanā, kas saistītas ar iekārtošanos jaunā dzīvē.

Bibliotēkas ir ne vien atmiņas institūcijas, kas glabā un sargā kultūras mantojumu, ne vien brīvi pieejamu grāmatu krātuves, bet arī kopienas centri un vietas, kas ir atvērtas ikvienam, arī patvēruma meklētājiem, kuriem šobrīd vajadzīga visa veida palīdzība. Pateicoties Eiropas bibliotēku tīklam un Erasmus+ programmām, palīdzību var saņemt arī pašas bibliotēkas, lai varētu īstenot jēgpilnus atbalsta projektus.

Rakstu sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
Bibliotēku portāla redaktore
portals@lnb.lv