2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Piektdien, 11. novembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā notiks šī gada rudens “Maģistru diena”, kad lasītava tiks nodota Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistra studiju programmas 1. un 2. kursa studentu rīcībā.
Laikā no plkst. 10.30 līdz 17.30 “Bibliotekāru stāva” telpās notiks vairākas studiju nodarbības, kā arī jau tradicionālie “Maģistru lasījumi”.
“Maģistru lasījumi” sāksies plkst. 12.30. Šoreiz LNB viesosies divas šogad LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļu absolvējušas maģistres – Jelgavas pilsētas bibliotēkas (līdzšinējā Jelgavas Zinātniskā bibliotēka) darbinieces.
Jelgavas pilsētas bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre Klinta Kalnēja izstrādājusi pētījumu “Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas ārējās komunikācijas izpēte un pilnveide”. Pētījums aptver laikposmu no 2014. līdz 2016. gadam. Pētījuma rezultāti sniedz informāciju par to, vai bibliotēkas ārējā komunikācija ir pietiekami efektīva, vai tā sasniedz plānoto mērķauditoriju un vai piedāvā bibliotēkas lietotājiem pietiekamu informāciju par bibliotēkas darbību un piedāvātajiem pakalpojumiem. Pētījumā gūstams priekšstats par sabiedrisko attiecību un komunikācijas nozīmi bibliotēkas un tās pakalpojumu popularizēšanā.
Jelgavas pilsētas bibliotēkas Fonda izmantošanas un organizācijas nodaļas vecākās bibliotekāres Viktorijas Agafonovas maģistra darba tēma – “Jelgavas Zinātniskā bibliotēka – atbalsta punkts sabiedrības integrācijas procesā”. Līdz ar diferencēta pakalpojumu klāsta pieejamību ikvienam sabiedrības indivīdam publiskās bibliotēkas ir pierādījušas, ka spēj radīt arvien jaunus pakalpojumus noteiktām lietotāju mērķgrupām, tādējādi sekmējot to iekļaušanos sabiedrībā. Pētījuma mērķis – noskaidrot Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lomu dažādu sociāli neaizsargātu grupu sociālās integrācijas procesā. Pētījumā sniegts skatījums uz to, kāds ir publisko bibliotēku devums sabiedrības integrācijā Latvijā, konkrēti – Jelgavā.
Prezentācijās tiks komentēta abu maģistra darbu tēmas un empīriskās bāzes izvēle, sniegts ieskats darbu tapšanas specifikā. Būs arī ieteikumi maģistrantiem par maģistra darba izstrādāšanas procesu un darba gaitu.
Uz “Maģistru lasījumiem” LNB “Bibliotekāru stāvā” laipni aicināti visi ieinteresētie nozares profesionāļi!
