Bibliotekāru aptauja: Virtuālās vides uzvaras gājiens kā viena no attīstības tendencēm 

“Nākotne ir internetā, nevis telpās.”
Margarita Jeļisejeva, Latvijas Neredzīgo bibliotēka

Rīkot aptauju mūs pamudināja IFLA 2021. gada ziņojums par attīstības tendencēm bibliotēku nozarē. Pērnā gada izskaņā publicējām ziņojuma tulkojumu latviešu valodā (priecājamies vēstīt, ka sagatavošanā ir 2022. gada ziņojuma tulkojums). IFLA ziņojumā no 20 iezīmētajiem attīstības virzieniem divi ir “Virtuālās vides uzvaras gājiens” (cilvēki turpina dot priekšroku attālinātai piekļuvei bibliotēku pakalpojumiem, tādējādi apšaubot telpu un fiziskā piedāvājuma vērtību) un “Fiziskās telpas renesanse” (cilvēki no jauna atklāj telpu vērtību, kurās norit jēgpilna komunikācija un diskusijas). Arī IFLA ziņojums ir tapis aptaujas rezultātā, un atbildēs parādījusies gan vienas, gan otras tendences dominante, reizēm abām pārklājoties.

Vēlējāmies noskaidrot vietējo bibliotekāru domas. Kādas viņi iztēlojas bibliotēkas tuvākajos gados? Kopumā Bibliotēku portāla redakcija saņēma 115 izvērstas atbildes, no kurām 21 atbildē jeb 18% tika uzsvērta fiziskās telpas renesanse, 25 atbildes jeb 22% bija par virtuālās vides uzvaras gājienu un 66 atbildes jeb 57% tuvāko nākotni iztēlojas kā virtuālās un fiziskās telpas saplūšanu mūsdienīgā bibliotēkā. Atlikušās trīs atbildes jeb nepilni 3% tikai daļēji atbildēja uz uzdoto jautājumu.

Trīs rakstu sērijā Bibliotēku portāls iepazīstinās ar mūsu uzdotā aptaujas jautājuma katras atbilžu grupas galvenajām atziņām. Kā pirmo aplūkojām prognozi par fiziskās telpas pilnveidi bibliotēkās (procentuāli mazākā atbilžu grupa), un tapa pirmais raksts. Tagad esam apkopojuši atziņas par virtuālās vides uzvaras gājienu. No 115 dalībniekiem 25 respondenti jeb 22% uzskata, ka tieši virtuālā vide tuvākajos gados bibliotēkās dominēs. No 25 atbildēm gan tikai 8 respondenti deva atļauju tās publiskot ar savu vārdu un uzvārdu (interesanti, ka fiziskās telpas atbalstītāji bija drošāki: gandrīz puse neslēpa identitāti).

Fiziskā telpa ir pakļauta riskiem

Kā vienu no virtuālās vides trumpjiem kāda anonīma aptaujas dalībniece min to, ka bibliotēku fiziskā telpa ir pakļauta no mums neatkarīgiem apstākļiem: dabas katastrofas, slimības, karš. Kāda cita aptaujas dalībniece, kura arī vēlējās palikt anonīma, uzsver energoresursu jautājumu, kad taupības nolūkos piekļuve bibliotēku fiziskajai telpai var tikt ierobežota. Līdz ar to virtuālā telpa kļūst par alternatīvu krīzes apstākļos. Krīzēm kļūstot par arvien ierastāku mūsdienu pasaules aspektu, digitālā vide arvien attīstās. Arī IFLA izdevumā, piemēram, klimata pārmaiņas ir viena no 20 minētajām tendencēm, ar kurām bibliotēkām būs arvien vairāk jāsaskaras un jāmeklē risinājumi, “liekot radikāli pielāgoties”.

Vairāki piemēri no dzīves gan ir parādījuši, ka nereti tieši bibliotēkas fiziskā telpa var kļūt gan par patvērumu, gan palīdzības punktu kopienai krīzes situācijās. Bibliotēku portālā esam rakstījuši par Austrālijas piemēru meža ugunsgrēku laikā un par bibliotēkas darbu Ukrainā kara apstākļos. Tomēr minētais nemaina laikmeta prasību spēt pielāgoties nemitīgām pārmaiņām un spēt turpināt darbību arī attālināti.

Pandēmijas laiks mainījis dzīvesveidu un mudinājis attīstīt pakalpojumus

Vēl pirms trim gadiem bija grūti iztēloties situāciju, kad darbinieks uz darbu var nenākt un var strādāt no mājām. Covid–19 pandēmija mūsu ikdienu ir mainījusi ne tikai uz mājsēdes laiku. Arī bibliotēkas ir bijušas spiestas strauji pielāgoties, lai varētu turpināt apkalpot lasītājus attālināti. Pandēmijai sekoja karš un energokrīze. Ikdiena ir kļuvusi neparedzama, attālinātā darba un mācību elementi nav tikai pagaidu risinājums, bet vairumam iedzīvotāju kļuvuši par pastāvīgu dzīves daļu un – vairumā bibliotēku par pastāvīgu pakalpojumu. Lielai daļai bibliotēku lietotāju tas ir ērti un izdevīgi, ka fiziskais apmeklējums nav vairs vienīgā iespēja, kā piekļūt nepieciešamajiem materiāliem. Aptaujas dalībnieki prognozē, ka virtuālās vides loma tikai palielināsies.

Margarita Jeļisejeva, Latvijas Neredzīgo bibliotēka:
“Noteikti dominēs virtuālā vide, jo pandēmijas laiks lika bibliotēkām vairāk attīstīt attālinātas piekļuves iespējas, un tagad lietotāji ir pieraduši izmantot bibliotēkas pakalpojumus, neizejot no mājām. Tas ir gan moderni, gan ērti, gan ekonomiski izdevīgi, gan arī droši no epidemioloģiska viedokļa.”

Elva Toriņeca, Limbažu Galvenā bibliotēka:
“Manuprāt, tuvāko gadu laikā bibliotēkās palielināsies virtuālās vides loma, jo pēc Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem – attālinātajām mācībām, darbiem utt., – cilvēki ir jau pieraduši visu saņemt un paveikt, neizejot no mājām. Tas ir ērtāk un ātrāk, nekā doties uz bibliotēku klātienē, protams, jāuzsver arī tas, ka ne visi pakalpojumi ir pieejami attālināti, par piemēru var minēt grāmatu saņemšanu vai nodošanu: grāmatu var pasūtīt attālināti, bet to paņemt vai atdot ir jādodas pašam.”

Ātrāk, ērtāk, izdevīgāk

“Virtuālā vide un digitālie pakalpojumi ļoti atvieglo dzīvi,” min kāda aptaujas dalībniece, izceļot gan Latvijas Nacionālo Digitālo bibliotēku, gan e-grāmatu bibliotēku www.3td.lv. Lai dotos uz bibliotēku pēc grāmatas, ir jātērē laiks un reizēm arī nauda, “Turklāt grāmata pēc laika jāved atpakaļ!”. Arī citi bibliotekāri aptaujā atzīst, ka steidzīgajā laikmetā virtuālās vides attīstība ietaupa lasītāju laiku, kuru pēcāk veltīt ģimenei. “Ir ērti būt jebkur un piekļūt jebkam jebkurā diennakts stundā. Daudzi man apkārt esošie jau tagad ir sajūsmā, piemēram, par iespēju mācīties attālināti. Nav jātērē laiks pārbraucieniem,” raksta aptaujas dalībniece, kura vēlējās palikt anonīma.

Ieva Kārkliņa, Ļaudonas pagasta bibliotēka:
“Uzskatu, ka palielināsies virtuālās vides loma bibliotēkās. Mūsdienu dzīves ritms un pasaules mēroga pandēmija virtuālo saskarsmi padarīja aktuālāku. Aizvien vairāk bibliotēku apmeklētāji izmantos digitālos resursus attālināt – seriālizdevumus, grāmatas un citus bibliotēkas piedāvātos pakalpojumus.”

Renāte Stikāne, Galēnu pamatskolas bibliotēka:
“Virtuālās vides loma pilnveidosies noteikti, jo daudzu apstākļu dēļ arī bibliotēkām jāmeklē iespējas, kā sadarboties ar saviem lasītājiem un kļūt pieejamākiem jebkurā situācijā.”

Iespēja sasniegt jaunu auditoriju

Jo jaunāks ir bibliotēkas lietotājs, jo lielāks nozīme ir bibliotēkai virtuālajā vidē, uzsver vairāki aptaujas dalībnieki. Jaunā paaudze tiecas visu gribēt elektroniskā formātā un vēlams no mājām. “Tomēr paliek jautājums, vai bibliotēka un tās personāls spēs tehnoloģiskās iespējas nodrošināt,” piebilst anonīma aptaujas dalībniece. IFLA 2021. gada izdevumā viena no tendencēm ir “Nepacietīgais lietotājs” – bibliotēku lietotāji, īpaši jaunā paaudze, sagaida vismodernākās tehnoloģijas un pakalpojumus, un var novērsties no bibliotēkām, ja šīs iespējas tur nav atrodamas. “Atsaucoties uz tehnoloģijām, aptaujātie arī norādīja uz robotu potenciālu atbildēt uz jautājumiem, kā arī sniegt pakalpojumus 24/7 režīmā. Arī sociālie mediji varētu nodrošināt efektīvākus lietotāju sasniegšanas līdzekļus viņu atrašanās vietā,” rakstīts IFLA ziņojumā.

Inese Paia, Liepnas bibliotēka Alūksnes novadā:
“Jā – virtuālās vides loma palielināsies. Vajag dzīvot šajā steidzīgajā laikmetā līdzi visiem bibliotēkas piedāvājumiem, kas ir arī virtuāli aizsniedzami. Ir varbūt bibliotēkas, kuras tieši iegūs ar prasmi virtuāli sasniegt daudz sekotāju un lietotāju. Vajadzīgi arī influenceri, kas bibliotēkas labā ar to nodarbotos. Es esmu par virtuālās vides variantu, lai visi ir zinoši, ar ko bibliotēka var piesaistīt. Fiziskā telpa paliks otrā plānā.”

Tehnoloģijas turpina attīstīties

Virtuālā vide nav nemainīgs lielums, kurā ir iespējams “nonākt” un “palikt”. Tiek ieviestas arvien jaunas tehnoloģijas, kas gan atvieglo bibliotekāru darbu, gan lasītāju iespējas izmantot bibliotēku pakalpojumus. Turklāt IFLA tendenču ziņojuma 2022. gada atjauninājumā ir uzsvērts, ka bibliotēkas ir gana liels spēks, lai ietekmētu to, kādas varētu būt nākotnes tehnoloģijas un digitālās iespējas. Piemēram, veicinot atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanu.

Oksana Šahova, Rīgas Anniņmuižas vidusskolas bibliotēka:
“Man liekas, ka virtuālās vides loma bibliotēkās palielināsies. Mūsu pasaule strauji attīstās, varbūt būs jaunu veidu tehnoloģijas, būs virtuālās bibliotēkas. Būs citādāk.”

Digitālā plaisa

Protams, arī virtuālā vide ne vienmēr ir pasargāta. Pieeja tai ir atkarīga gan no elektroapgādes, kas krīzes situācijās var tikt pārtraukta, gan tīkla pārklājuma, kas ne tikai var pārtrūkt, bet gluži vienkārši – visur nemaz nav pieejams. Piemērs no pasaules – 2021. gada novembrī ASV Kongress apstiprināja likumu un atvēlēja 65 miljardus ASV dolāru jaunas infrastruktūras izveidei un interneta pieslēguma nodrošināšanai ASV rajonos, kur interneta nav, t.i., vairākiem miljoniem mājsaimniecību. Tas tiek dēvēts par Džo Baidena prezidentūras vēsturisko platjoslas interneta plānu. Arī ASV digitālā plaisa pastāv jau ilgstoši, bet tieši pandēmijas laiks ir mudinājis rīkoties. Cita starpā arī bibliotekāriem ir loma infrastruktūras plānošanā, jo tieši viņi pārzina savas kopienas vajadzības.

Vairāki Bibliotēku portāla aptaujas dalībnieki uzsver, ka līdz ar virtuālās vides uzvaras gājienu palielinās bibliotēku kā starpnieka loma – palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem nav savu viedierīču vai nepieciešamo prasmju, vai interneta pieslēguma mājās, pildīt pilsoņu pienākumus: apmaksāt rēķinus, sagatavot un nosūtīt dokumentus u.tml.

Ingūna Šmite, Rīgas Centrālās bibliotēkas Āgenskalna filiālbibliotēka:
“Tuvāko gadu laikā bibliotēkās viennozīmīgi palielināsies virtuālās vides loma. Šī tendence ir vērojama jau šobrīd. Cilvēkiem arvien aktuālāka kļūst dažādu digitālo pakalpojumu saņemšanas nepieciešamība. Dažādas izziņas, latvija.lv lietošana, izdrukas dažādiem dienestiem – tas viss ir aktuāli īpaši gados vecākiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Ja nav pieejami datori un viedierīces, praktiski nav iespējams pašiem saņemt vai nosūtīt dažādus dokumentus. Personīgi es pati ikdienas darbā daudz nodarbojos ar datoru un interneta lietošanas apmācību, kā arī palīdzu pieprasīt bankas izrakstus vai citus dokumentus.

Citētais piemērs parāda, ka, lai cik ļoti izteikta būtu vēlme atgriezties pie fiziskās telpas un satikšanās klātienē (pirmā raksta tēma) vai tieši otrādi – lai cik ērti būtu pārcelties uz virtuālo vidi (šī raksta tēma), tuvākajos gados visticamāk bibliotēkās būs vērojama gudra abu telpu saplūšana. Arī Bibliotēku portāla rīkotajā aptaujā lielāka daļa bibliotekāru (57%) runā tieši par šādu nākotnes tendenci. Bet par to jau nākamajā un sēriju noslēdzošajā rakstā. Bibliotēku portāls vēlas pateikties visiem aptaujas dalībniekiem.

Atbildes apkopoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv