Bibliotekāru aptauja: Bibliotēku fiziskās un virtuālās telpas simbioze kā viena no attīstības tendencēm 

“Bibliotēkas misija ir balstīta pagātnē un virzīta uz nākotni.”
Lolita Dreimane, Valmieras bibliotēka

Rīkot aptauju mūs pamudināja IFLA 2021. gada ziņojums par attīstības tendencēm bibliotēku nozarē. Pērnā gada izskaņā publicējām ziņojuma tulkojumu latviešu valodā. IFLA ziņojumā no 20 iezīmētajiem attīstības virzieniem divi ir “Virtuālās vides uzvaras gājiens” (cilvēki turpina dot priekšroku attālinātai piekļuvei bibliotēku pakalpojumiem, tādējādi apšaubot telpu un fiziskā piedāvājuma vērtību) un “Fiziskās telpas renesanse” (cilvēki no jauna atklāj telpu vērtību, kurās norit jēgpilna komunikācija un diskusijas). Arī IFLA ziņojums ir tapis aptaujas rezultātā, un atbildēs parādījusies gan vienas, gan otras tendences dominante, reizēm abām pārklājoties.

Vēlējāmies noskaidrot vietējo bibliotekāru domas. Kādas viņi iztēlojas bibliotēkas tuvākajos gados? Kopumā Bibliotēku portāla redakcija saņēma 115 izvērstas atbildes, no kurām 21 atbildē jeb 18% tika uzsvērta fiziskās telpas renesanse, 25 atbildes jeb 22% bija par virtuālās vides uzvaras gājienu un 66 atbildes jeb 57% tuvāko nākotni iztēlojas kā virtuālās un fiziskās telpas saplūšanu mūsdienīgā bibliotēkā. Atlikušās trīs atbildes jeb nepilni 3% tikai daļēji atbildēja uz uzdoto jautājumu.

Trīs rakstu sērijā Bibliotēku portāls ir iepazīstinājis ar mūsu uzdotā aptaujas jautājuma katras atbilžu grupas galvenajām atziņām. Kā pirmo aplūkojām prognozi par fiziskās telpas pilnveidi bibliotēkās (procentuāli mazākā atbilžu grupa), pēc tam apkopojām atziņas par virtuālās vides uzvaras gājienu. Tomēr, kā jau ievadā minēts, lielākā daļa respondentu – 66 jeb 57% – tuvāko nākotni iztēlojas kā virtuālās un fiziskās telpas saplūšanu mūsdienīgā bibliotēkā. Par to arī šis – sērijas noslēdzošais raksts. No 66 atbildēm gandrīz puse, t.i., 32 respondenti deva atļauju tās publiskot ar savu vārdu un uzvārdu.

Bibliotēkas atspoguļo pasaules tendences

Bibliotēkas ir laikmeta gara lakmusa papīrs. Pārmaiņas, kādas kopienā gruzd, bibliotekāri sajūt ātri. Tā kā dažādu cēloņsakarību iespaidā (Covid pandēmija, energokrīze, digitālā attīstība) strauji mainās virtuālās un fiziskās telpas samērība un to loma mūsu dzīvē, ir tikai likumsakarīgi, ja to pašu mēs novērotu bibliotēkās. Turklāt, kā saka Dace Rempe no Ikšķiles pilsētas bibliotēkas, “bibliotēkai jābūt soli priekšā pārmaiņām”.

Liene Kainaize, Ciemupes bibliotēka:
“Ja tas notiks visā pasaulē, tad tas notiks arī bibliotēkā, jo tā ir iestāde, kas viena no pirmajām reaģē uz lietotāju vajadzībām, un tajās strādā radoši, zinoši un uzņēmīgi cilvēki. Noteikti sabiedrība vēlas redzēt savu bibliotēku iekārtotu moderni un spējīgu nodrošināt digitālos pakalpojumus.”

Anonīma atbilde:
“Domāju, ka paralēli attīstīsies gan virtuālā vide, gan fiziskā saskarsme bibliotēkā. Tehnoloģijas pieaug strauji, jaunākā paaudze vairāk darbojas virtuālajā pasaulē. Tomēr arī viņi meklē saskarsmi ar bibliotēku. Bet bibliotēkai jāaug līdzi laikam, jāprot samērot jaunās tehnoloģijas ar fizisko saskarsmi. Nepārtraukti jāmeklē jauni risinājumi, lai visām paaudzēm būtu saistoši.”

Virtuālā vide vienatnei, fiziskā telpa – lai satiktos

Lielā daļā bibliotekāru atbilžu iezīmējās vīzija, ka tuvākos gados varētu pastiprināties dalījums, kur bibliotēkas virtuālā vide un attālinātā saskarsme ir ērts veids, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, profesionāli pilnveidotos. Savukārt bibliotēkas fiziskā telpa kļūst par kopienas satikšanās centru. “Mainās bibliotēkas koncepcija,” saka Andrejs Daņiļins no Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas.  Ja mācīties daudziem ir ērti savā vietā un laikā, izmantojot digitālās iespējas, tad saturīgi pavadīt brīvo laiku, tostarp tikties ar autoriem, piedalīties darbnīcās vai vienkārši aprunāties ar bibliotekāru vai citiem kopienas locekļiem – cilvēki galvenokārt tomēr vēlas klātienē. Bibliotēkām jāspēj piedāvāt abas iespējas.

Ilze Marga, Latvijas Nacionālā bibliotēka:
“Esmu pārliecināta, ka dominēs fiziskā telpa, kaut gan virtuālā vide arī būs ļoti aktuāla. Ierobežotā socializēšanās pandēmijas laikā daudziem radīja lielāku vēlmi būt sabiedrībā, baudīt klātesamību dažādos kultūras pasākumos un projektos. Savukārt profesionālajai izaugsmei, pieļauju, ka lielāka piekrišana būs virtuālajam apmeklējumam.”

Inta Nagla, Ludzas novads, Mežvidu bibliotēka:
“Manuprāt, atbilde nevar būt viennozīmīga. Domāju, ka palielināsies gan virtuālās vides loma, sevišķi jauniešu un skolas vecuma audzēkņu vidū. Arī strādājošie, kuri fiziski reizēm nevar apmeklēt bibliotēku darba grafika dēļ, labprāt izvēlēsies virtuālos pakalpojumus e-vidē. Taču svarīga ir arī bibliotēkas fiziskā telpa. Tā kā strādāju lauku bibliotēkā, redzu, cik svarīgi cilvēkiem ir satikties, komunicēt “dzīvajā”, sevišķi pēc diviem Covid ierobežojumu gadiem.”

Zane Berga, Valmieras bibliotēkas struktūrvienība – Mazsalacas pilsētas bibliotēka:
“Lielākā daļa sabiedrības locekļu jau šobrīd daudz laika pavada virtuālajā vidē – savstarpēji komunicē cits ar citu, mācās un studē, izmanto datu bāzes un citus bibliotēku digitālos resursus, iepazīstas ar mākslas un kultūras piedāvājumu – skatās teātra izrādes un filmas, klausās koncertus tiešsaistē, iepērkas, izmanto e-pakalpojumus, lasa e-grāmatas u.tml. Līdz ar to bibliotēkas viens no galvenajiem uzdevumiem būs kļūt par vietējās kopienas satikšanās un mūžizglītības centru, kur cilvēki var satikties klātienē un saturīgi pavadīt brīvo laiku – klausīties lekcijas, piedalīties dažādās radošās nodarbībās, iepazīties ar izstādēm, satikties ar interesantām personībām, grāmatu autoriem, māksliniekiem u.tml. Saistībā ar šo bibliotēku fiziskajai videi, telpām būs jābūt klientorientētām, mājīgām un uzkavēties rosinošām, atbilstoši iekārtotām un visiem atvērtām, ja ne pilnībā 24/7, tad ļoti tuvu tam.”

Aicinošas telpas, kūkas un zinoši bibliotekāri

Pēdējā citāta beigās ieskanas iespējamā nākotnes prasība: lai bibliotēkas kļūtu par kopienas satikšanās centru, telpām jābūt mājīgām, “krāsainākām”, kā raksta kāda anonīma dalībniece, aicinošām, plašām. Iespēja iegādāties dzērienus – tēju, kafiju, vai pat paēst, arī tiek minēta. “Bibliotēkas drīkst būt arī priecīgas,” stereotipu laušanu uzsver kāda anonīma aptaujas dalībniece. Savukārt bibliotekāriem laikā, kad lasītājs daudz spēj izdarīt pats, izmantojot elektronisko katalogu u.tml., ir jāturpina celt sava kvalifikācija, jāizglītojas un jākļūst neaizstājamiem. Bibliotekāri ir kļuvuši arī par uzticamas informācijas garantiem. Kā raksta kāda respondente, kura vēlējās palikt anonīma, “ja internetā ir jāvērtē, kura informācija ir ticama, kura nē, tad bibliotēka ir tā vieta, kur var iegūt ticamu, drošu informāciju.”

Sanita Goldšmite, Rīgas Centrālās bibliotēkas Āgenskalna filiālbibliotēka:
“Tuvāko gadu laikā bibliotēkās gan palielināsies virtuālās vides loma, gan arī pilnveidosies fiziskā telpa. Daļa dzīves mūsdienās notiek virtuālajā telpā, tādēļ, lai aizsniegtu lielāku auditoriju, jākomunicē, arī izmantojot digitālās pasaules rīkus. Tajā pašā laikā palielinās sabiedrības nepieciešamība pēc sociāliem kontaktiem fiziskajā, t.s. reālajā dzīvē, tāpēc modernas, skaistas, aicinošas telpas bibliotēkās ir un būs nepieciešamas.”

Alita Kluša, Klintaines pagasta bibliotēka:
“Virtuālās vides loma palielināsies, jo, lai ieinteresētu jaunāko paaudzi būt par bibliotēkas lietotājiem, bibliotēkām jābūt elastīgām, jāpiedāvā virtuālās viktorīnas, virtuālās izstādes (sevišķi novadpētniecības, tas veicinās patriotismu). Fiziskajā telpā jābūt mūsdienīgai videi un zinošam bibliotekāram, kas sistemātiski izglītojas, kas bibliotēku un sevi publicē virtuālā vidē, lai piesaistītu jaunus bibliotēkas lietotājus. Tā kā noveco aktīvākie bibliotēkas lasītāji, tiem jāpiegādā grāmatas/žurnāli līdz mājas durvīm.”

Ilona Viduleja, Latvijas Nacionālā bibliotēka:
“Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un to ienākšanu mūsu ikdienā, virtuālā vide neizbēgami ieņems arvien lielāku lomu arī bibliotēkās, jo tām ir jāiet līdzi laikam, ja vēlas paturēt savu lasītāju. Ne velti lielu popularitāti jauno apmeklētāju vidū ieņēmušas e-grāmatas, datu bāzes, virtuālie asistenti, gidi u.c. virtuālie elementi, kurus var izmantot no jebkuras citas telpas ārpus bibliotēkas. Savukārt fiziskajai telpai ir neatsverama nozīme cilvēciskajā faktorā – mūsu dabiskajā vēlmē kontaktēties un komunicēt citam ar citu. Turklāt, lai cik gudrs ir mākslīgais intelekts, tas nekad nevarēs niansēti iedziļināties sarežģītākos meklēšanas procesos, kā arī uztvert apmeklētāju vēlmes un garastāvokļa noskaņas, tāpēc uzskatu, ka arī fiziskās telpas pilnveidošana neizpaliks.”

Dace Rempe, Ikšķiles pilsētas bibliotēka:
“Pārmaiņas notiek, gribam mēs to vai negribam. Bibliotēkai jābūt soli priekšā pārmaiņām. Sabiedrībai jānāk uz bibliotēku un šeit jāuzzina par jaunākajām tendencēm informācijas apguvē, nevis bibliotēkai “jāskrien pakaļ” sabiedrības spiedienam un prasībām. Virtuālie pakalpojumi paplašināsies, un drīz mēs pavisam normāli uztversim lūgumu atsūtīt elektroniski fragmentu no kādas grāmatas vai atsūtīt elektronisko eksemplāru kādam no preses izdevumiem. Grāmatu pakomātu ieviešana paplašina grāmatu apmaiņas iespējas. Taču bibliotēka drīz var kļūt bezpersoniska. Lietotājs izdevumu elektroniski izvelēsies, saņems un nodos pakomātā. Bibliotekārs būs tehniski izpildījis pieprasījumu. Tomēr bibliotēkas kā sabiedrības saliedēšanas un mūžizglītošanas centra loma nezudīs. Vajadzība pēc viedokļu apmaiņas, izstādes, tikšanās lasītāju klubos, bērnu rīti bibliotēkās utml., savu lomu nezaudēs. Bibliotēkas fiziskā telpa jārada pievilcīga mūsdienīgam lietotājam. Pieejamas ērtas lasītavas, aprīkotas modernas datoru darba vietas, meistarklases, izstādes, kafija un atspirdzinoši dzērieni, ir tikai norma, kas bibliotēkai jānodrošina.”

Anonīma atbilde:
“Diemžēl, palielināsies virtuālās vides loma, jo vienkārši uz to viss iet. Bet vajadzētu cīnīties par fizisko telpu, jo virtuālā vide arī bez mums iztiktu. Būtu jārod interesanti risinājumi fiziskai telpai, apvienojot, piemēram, ar konditoreju, kur var pasēdēt, palasīt grāmatu un iedzert kafiju.”

Anonīma atbilde:
“Augot sabiedrības virtuālās ikdienas apjomam, skaidrs, ka līdzās aug arī pieprasījums pēc tehnoloģiska nodrošinājuma dažādās jomās un vietās, arī bibliotēkās. Izteikti palielinās nepieciešamība pēc digitālas bibliotēkas vides, īpaši pieprasītas ir dažādas platformas, kas ļauj bibliotēku izmantot virtuāli, piemēram, periodika.lv. Tas ļauj domāt, ka bibliotēku krājuma digitalizācija kļūs arvien aktuālāka. Bet nedomāju, ka, palielinoties virtuālās vides pieprasījumam, fiziskā telpa zaudē savu aktualitāti. Bibliotēka kā fiziska telpa ir ārkārtīgi svarīga, īpaši no socializēšanās, biedrošanās skatpunkta, taču arī šajā jomā tā nevar palikt iepriekšējā veidolā, ir nepieciešama attīstīšanās, piemēram, sakļaujot ciešā savijumā bibliotēku kā informācijas iegūšanas vietu ar kafejnīcu kā socializēšanās vietu. Sapludinot šīs abas vietas vienotā veselumā, iespējams gan lauzt priekšstatu par bibliotēku kā aukstu un akadēmisku vietu, gan ļaut izglītošanās un literatūras iepazīšanas procesam kļūt vieglākam, relaksētākam, iekļaujot lielākas iespējas socializēties, apmainīties iespaidiem utt. Jo bibliotēkas drīkst būt arī priecīgas, tām nav jābūt tikai klusuma un zinību glabāšanas tempļiem.”

Anonīma atbilde:
“Virtuālā loma palielināsies tehnoloģiju ziņā, bet fiziskā telpa pilnveidosies pakalpojumu sniegšanas kvalitātē.”

Bibliotēkas kā attālinātā darba un mācību vietas

Lai arī aizvien augošā tendence virkni ikdienas darbību, ieskaitot darbu un studijas, pārcelt uz virtuālo vidi dod iespēju neiziet no mājām, ne visiem tas ir ērti. Bet, ja telpas, uz kurām doties strādāt un mācīties, netiek nodrošinātas, laba, turklāt bezmaksas alternatīva ir bibliotēkas. Atsevišķas bibliotēkas, piemēram Ogres Centrālā bibliotēkā, piedāvā arī rezervējamas sapulču telpas. Turklāt nākotnē ne tikai telpas, bet arī pašas tiešsaistes mācības (bez maksas) arvien vairāk varētu piedāvāt tieši bibliotēkas.

Anonīma atbilde:
“Cilvēki arvien vairāk sapratīs, ka labu izglītību, starptautiski atzītus sertifikātus var iegūt tiešsaistes mācībās. Tomēr šīs programmas mēdz būt dārgas. Līdzīgi kā līdz šim, kad bibliotēkas ir nodrošinājušas piekļuvi abonētiem tiešsaistes resursiem, bibliotēkas piedāvās arī piekļuvi tiešsaistes mācībām. Noteikti turpināsies daļēji attālināts darbs un mācības, tāpēc ģimenes, kur ir daudz cilvēku mazā dzīvoklī, meklēs telpas, kur attālināti mācīties un strādāt. Šobrīd daļa pašnodarbināto LNB telpas izmanto darbam, bet drīz viņi varētu saprast, ka arī pašvaldību bibliotēku telpas var izmantot šādiem nolūkiem. Bibliotēkas ir piemērotas, lai to telpās notiktu dažādas apmācības (īpaši saistībā ar datoriem), kas akreditētās mācību iestādēs būtu dārgi, bet bibliotēkās varētu mācīt brīvprātīgie vai tādi, kas par to neprasītu lielas summas.”

Dažādām kopienām – atšķirīga situācija

Tendences un to iezīmēto problēmu risinājumi nav kurpe, kas visiem vienādi der. Ir mazas bibliotēkas un lielas bibliotēkas. Ir lauku bibliotēkas un reģionu galvenās bibliotēkas. Ir skolu, akadēmiskās un publiskās bibliotēkas. Arī aptaujā lasāmas piebildes par dažādiem scenārijiem un minētas atšķirīgas problēmas. Jebkuras pārmaiņas – gan virtuālās vides attīstīšana, gan fiziskās telpas uzlabošana – tomēr atduras pret finansējumu, un ne visām bibliotēkām tas ir vienlīdz liels. Lai kādas būtu nākotnes prasības, pamatu pamatā ir pašvaldību izpratne par bibliotēku lomu un sniegtais atbalsts to attīstībai. Tālab arvien aktuālāka kļūst bibliotēku interešu aizstāvība. Pieminēta tiek arī iedzīvotāju rocība, arī tur kā atspaids un palīgs ir bibliotēkas.

Gunta Dombrovska, Iecavas pagasta Rosmes bibliotēka:
“Vajadzētu palielināties virtuālās vides lomai – ja vien nelielas lauku bibliotēkas (kur tas būtu jo īpaši svarīgi) spēs tikt ar to galā – ja mūsu tehniskais nodrošinājums tiks tām nepieciešamībām līdzi. Es ticu un ceru uz to, ka arī bibliotēku fiziskās telpas pilnveidosies un uzlabosies. Svarīgs ir gan vietas apjoms – lai, iegādājot jaunas grāmatas, nav mirklī jādomā par citu norakstīšanu (kaut arī tās ir lasītāju iemīļotas, svarīgas un nebūt nav nolasītas), gan citādi – mūsdienīgs un ērts telpas iekārtojums – gan apmeklētājiem, gan bibliotēkas darbiniekiem patīkams, gaumīgs, silts, gaišs utt. Jo īpaši lauku apvidos bibliotēku kā kultūrtelpas lomai vajadzētu augt, un iespējām tām sevi par tādām veidot arī būtu jāaug – gan telpu tehniskā nodrošinājuma, gan personāla izaugsmes iespēju ziņā.”

Inese Upeniece, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka:
“Publiskajās bibliotēkā fiziskai telpai būs liela nozīme, ar nosacījumu, ka telpas ir mūsdienīgas, gaišas, kur patīkami uzturēties. Vajadzēs veidot arī darbnīcas, mūzikas nodaļas, jauniešu centrus. Bet augstskolu bibliotēkās palielināsies virtuālās vides loma, vairāk izmantos e–grāmatas un datu bāzes.”

Anita Strokša, Staiceles pilsētas bibliotēkas:
“Viss jau virzās uz to, lai bibliotēkās palielinātos virtuālās vides loma. Tas tādēļ, ka lēmuma pieņēmējiem nav īsti izpratnes, ko dara bibliotēkas, ka informācijas funkcija ir tikai viena no Staiceles bibliotēkas darba funkcijām. Kur paliek pārējās – izglītības, izklaides, sabiedrības centra, cilvēcisko kontaktu tīkla veidošanas funkcijas? Noteikti vajadzētu pilnveidoties fiziskai telpai, kurā ienāk jaunās tehnoloģijas, ar kurām ļoti labi var veicināt grāmatu lasīšanu. Tā bibliotēkām kļūstot modernām un saglabājot pamatvērtību – grāmatu.”

Irina Bačuka, Sarkaņu pagasta bibliotēka:
“Virtuālās vides pieejamība – datori, internets – lauku bibliotēkās būs pieprasīta no senioru un jauniešu (20–25 gadi) auditorijas vēl tuvākos10–15 gadus, jo arvien vairāk iedzīvotājam tiek liegta iespēja komunicēt klātienē kā valsts, tā privātajā sektorā. Turklāt pašvaldība straujiem soļiem atsvešinās no lauciniekiem un koncentrējas novadā centros. Arī fiziskās telpas daudzviet jāveido mūsdienīgākas, pieejamākas. Bibliotēkās jāievieš pakalpojumi, kuri sabiedrībai sniegtu iespēju dzīvot taupīgāk, dabas resursus saudzējošāki. Piemēram, mazuļiem īslaicīgi lietojamo priekšmetu vai sadzīvē reti lietojama aprīkojuma nomu, jo bibliotēkās jau lieliski darbojas elektroniskā izsniegšanas–saņemšanas sistēma.”

Anonīma atbilde:
“Ļoti gribētos ticēt, ka pilnveidosies fiziskā telpa, bet izskatās, ka vienlīdz spēcīga būs virtuālā vide. Viens no iemesliem – pašvaldības slēdz mazās bibliotēkas, kurām ir maz apmeklētāju, vai arī apvieno vairākas vienā lielā, kā, piemēram, Jūrmalā.”

Anonīma atbilde:
“Domāju, ka tuvāko gadu laikā virtuālās vides loma noteikti palielināsies pilsētu bibliotēkās, jo pandēmijas ierobežojumu laiks radīja priekšnosacījumus šīs vides nepieciešamībai un attīstībai, un reāli parādīja ceļu, kā bibliotēkām darboties un nezaudēt savus lasītājus apstākļos, kad fiziskā klātesamība nav iespējama. Lauku bibliotēkās, manuprāt, fiziskās telpas faktoram ir vēl joprojām liela nozīme, jo dažās apdzīvotās vietās bibliotēka ir gandrīz vienīgā kultūras iestāde un socializācijas vieta, īpaši vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Grūti pateikt, vai šī fiziskā telpa pilnveidosies vai paliks tāda pati kā līdz šim, tomēr gandrīz droši varu apgalvot, ka vismaz nākamos desmit gadus lauku bibliotēku klātienes apmeklējumi savu aktualitāti nezaudēs.”

Anonīma atbilde:
“Lielajās, novadu bibliotēkās līdz ar tehniskajām un materiālajām iespējām virtuālās vides loma palielināsies. Mazajām lauku, pagastu bibliotēkām jāpilnveido fiziskā telpa. Bet tagadējās situācijas valstī un pasaulē dēļ, nav zināms, kad tas būs materiāli iespējams.”

Anonīma atbilde:
“Dažādām lasītāju grupām ir atšķirīgas vajadzības. Bērniem un vecākiem ir būtiska fiziskā telpa – iespēja uz vietas lasīt grāmatas, rotaļāties un piedalīties pasākumos. Savukārt jauniešiem un studentiem – ātri un ērti iegūt nepieciešamos resursus, izmantojot elektronisko katalogu, nododot un saņemot grāmatas ārpus bibliotēkas darba laika. Domāju, ka bibliotēkai nākotnē būs gan jārada vēl daudzveidīgāks digitālo pakalpojumu klāsts un aktīvi jāinformē sabiedrība par šo pakalpojumu sniegtajām iespējām, gan arī jāpilnveido bibliotēka kā fiziskā telpa, rīkojot saistošus pasākumus (kas spēj konkurēt ar citām norisēm pilsētā) un ērti iekārtojot bibliotēku gan darbam un studijām, gan arī atpūtai.”

Virtuālās un fiziskās telpas mijiedarbība

Šī noslēdzošā aptaujas raksta vadmotīvs ir gudra un noderīga virtuālās un fiziskās telpas simbioze. Mūsdienas vairs nav iedomājamas bez abu telpu līdzāspastāvēšanas. Pandēmijas gadi parādīja ne vien to, ka tik daudzko tik tiešām iespējams darīt arī attālināti, bet arī to, ka cilvēks bez satikšanās iespējas un atpūtas no ekrāniem un nepārtrauktās sasniedzamības īsti nevar. Visticamāk, ka bibliotēkās arvien attīstīsies attālinātie paklapojumi, vienlaikus fizisko telpu padarot modernu, integrējot jaunās tehnoloģijas. Telpa kā tāda mainās, noārdās striktas robežas starp fizisko un virtuālo, un bibliotēkas to arvien vairāk atspoguļos.

Linda Valle, Latvijas Universitātes Bibliotēka:
“Uzskatu, ka bibliotēkās gan fiziskās telpas, gan virtuālās vides aspekti attīstīsies vienkopus. Covid ierobežojumu laikā bibliotēkās attīstījies virtuālo pakalpojumu klāsts, pie kā lasītāji jau ir pieraduši un kā normu uzskata, ka bibliotēkai šie pakalpojumi jāpiedāvā. Tāpat svarīgi lasītājiem ir atrasties bibliotēkas fiziskajā vidē – izmantot fiziskās grāmatas, izmantot bibliotekāra konsultācijas tieši klātienē. Nākotnē attīstība varētu vērsties uz fiziskās vides pielāgošanu mūsdienu lasītāja vajadzībām, integrējot tajā arī jaunās tehnoloģijas un virtuālo vidi.”

Žaneta Moiseja, Krāslavas novada centrālā bibliotēka:
“Domāju, abi minētie apgalvojumi dominēs, jo virtuālā vide kā mūsdienu risinājums dod priekšrocības gan resursu racionālai izmantošanai, gan ikdienas nosacījumam “būt elastīgam”, gan plašākam redzeslokam u.tml., savukārt fiziskā telpa liek speciālistiem izvērtēt situāciju, pilnveidojot iespējas tehniskam nodrošinājumam, vizuālajam pievilcīgumam un klātienes komunikācijai. Šie abi nosacījumi ļauj saplūst laikiem, tradīcijām, paaudzēm… Tam jānotiek pēc iespējas aktīvāk, lai sabiedrība nezaudētu rīcībspēju, kultūras izaugsmi un pasaules inteliģences potenciālu.”

Jolanta Bodniece, Inčukalna bibliotēka:
“Gan palielināsies virtuālās vides loma, gan pilnveidosies fiziskā telpa. Viens ar otru mijiedrarbosies, turklāt ciešā sakabē.”

Lilita Rašmane, Latvijas Nacionālā bibliotēka:
“Tas ir mēmās filmas salīdzinājums ar grāmatu. Vizuālais pret rakstītu vārdu. Vizuālais palielināsies, jo individuāli tas ir vieglāk uztverams, bet rezultātā cilvēks atsvešinās no citiem, ja viņam nav vārdu, ar ko savos iespaidos dalīties ar citiem. Mācīties kaut ko vizuāli var, bet kļūsi augstākais par amatnieku, nekad ne meistaru. Tāpēc rakstītais vārds nepazudīs, un jo bagātāka valoda tā būs, jo labāk. Bagāta valoda viegli ļauj darboties iztēlei, un tā ir tā pati vizualizācija, tikai sevī, un tad ir arī vārdi, ar kuru palīdzību dalīties savā pārdzīvojumā. Rakstītais vārds ir atkārtojams, tas ir ilgmūžīgs. Gan virtuālā vide, gan fiziskā telpa attīstīsies paralēli, nezudīs ne viena, ne otra.”

Anonīma atbilde:
“Domāju, ka nākotnē bibliotēku fiziskā telpa tiks aizvien vairāk papildināta ar virtuālām un digitālām iespējām. Sekojot līdz mūsdienu tendencēm un iespējām, būs jāattīsta bibliotēku piedāvājums, un tas būs kas krietni vairāk par to, ko bibliotēkas piedāvā šobrīd. Bibliotēkas būs universāls kopienas centrs ar plašām funkcijām.”

Anonīma atbilde:
“Manuprāt, attīstīsies abas jomas: gan virtuālā vide, gan fiziskā telpa. Fiziskā telpa kļūs modernāka, bet virtuālā kļūs vairāk digitalizēta. Modernais, digitālais būs ciešā saiknē ar seno. Nevar nodalīt šīs jomas atsevišķi. Tās iet roku rokā viena ar otru. Tā tam vajadzētu arī būt. Jaunā lasītāju paaudze ir ar ļoti augstām attīstītām tehnoloģiju prasmēm, tāpēc tādai ir jākļūst arī bibliotēkai.”

Anonīma atbilde:
“Domāju, ka paralēli attīstīsies gan virtuālā vide, gan fiziskā saskarsme bibliotēkā. Tehnoloģijas pieaug strauji, jaunākā paaudze vairāk darbojas virtuālajā pasaulē. Tomēr arī viņi meklē saskarsmi ar bibliotēku. Tikai bibliotēkai jāaug līdzi laikam, jāprot samērot jaunās tehnoloģijas ar fizisko saskarsmi. Nepārtraukti jāmeklē jauni risinājumi, lai visām paaudzēm būtu saistoši.”

Anonīma atbilde:
“Domāju, ka vienmēr būs cilvēki, kuriem labāk patīk izmantot fizisko grāmatu, bet ja domājam par bibliotēku kā izglītības, mūžizglītības vietu sabiedrībā, tad, protams, e-grāmatas ieņems galveno vietu. Bibliotēkas un bibliotekāri ir jauno tehnoloģiju vēstneši sabiedrībā. Mūsu jaunieši ir ļoti advancēti, bet bez apmācībām kūtri izmanto elektronisko resursus. Viņiem ir bijība kaut ko izdarīt nepareizi, trūkst prasmes formulēt meklēto, un te talkā nāk bibliotēka, kur strādā informācijas gurū, kas pamāca, sniedz atbalstu, ievieš skaidrību informācijas okeānā. Bibliotēkai būtu jābūt kā vietai, kur virtuālais tiekas ar fizisko, un tam visam ir jāmijas, jādarbojas roku rokā.”

Latvijas Bibliotēku portāls saka paldies aptaujas dalībniekiem un aicina lasīt visus trīs sērijas rakstus:
1. Bibliotekāru aptauja: Bibliotēku fiziskās telpas renesanse kā viena no attīstības tendencēm
2. Bibliotekāru aptauja: Virtuālās vides uzvaras gājiens kā viena no attīstības tendencēm
3. Bibliotekāru aptauja: Bibliotēku fiziskās un virtuālā telpas simbioze kā viena no attīstības tendencēm

Atbildes apkopoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv