Bibliotekāru aptauja: Bibliotēku fiziskās telpas renesanse kā viena no attīstības tendencēm 

“Manuprāt, bibliotēka saglabās savu “miera ostas” statusu – būt par vietu, kur izbaudīt grāmatas.”
– Ineta Frēliha, Ogres novada Taurupes pamatskolas bibliotēka

Rīkot aptauju mūs pamudināja IFLA 2021. gada ziņojums par attīstības tendencēm bibliotēku nozarē. Priecājamies piebilst, ka sagatavošanā ir ziņojuma tulkojums latviešu valodā. IFLA ziņojumā no 20 iezīmētajiem attīstības virzieniem divi ir “Virtuālās vides uzvaras gājiens” (cilvēki turpina dot priekšroku attālinātai piekļuvei bibliotēku pakalpojumiem, tādējādi apšaubot telpu un fiziskā piedāvājuma vērtību) un “Fiziskās telpas renesanse” (cilvēki no jauna atklāj telpu vērtību, kurās norit jēgpilna komunikācija un diskusijas). Arī IFLA ziņojums ir tapis aptaujas rezultātā, un atbildēs parādījusies gan vienas, gan otras tendences dominante, reizēm abām pārklājoties.

Vēlējāmies noskaidrot vietējo bibliotekāru domas. Kādas viņi iztēlojas bibliotēkas tuvākajos gados? Kopumā Bibliotēku portāla redakcija saņēma 115 izvērstas atbildes, no kurām 21 atbildē jeb 18% tika uzsvērta fiziskās telpas renesanse, 25 atbildes jeb 22% bija par virtuālās vides uzvaras gājienu un 66 atbildes jeb 57% tuvāko nākotni iztēlojas kā virtuālās un fiziskās telpas saplūšanu mūsdienīgā bibliotēkā. Atlikušās trīs atbildes jeb nepilni 3% tikai daļēji atbildēja uz uzdoto jautājumu, bet toties spilgti atspoguļoja laiku (divu atbilžu autores deva atļauju tās publicēt):

Agnese Osīte, Cēsu novada Līgatnes pilsētas bibliotēka: “Tas, vai bibliotēkas pilnveidosies virtuāli un fiziski, ir raižpilns finanšu jautājums, jo kopējā tendence ir samazināt bibliotēku skaitu, nevis tās attīstīt un pielāgot mūsdienu cilvēka vajadzībām.”

Tatjana Ļaļakina, Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēka: “Manuprāt, tuvāko gadu laikā bibliotēkās nekas nemainīsies, it īpaši pašvaldības bibliotēkās. Tāpat pilnveidosies fiziskā telpa, kur būs grāmatu krājums ar plauktiem, periodiskie izdevumi fiziskā formātā, tāpēc ka, lai palielinātos virtuālā vide un tās loma, pašvaldībām ir jānodrošina bibliotēkas ar speciālām ierīcēm, piemēram, datori, planšetdatori, e-grāmatas, lai lasītāji varētu lietot vairāk elektroniskā formāta materiālus un izveidotu pielāgotu virtuālo fondu. Tāpat, lai būtu privilēģija virtuālam fondam, būtiski jāsamazina fiziskais krājums, lai būtu vieta tehniskajam nodrošinājumam, tas ir, pirmkārt, ļoti dārgi un nav iespējams šī brīža situācijā, otrkārt, laikietilpīgi, treškārt, pazudīs dažas profesijas, kur cilvēki atbild par fizisku materiālu izgatavošanu. Bet taupīsim papīru!”

Interesanti, ka, lasot atbildes, iezīmējās arī citas IFLA ziņojuma tendences, ne tikai jautājumā ietvertās, piemēram, tādas kā “Grūti laiki priekšā” (lēna atveseļošanās no Covid-19 radīs grūtības ar valsts un pašvaldību budžetu, liekot bibliotekāriem pastiprināt interešu aizstāvības darbu) un “Analogā atgriešanās” (jaunā paaudze, traumēta no pastāvīgās sociālo mediju spriedzes, no jauna atklāj fiziskos resursus, t.sk. grāmatas, kā patvērumu). Tas tikai apliecina, ka IFLA ziņojums notver kopējo nozares noskaņu kā starptautiskā, tā lokālā līmenī, tostarp Latvijā.

Trīs rakstu sērijā Bibliotēku portāls iepazīstinās ar mūsu uzdotā aptaujas jautājuma katras atbilžu grupas galvenajām atziņām. Kā pirmo izvēlējāmies aplūkot prognozi par fiziskās telpas pilnveidi bibliotēkās. Lai arī, vērtējot skaitļos, tā bija vismazākā atbilžu grupa, vien 18% (jāpiebilst, ka daudz par fiziskās telpas nozīmi tiks runāts arī trešajā rakstā, kurā abas telpas tiek sapludinātas), tomēr tas nemazina šo atbilžu svaru. No 21 atbildes, kas izcēla fizisko telpu kā būtiskāko, 10 respondenti atļāva tās publicēt ar savu vārdu.

Atelpa no virtuālās vides radīta noguruma

Valda nogurums no virtuālās vides kopumā, nogurums kā digitālā laikmeta blakne. Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laiks to tikai pastiprināja, darbam, mācībām un pat saziņai ar tuvajiem pārceļoties uz virtuālo vidi. Bibliotēkas varētu piedzīvot fiziskās telpas renesansi, jo cilvēki ir noilgojušies pēc kvalitatīvas klātesamības. Digitālā laikmeta nogurums kopumā rada vēlmi pēc taustāmām grāmatām, bibliotēkas lasītavām, savstarpējas saskarsmes.

Irina Briede, Limbažu Galvenā bibliotēka: “Pilnveidosies fiziskā telpa, jo cilvēki būs noguruši no virtuālās vides (kā ar ēdienu: apnīk taču ēst “fast-food” savā virtuvē). Bibliotēkas nepārtraukti strādā pie tā, lai telpas būtu lietotājam draudzīgas un pievilcīgas.”

Satikšanās, sadarbības un kvalitatīvas informācijas ieguves vieta

Bibliotēka piedāvā vietu brīvi satikties: lasītājam ar bibliotekāru, lasītājam ar citiem lasītājiem, kā arī publiskos pasākumos ar grāmatu autoriem. Bibliotēkās ir iespēja piedalīties radošās darbnīcās, apgūt ko jaunu. Atbildēs parādās frāzes, ka virtuālā saskarsme cilvēkiem liek justies aizvien vientuļākiem, ka cilvēkam ir ārkārtīgi nepieciešama klātienes saskarsme. Turklāt tā nepieciešama visām vecuma grupām: bērniem, lai līdzsvarotu laiku, kas tiek pavadīts ar viedierīcēm; skolēniem un studentiem – lai veiksmīgāk noritētu mācību process, kā arī, lai būtu vieta, kur justies brīvi un droši jebkurā laikā; senioriem – lai kliedētu vientulību un gūtu gan praktisku, gan morālu atbalstu.

Evita Arule, Balvu Centrālā bibliotēka: “Lai cik digitāli prātīgi cilvēki arī būtu, vienmēr bibliotēkai būs ļoti nozīmīga loma. Cilvēkiem ir svarīga saskarsmes ar citiem cilvēkiem. Ir apmeklētāji, kuri, veicot maksājumus, drošāk jūtas, to darot bibliotekāra klātbūtnē. Esmu novērojusi, ka bibliotekārs ir uzticības persona, kurš palīdz gūt apstiprinājumu kādā jautājumā. Tāpēc bibliotekāram jāpiemīt spējai mijiedarboties un veidot pozitīvu sadarbību ar saviem apmeklētājiem.

Silvija Sēne, RTU Zinātniskā bibliotēka: “Noteikti pilnveidosies fiziskā telpa, jo virtuālā telpa ir pietiekami pieejama mūsdienu digitālajā pasaulē. Bibliotēkas loma ir tieši veidot šo klātbūtnes telpu, kur satikties domubiedriem, saņemt praktisku palīdzību vai gūt atbalstu kāda jautājuma risināšanā visdažādākajās nozarēs.”

Elita Care-Bobinska, Rīgas centra humanitārās vidusskolas bibliotēka: “Tuvāko gadu laikā bibliotēkai jāpilnveidojas kā vietai, kas nav tikai grāmatu apgrozības punkts. Drīzāk bibliotēka kļūst par patiesas un kvalitatīvas informācijas ieguves vietu. Piemēram, skolās, augstskolās bibliotēka kļūst par sadarbības vietu mācībās. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par individuālo lasītāju. Bibliotēkas krājumam ir tendence pieaugt gan skaitā, gan daudzveidībā. Savukārt personīgās mājas bibliotēkas samazinās, jo cenu pieaugums liek katram izvēlēties un pārdomāt pirkumu. Tādā veidā bibliotēkai saglabāsies lasītāji vienmēr. Ja arī grāmatas, īpaši mācību grāmatas, būs sasniedzamas un izdotas elektroniskā formātā, tāpat būs nepieciešams bibliotēka kā fiziska telpa jau minētai sadarbībai un mācībām.”

Dace Balode, PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotēka: “Bibliotēkas mainās, bet, manuprāt, ir slikti, ka tikai vienā virzienā – visas paliek “copy-paste” fabrik-bank-veidīgas – bez individualitātes. Un – ja atceramies, kas ir “Bibliotēka (grieķu: βιβλίον (biblīos) — ‘grāmata’ un θήκη (tēke) — ‘krātuve’) ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra…”, tad no šī formulējuma, manuprāt, attālināmies ļoti ātri, pareizāk sakot – to kariķējam. Jaucam terminus “nomas punkts” un “bibliotēka”. Neņemam vērā, ka cilvēki dalās audiālos, vizuālos un kinestētiskos. Noniecinām bibliotekāra kā vieda padomdevēja, bibliotēkas režisora un saimnieka lomu, kurš gādā arī par to, lai apmeklētāji šeit justos komfortabli un gaidīti. Laikam jau atkal jāpaiet kādiem 10 gadiem, lai varētu izvērtēt, vai šodienas tendence uz bezpersoniskumu un atsvešinātību būs sevi attaisnojusi. Bet tas, iespējams, ir tikai mans viedoklis.”

“Miera osta” bērniem un jauniešiem

Jaunā paaudze tiek minēta kā digitāli visatjautīgākā. Viedierīces un virtuāla saziņa ir jauniešu ikdiena. Tā ir paaudze, kas no bērna kājas ir bijusi virtuālās vides ieskauta. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka jaunie cilvēki nealkst pēc klātienes. Tieši otrādi – attālināto mācību laiks gan sākumskolas vecuma bērniem, gan pusaudžiem bija mentāli izaicinošs periods. Skolu bibliotēkas un bibliotēkas kā studiju vietas kalpo par drošu vietu, kur pulcēties un kvalitatīvi pavadīt laiku. Ir svarīgi, ka tās ir fiziskas telpas, “miera ostas”.

Lija Zandberga, Baltmuižas pamatskolas bibliotēka: “Runājot par skolu bibliotēkām, esmu pārliecināta, ka pilnveidosies fiziskā telpa. Protams, nekur nezudīs tās virtuālās vides loma, bet mani novērojumi liecina, ka skolēniem patīk atrasties vienā telpā dažādu vecumu grupās, un skolā tā ir bibliotēka, kur pieejami gan datori, gan grāmatas, gan galda spēles, kā arī ērti galdi. Te var norobežoties pa grupiņām, gan individuāli darboties. Te nav skolotāju, vienīgais “novērotājs, izpalīgs, kārtības uzturētājs” ir bibliotekārs. Tas skolniekiem ļauj justies brīvāk, arī psiholoģiski atbrīvotāk.”

Ilze Holštroma, Dienvidkurzemes novada bibliotēkas Kazdangas pagasta filiālbibliotēka: “Manuprāt, svarīgāka tomēr ir fiziskā telpa, kurā notiek komunikācija ar apmeklētājiem. Bērniem tas ir īpaši svarīgi, jo ilgs laiks tiek pavadīts pie datoriem un viedierīcēm, tādēļ ir nepieciešama komunikācija un saskarsme, lai veidotos pozitīva šī komunikācijas pieredze un prasmes, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ir būtisks šis tiešais kontakts un saziņa. Tāpēc svarīgi ir šo fizisko telpu padarīt pievilcīgu, modernu un saistošu.”

Pagastu bibliotēku nozīme iedzīvotāju sadzīvē

Fiziskās telpas pilnveide kā atbilde parādās gan pilsētu, gan pagastu bibliotekāriem. Tomēr tieši laukos fiziska telpa ir akūta. Bibliotēkas ir kopienu centri. Arī praktiski tā ir vieta, kur vecākiem cilvēkiem samaksāt rēķinus, satikt citus. Kāda aptaujas dalībniece, kura vēlējās palikt anonīma, raksta, ka mazas lauku bibliotēkas lasošākā daļa ir tieši “sudraba paaudze”. Un lai arī lasītāji noveco un dažādu veselības problēmu dēļ rodas grūtības gan atnākt uz bibliotēku, gan grāmatas lasīt, virtuālā vide arī nav atrisinājums. Turklāt jāņem vērā, ka ne visur Latvijā ir nevainojams interneta pieslēgums, ne visur virtuālā vide ir pašsaprotams lielums. Lauku bibliotēkas nereti ir kā bākas, kā vietas, kur mazināt digitālo plaisu.

Vita Romanovska, Balvu Centrālā bibliotēka: “Manuprāt, pilnveidosies fiziskā telpa. Sabiedrība kopumā ir nogurusi no virtualitātes visur: darbā, mācībās, izklaidē. Mainīt fizisko vidi kā vietu atpūtai, sabiedriskajām aktivitātēm un pasaules izzināšanai īpaši svarīgi ir pagastu bibliotēkām, tā stiprinot vietējās kopienas saliedētību, attīstību un vispār pastāvēšanu. ja mēs nevēlamies, lai valsts iedzīvotāji koncentrētos tikai lielajās pilsētās un Latvijas lauki nepārvērstos par apdzīvotības baltajiem plankumiem, tad gudri valsts vadītāji radīs un veidos vietējās bibliotēkas kā vietu, kur saņemt ne tikai informāciju, bet arī palīdzību saziņai ar valsts iestādēm, bankām, uzņēmumiem, mācīties digitālās prasmes, atpūsties, veidot kopīgu ciema, pagasta, kopienas nākotni. Par mūsdienīgām, gaišām, pieejamām, piemērotām visām lietotāju grupām bibliotēkām!” 

Mīts par digitālo laikmetu

Bieži digitalizācijai un attālinātajai saskarsmei tiek likta vienādības zīme ar resursu ietaupījumu. Lai gan jo īpaši patlaban – energokrīzes laikā – bibliotēkas fiziskā telpa var nozīmēt tēriņus, uzskats, ka digitālā vide neko daudz neizmaksā, tomēr ir mīts. Vairāku grāmatu (tai skaitā World Wide Waste, 2020) autors un ilggadējs digitālās pasaules eksperts Gerijs Makgoverns (Gerry McGovern) kliedē maldus arī par to, ka digitāls nozīmē ekoloģisks. Piemēram, pat ja e-pasta neizdrukāšana ietaupa papīru, tas nebūt nenozīmē, ka e-pasts pats par sevi ietaupa. Makgoverns uzsver, ka digitālais patērē enerģiju, jo ir saistīts ar elektroenerģiju, serveru telpām u.c., un tā vai citādi līdz ar to rada arī planētas piesārņojumu. Tāpat arī digitālo iekārtu izgatavošana patērē resursus. Digitālās informācijas jomā autors aicina cilvēkus neradīt liekus datus un neglabāt liekus datus. Savukārt kā patērētājiem viņš mudina turēties pie tehnoloģiskajām iekārtām (kuru mūžs ir neekoloģiski īss) pēc iespējas ilgāk: nesteigties nomainīt telefonu, datoru, serveri, cik vien tas ir iespējams. Turklāt virtuālā vide, kā norāda autors, iepretim fiziskai realitātei, pati par sevi veicina vairākus cilvēku sliktos ieradumus: radīt un patērēt bez apdoma un sāta, uzķerties uz īslaicīgā, krāsainā, lētā, un kļūt atkarīgiem no tā, kas ir ātrs un viegls. Īsāk sakot, jautājums par virtuālo telpu un fizisko telpu ne vienmēr ir jautājums par finansiālu izdevīgumu, jo ieguldījumu prasa abi, un fiziskās telpas izmantošana, piemēram, informācijas ieguve bibliotēkā, var izrādīties mentāli veselīgāka.

Māris Pavlovs, Bahāju uzziņu bibliotēka “Vienotības pērles”: “Savos komunikācijas sasniegumos cilvēce piedzīvo gandrīz neierobežotas iespējas, tās ļauj sazināties ar mīļiem, kas nav blakus, vai ārstiem vadīt operācijas citā pasaules malā. Ir simtiem piemēru katra ikdienā un globālajā pasaulē. Tomēr, lai uzturētu šīs un citas mūsdienīgās iespējas, cilvēce patērē milzīgus enerģijas resursus, kuru nepārdomātā izgūšana atspoguļojas daudzās krīzēs – ekoloģijas, sistēmu, ekonomikas. No vienas puses, nevar noliegt visu pozitīvo, kas noticis pateicoties tehnoloģiju attīstībai, ieskaitot virtuālās vides iespējas mācībām, darbam un izklaidei. No citas puses, katra cilvēka attīstība nav iespējama bez tiešā kontakta ar citiem cilvēkiem. Nevajag aizmirst prieku no lieliem svētkiem pie viena galda, no koru un ansambļu mēģinājumiem, no nejaušas sarunas ar kādu blakusesošo vilcienā, no iedvesmojošā teksta apspriešanas. Var noskatīties prezentāciju par grāmatu, vai noklausīties diskusiju par to, vai sākt lasīt pēc asprātīgas prezentācijas, bet tas būs skats no malas. Bibliotēkas piedāvā tik vajadzīgas telpas dzīvai diskusijai, lasīšanai lomās, apspriedei par dzeju vai nozīmīgiem jautājumiem, arī kā pārvarēt globālas krīzes. Iespējams no kādas sarunas bibliotēkā radīsies idejas, kas pilnveidos cilvēkus un pasauli. Process būtu jāievirza tā, lai pilnveidotu fizisko telpu.”

Maņas un mūzas

Fiziska telpa, taktīlā pasaule sniedz cilvēkam multisensoru pieredzi, liek justies labāk un iedvesmo. Cilvēks pats ir fiziska būtne. Gribas komunicēt ar dzīvu cilvēku, gribas fizisku grāmatu pieskārienu, satikt citus lasītājus un grāmatu autorus dzīvē, izskan vairākās aptaujas atbildēs. “Fiziskā vide sajūtu līmenī ir daudzškautņaināka,” raksta dalībniece, kura vēlējās palikt anonīma.

Iluta Puzāne, Kalsnavas pagasts: “Bibliotēkas pastāvēšanas labā ir jāveicina fiziskās telpas renesanse. Tai jābūt par to avotu, no kā smelties un par to rakstu krājumu glabātāju, kurā meklēt. Bibliotēka savos pirmsākumos ir bijusi tik fiziska, cik māls vai vasks plāksnītēs, cik akmens stēlās, cik papiruss vīstokļos, cik koks grāmatu lapaspusēs – grūti nākusi un viegli iznīcināma. Nav svarīgi, kurš teicis, ka bērnam jādāvina trauslas lietas, lai viņš iemācītos novērtēt to vienreizīgumu, lai iemācītos atbildību, lai cienītu un rūpētos. Tāpēc arī nākotnei atstāsim smaržīgu papīra grāmatu, Hemingveja vai Londona, kuru lasot vīrietis malkos rumu un pats jutīsies kā tās autors. Atstāsim Brontē un Baueri, kuru mājīgā siltumā lasīs sievietes. Atstāsim un neapspriedīsim Zīļuka sarežģīto dzīvi, jo te ir tā reize atcerēties, cik ilgi bērns rotaļājas ar koka gabalā ieraudzītu lelles ģīmīti un lelli, kurai pašā emocionālākajā brīdī beidzas baterija. Es par klasisko vērtību, kuru var palikt zem spilvena atvērtu ar domu, ka naktī pati izlasīsies. Un vēl arī tāpēc, ka manam viedtālrunim beigusies ekrāna apdrošināšana. Un vēl es par to, lai abas augstāk minētās tendences jautājumā pastāvētu vienlīdz svarīgas visiem kopienas piederīgajiem.”

Inese Bukša, Salnavas pagasta bibliotēka: “Bibliotēka ir templis. Zināšanu, iedvesmas, radošuma un tā varētu turpināt ilgi. Ļoti bēdīgi, ka esam nonākuši situācijā, kura mums liek domāt par to, ka virtuālā telpa ir svarīgāka, nekā fiziskā telpa. Bet pārmaiņas vienmēr ir nepieciešamas. Tas ir rādītājs, ka notiek kustība, notiek virzīšanās uz priekšu, uz attīstību. Ļoti gribētos, lai notiktu fiziskās telpas renesanse, jo cilvēks, kurš plāno dzīvot tikai virtuālajā telpā, zaudēs komunikācijas prasmes. Cilvēkam ir nepieciešamas cilvēks un arī grāmata, kuru var paturēt rokās, pasmaržot kā tā smaržo, kad ir tikko atvesta no grāmatnīcas. Mēs tik ļoti esam visu digitalizējuši un virtualizējuši, ka, es domāju, bibliotēkai ir jāpaliek un ir jābūt fiziskai. Vietai, kur satiksies cilvēks ar cilvēku, cilvēks ar grāmatu, cilvēks satiks jaunus piedzīvojumus, stāstus un vēl vairāk iemīlēs grāmatas. Šķiet, ka manā galvā ir romantisms, kurš cer uz renesansi. Lai top! Lai atgriežas fiziskās telpas nozīmība un aktualitāte. Nē, virtuālā pasaule un tendences ir ļoti svarīgas, bet es esmu par fiziskās telpas attīstību un mērķtiecīgi uz to virzīšos savā bibliotēkā.”

Fiziskās telpas renesanse atkarīga arī no mums

Procesi dzīvē nenotiek paši no sevis. Arī fiziskās telpas renesanse ir virzāma. Ir svarīgi veidot fizisko telpu patīkamu, aicinošu. Ir svarīgi lemt un iesaistīties. To tikai apstiprina tādas aptaujas atbildēs lasītās frāzes kā “svarīgi ir šo fizisko telpu padarīt pievilcīgu, modernu un saistošu”, “process būtu jāievirza tā, lai pilnveidotu fizisko telpu”, “bibliotēkas pastāvēšanas labā ir jāveicina fiziskās telpas renesanse”, “es esmu par fiziskās telpas attīstību un mērķtiecīgi uz to virzīšos savā bibliotēkā” un citas.

“Bibliotēkas videi, arhitektūrai un atmosfērai mūsdienās ir ļoti liela loma,” intervijā Bibliotēku portālam saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone. “Pēdējās desmitgades pierādījušas, ka Latvijas bibliotēkas tam pievērš aizvien lielāku uzmanību – nekad iepriekš nav tapis tik daudz jaunu vai renovētu bibliotēku.” Viens no biedrības īstenotajiem projektiem, turot rūpi par Latvijas “gaismas pilīm”, ir ikgadējs konkurss “Iedvesmas bibliotēka”, kurā pieteikties aicināta ikviena bibliotēka, kurai ir kāds nepiepildīts sapnis par telpas pārveidi. Šogad ar projekta atbalstu tika pilnveidotas piecas bibliotēkas Latvijā. Noslēgusies ir pieteikumu pieņemšana”un konkursa kārtībā tiks izvēlēti 2023. gada “iedvesmas bibliotēkas”. Minētais projekts ir tikai viens no piemēriem, kas apliecina vēlmi pilnveidot bibliotēku fizisko telpu, kas savukārt aicina un pulcē arvien jaunus bibliotēku apmeklētājus, kuri novērtē iespēju būt bibliotēkā uz vietas un paņemt rokās grāmatu vai vienkārši labi pavadīt laiku.

Latvijas Bibliotēku portāls vēlas pateikties visiem aptaujas dalībniekiem. Lasītājus aicinām sekot līdzi un drīzumā iepazīties ar sērijas nākamo rakstu par virtuālās vides lomas palielināšanos bibliotēku attīstībā, balstoties uz aptaujas atbildēm.

Atbildes apkopoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv