2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Trešdien, 2012. gada 21. martā, publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros Salaspils novada bibliotēkā notika informatīvais seminārs mediju pārstāvjiem par tēmu “Vai viegli būt bibliotekāram?”. Šī bija jau otrā nodarbība programmā žurnālistiem “Bibliotēkas medijiem, mediji bibliotēkām”.
Semināra mērķis bija veidot mediju izpratni par to, cik nozīmīgs un daudzpusīgs ir bibliotēku vadītāju un bibliotekāru darbs, kā arī diskutēt par izaicinājumiem darbā ar bibliotēku apmeklētājiem. Seminārā piedalījās vairāku bibliotēku pārstāvji, kas semināra dalībniekiem stāstīja, kāda ir bibliotekāru darba ikdiena.
Novada bibliotēku un vienlaikus vienu no 28 Latvijas reģionālajām bibliotēkām seminārā pārstāvēja Salaspils novada bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne. Tā kā tikai pagājušā gada septembrī Salaspils bibliotēka uzsākusi darbu jaunā mājvietā, tās direktore dalījās pieredzē par izaicinājumiem jaunu bibliotēkas telpu izveidē. Viņa ar lepnumu izrādīja bibliotēkas telpas mediju pārstāvjiem, vienlaikus iepazīstinot ar to bibliotēkas darba daļu, kas apmeklētājiem parasti paliek neredzama.
Latvijā kopskaitā ir 817 publiskās bibliotēkas. 70,8% no tām ir mazās bibliotēkas jeb tādas, kurās strādā tikai viens darbinieks. Šādu vienas personas bibliotēku seminārā pārstāvēja Viļķenes bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale. Viņa uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka strādā nelielā bibliotēkā, pienākumu apjoms nav mazāks kā bibliotēkās ar vairākiem darbiniekiem. Tāpēc M.Purmale mazās bibliotēkas vadītāju salīdzināja ar cilvēku-orķestri.
Valmieras bibliotēkas pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga pārliecinošā un vienlaikus azartiskā veidā mainīja mediju pārstāvji viedokli par to, ko nozīmē klientu apkalpošana publiskajās bibliotēkās.
Publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” (3td) rīcībā esošos pētījumu datus par dažādiem bibliotekāru darba aspektiem prezentēja Kristīne Pabērza, 3td ietekmes novērtēšanas speciāliste. Viņa norādīja, ka Latvijā bibliotēku lietotāju skaits uz vienu bibliotekāru ir 261, savukārt apmeklējumu skaits gadā – 6711. Vidēji gadā viens bibliotekārs izsniedz 9738 krājuma vienības. Katru dienu 1057 bibliotekāri sniedz konsultācijas bibliotēku apmeklētājiem. 21% bibliotēku lietotāju nāk uz bibliotēku, lai parunātos ar bibliotekāru vai citiem tās apmeklētājiem. 89% bibliotēku lietotāju uzskata, ka bibliotekārs ir tas darbinieks, kas vienmēr uzklausīs un, ja nepieciešams, sniegs arī padomu.
Nākamais mediju programmas seminārs plānots 25. aprīlī, un tas norisināsies Rīgas Centrālajā bibliotēkā.
