Bibliotekāri prot sapņot: Intervija ar Karinu Pētersoni par projektu “Iedvesmas bibliotēka”
30. jūnijā Ērģemes pagasta “Čiekuriņos” tika atklāta pirmā “Iedvesmas bibliotēka”, kas piedzīvoja pilnīgas pārmaiņas. Jau pavisam drīz, 13. jūlijā, tai sekos nākamā: Limbažu pagasta Vilzēnu bibliotēkai tiks atklāta izsapņotā āra lasītava.
“Bibliotēkas videi, arhitektūrai un atmosfērai mūsdienās ir ļoti liela loma,” intervijā saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.
Viens no biedrības īstenotajiem projektiem, turot rūpi par Latvijas “gaismas pilīm”, ir ikgadējs konkurss, kurā pieteikties aicināta ikviena bibliotēka, kurai ir kāds nepiepildīts sapnis par telpas pārveidi. 2022. gads ir pirmais, kurā piecas izraudzītās dalībnieces ar profesionāļu palīdzību, pašvaldību un biedrības atbalstu īsteno idejas. Ērģemes un Vilzēnu bibliotēkām drīz sekos arī Pūres bibliotēka, Pļaviņu bērnu bibliotēka un Kursīšu bibliotēka–informācijas centrs. Ikviens interesents ir aicināts iesūtīt savu pieteikumu konkursam “Iedvesmas bibliotēka 2023”. Arī tie, kuri netika izvēlēti šogad.
Intervijā Latvijas Bibliotēku portālam Karina Pētersone stāsta par projekta idejas aizsākumiem LNB Bērnu literatūras centra lasītavā, par arhitektūras un interjera dizaina nozīmi lasītāju pieredzē, par dizainera Artūra Analta veidoto projekta simbolu – logu – un par savā dzīvē svarīgākajām grāmatu telpām.
Kad un kā radās doma par projektu “Iedvesmas bibliotēka”?
Mums šim projektam bija savs iedvesmas avots – 2019. gadā renovētā LNB Bērnu literatūras centra lasītava Gaismas pils 7. stāvā. Tās pārveidi mēs veicām sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, arhitektu biroju “Gaiss”, mākslinieci Rūtu Briedi, pateicoties AS “Latvijas Finieris” un ziedotāju atbalstam. Bērni ir visprasīgākā auditorija. Ņemot vērā, kāds ir šodienas mazais lasītājs, bibliotēkas bērnu stāvam bija jākļūst vēl mūsdienīgākam un aicinošākam, piemērotam visu vecumu lasītājiem un daudzveidīgām aktivitātēm. Tas tiešām izdevās! Tika izveidots bērnu uztverei un vajadzībām piemērots interjers. Tagad katrs bibliotēkas apmeklējums bērnam kļūst par notikumu un lasīšanas piedzīvojumu. Patiecoties veiksmīgam kopdarbam, pārtapušo un jaunatvērto lasītavu bērni uzreiz pieņem kā savu, viņi intuitīvi jūt, kur doties un ko piedzīvot.
Tas bija iedvesmojošs projekts – gribējās, lai šādus svētkus un pozitīvas pārvērtības piedzīvo katra Latvijas bibliotēka un tās lasītāji. Lielās pilsētās vai mazos pagastos, ikvienam nepieciešama mūsdienīga bibliotēka. Tā radās projekts “Iedvesmas bibliotēka” – iedrošinājums bibliotēkām sapņot un iespēja saņemt atbalstu, lai šīs idejas piepildītu. Uzsvars likts uz bibliotēku vizuālajām pārmaiņām – jauniem dizaina, arhitektūras, interjera risinājumiem. Arī šis projekts nebūtu bijis iespējams bez domubiedriem – ziedotājiem, atbalstītājiem un arī mūsu biedrības arhitektūras un dizaina ekspertiem: arhitektiem Jāni Dripi, Nitu Apsīti, Daini Bērziņu, dizaineru Artūru Analtu. Artūrs Analts radījis “Iedvesmas bibliotēkas” vizuālo identitāti. Šī projekta simbols ir logs. Un tas ļoti precīzi atklāj “Iedvesmas bibliotēkas” būtību – logs asociējas ar gaismu, svaigu gaisu, atvērtību, skatu nākotnē un pasaulē. Loga veidolā ir tapusi arī balva, ko saņem katra projekta dalībniece kā apliecinājumu dalībai “Iedvesmas bibliotēkā”.
Cik liela loma mūsdienās ir bibliotēkai kā telpai?
Bibliotēkas videi, arhitektūrai un atmosfērai mūsdienās ir ļoti liela loma. Gandrīz tikpat būtiska, cik to saturam un pakalpojumiem. Latvijā mēs bibliotēkas dēvējam par “gaismas pilīm”. Bibliotēkas ir vietas, kur unikāls saturs sastop laikmetīgu vidi un tās kļūst par “gaismas pilīm”. Šis vārdu savienojums lieliski atklāj, kas un kāda mums ir bibliotēka: “gaisma” kā zināšanas, kultūra, pašizaugsme, bet “pils” kā ārēji skaista, cēla, simboliska telpa. Videi un dizainam ir nozīme cilvēku labsajūtā, labklājībā un dzīves kvalitātē, tāpēc mūsdienīgu un kvalitatīvu interjera dizainu vēlamies redzēt ne vien privātās, bet arī publiskās telpās. Bibliotēku vide ietekmē apmeklētāja pieredzi – kā viņš šeit jutīsies, vai vēlēsies uzturēties un atgriezīsies. Pēdējās desmitgades pierādījušas, ka Latvijas bibliotēkas tam pievērš aizvien lielāku uzmanību – nekad iepriekš nav tapis tik daudz jaunu vai renovētu bibliotēku. Sākot ar LNB un lielajām reģionu bibliotēkām, beidzot ar mazām pagastu “gaismas pilīm”. Un tās nav vienkārši skaistas ēkas, tās ir pārdomātas, īpaši bibliotēku vajadzībām un lasītāju ērtībām veidotas vietas. Kā pievienotā vērtība ir jaunāko tehnoloģiju integrēšana un videi draudzīgu risinājumu izmantošana. Biedrība šo tendenci pamanīja jau sen, bibliotēku arhitektūrai veltītas vairākas mūsu izstādes un izdevumi, tagad arī šis jaunākais projekts – “Iedvesmas bibliotēka”.
Kādu kopainu sniedza projekta pieteikumi: ko Latvijas bibliotēkas visvairāk vēlas pilnveidot, kā visvairāk pietrūkst?
“Iedvesmas bibliotēkai 2022” tika pieteiktas visdažādākās idejas – mūsdienīgas vides radīšana bērniem un jauniešiem, bibliotēku paplašināšana, pārcelšanās uz jaunām telpām, jaunāko tehnoloģiju ieviešana, digitālo telpu veidošana. Pandēmijas laikā aktuāli kļuva grāmatu pakomāti un āra lasītavas, bibliotēkas vēlas iziet ārpus konkrētas ēkas robežām un kļūt tuvākas saviem lasītājiem. Mēs pārliecinājāmies, ka bibliotekāri prot sapņot, viņiem ir redzējums par savu bibliotēku kā vietu, kas nemitīgi attīstās un pilnveidojas. Bibliotekāri ieklausās savos apmeklētājos, prot nolasīt viņu vēlmes un vajadzības, kā arī seko līdzi un iedvesmojas no labākajiem piemēriem pasaulē un Latvijā.
Tikko ir atklāta pirmā no piecām “Iedvesmas bibliotēkām 2022” – Ērģemes bibliotēka Valkas novadā. Kādas ir sajūtas, un vai viss izdevās kā iecerēts?
Ērģemes bibliotēka ir pirmā, kas noslēgusi dalību “Iedvesmas bibliotēkā 2022” un pārcēlusies uz jaunām telpām. Bibliotēkas iesniegtā ideja mūs uzrunāja ar savu vērienīgumu – gatavību bibliotēkai radīt pilnīgi jaunas mājas un kļūt tuvākai vietējiem iedzīvotājiem. Ērģemes bibliotēkā ieraudzījām pirmos mūsu projekta rezultātus, un tie iedvesmo arī mūs pašus. Tas bija pacilājoši. Neticami, bet viss tiešām izdevās, kā iecerēts. Un mēs zinām, kas ir šī veiksmes atslēga – izcils kopdarbs. Visa komanda un partneri jau no paša sākuma bija “uz viena viļņa”, ar vienu redzējumu un mērķi – izdarīt labāko iespējamo. Ērģemes bibliotēkas projektā mēs sastapām entuziasma pilnas un patiesi ieinteresētas bibliotekāres Līgu Kondratjevu un Līgu Teteri. Liela nozīme bija pašvaldības atbalstam – atsaucīga bija Valkas novada pašvaldība un tās vadītājs Vents Armands Krauklis, praktisku palīdzību sniedza Ērģemes pagasts un pārvaldnieks Pēteris Pētersons, paldies viņiem! Vērtīgas bija mūsu ekspertu Nitas Apsītes un Ainas Jaunzemes konsultācijas un profesionālais padoms iekārtošanā, mēbeļu un materiālu izvēlē. Īpašs paldies atbalstītājiem “Latvijas Finierim” un Riga Wood Baltic, kuri novērtē bibliotēkas un vēlas Latvijas iedzīvotāju ikdienu darīt labāku.
Vai ir zināms, kādā laika nogrieznī tiks atklātas nākamās četras projekta dalībnieces?
Nākamā dalību “Iedvesmas bibliotēkā” noslēgs Limbažu novada Vilzēnu bibliotēka, kur tiksimies jau nākamnedēļ, 13. jūlijā, lai atklātu āra lasītavu. Tā savā novadā ir ļoti gaidīta, tas ir kaut kas jauns un līdz šim nebijis. Arī pārējās trīs dalībnieces: Pūres bibliotēka, Pļaviņu bērnu bibliotēka un Kursīšu bibliotēka-informācijas centrs pavisam drīz būs īstenojušas savas idejas. Tuvāko mēnešu laikā redzēsim un svinēsim arī šo bibliotēku projektu rezultātus – būs tapusi Rotaļtēka pašiem mazākajiem lasītājiem, oriģināls grāmatu plaukts bērnu grāmatām un āra terase. Bet tikmēr līdz 31. augustam mēs gaidām bibliotekāru pieteikumus un idejas “Iedvesmas bibliotēkai 2023”, lai arī nākamajā gadā kopīgi īstenotu pozitīvas pārmaiņas trīs līdz piecās Latvijas bibliotēkas. Šogad īpaši gaidīsim idejas par kvalitatīviem dizaina un arhitektūras risinājumiem bibliotēkas telpās – pārbūvi, iekārtošanu, aprīkošanu, paplašināšanu, jaunu interjeru, vides labiekārtošanu.
Kad un kāda bibliotēka Jūs ir visvairāk iedvesmojusi?
Man tās ir divas bibliotēkas.
Pirmā ir mana tēva Pētera Pētersona bibliotēka. Faktiski es tajā esmu uzaugusi un arī šobrīd tur dzīvoju. Man patīk dzīvot grāmatu vidē un izjust to vēstījumu, ko sevī nes katra grāmata. Tā ir nenovērtējama piemiņa un atmiņas par dzimtu, no kuras nāku. Šī bibliotēka bija un ir mana skolotāja, patvērums, piedzīvojums un dārgumu krātuve. Protams, arī man pašai dzīves laikā izveidojies ievērojams grāmatu krājums.
Pavisam noteikti īpaša vieta manā dzīvē ir Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Es esmu sekojusi līdzi Gaismas pils stāstam no idejas līdz šodienai – gan kā kultūras ministre un LNB Atbalsta biedrības direktore, gan kā Karina Pētersone – bibliotēkas un grāmatu draugs kopš bērnības. Gunāra Birketa arhitektūra ir izcila. Tas ir meistardarbs. Un es ar katru gadu izjūtu arvien lielāku lepnumu un prieku, ka mums ir tāda bibliotēka – bibliotēka, kas glabā mūsu kopīgo atmiņu un DNS, kuras arhitektūra prot runāt – izstāstīt latviešu vēstures stāstu, mitoloģiju, simbolus un vērtības, un bibliotēka, kas ir tilts starp pagātni un nākamību.
Ko Jūs gribētu pavēstīt tām bibliotēkām, kas apsver pieteikšanos “Iedvesmas bibliotēkai 2023”?
Vispirms gribu iedrošināt. Pirmais solis, lai kļūtu par “Iedvesmas bibliotēku”, ir prasme sapņot. Ja jums ir ideja par savu bibliotēku un pārvērtībām tajā, pastāstiet mums. Viss sākas ar mērķtiecīgiem, aizrautīgiem, drosmīgiem bibliotekāriem. “Iedvesmas bibliotēka” un pati dzīve ir pierādījums tam, ka labas lietas īstenojas, jo nospraustajā ceļā atrodas līdzgājēji un domubiedri. Esmu pārliecināta, ka kopā mums izdosies paveikt skaistus, vērtīgus un paliekošus darbus!
Pieteikšanās “Iedvesmas bibliotēkai 2023” līdz 31. augustam.
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
Bibliotēku portāla redaktore
portals@lnb.lv