Bibliotekāra profesionālās un vispārējās kompetences publiskajās bibliotēkās 

Intervijas tika veiktas prakšu vizitāciju laikā profesionālās tālākizglītības programmas “Bibliotēku zinības” (960h) ietvaros. Anketas jautājumi tika noformulēti ar mērķi nodibināt saturīgu un strukturētu sarunu ar bibliotēku pārstāvjiem un iegūt pēc iespējas plašākas atbildes par jaunajām bibliotekāru kompetencēm. Tika pielietota kvalitatīvā pētījumu metode, intervijas veidā gan klātienē, gan attālināti. Rakstā tiek saglabāti respondentu formulējumi. Tika iegūtas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai ir nepieciešamība bibliotekāram atjaunot un apgūt jaunas kompetences?
2. Kādas kompetences trūkst bibliotekāriem?
3. Kādas jaunās kompetences ir nepieciešamas bibliotekāriem? Kādas ir visnepieciešamākās?
4. Kā tiek nodrošināta jauno kompetenču apgūšana bibliotekāriem?
5. Kādi šķēršļi pastāv bibliotekāru kompetenču pilnveidošanā un jauno kompetenču apgūšanā?
6. Kādas kompetences bibliotekāriem ir vieglāk/grūtāk apgūt?
7. Vai bibliotekāri pretojas apgūt jaunās kompetences?
8. Kādi pilnveides kursi ir nepieciešami bibliotekāriem?
9. Kāds, jūsuprāt, ir mūsdienu bibliotekārs?

Raksta mērķis ir identificēt un aprakstīt mūsdienīga bibliotekāra jaunās kompetences.

Intervijā piedalījās 22 Latvijas bibliotēkas (skatīt attēlu Nr.1):
1. Aizkraukles pilsētas bibliotēka
2. Bauskas Centrālā bibliotēka
3. Gulbenes novada bibliotēka
4. Jelgavas pilsētas bibliotēka
5. Jūrmalas Centrālā bibliotēka
6. Jūrmalas Centrālās bibliotēkas Bulduru bibliotēka
7. Kuldīgas Galvenā bibliotēka
8. Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka
9. Madonas novada bibliotēka
10. Ogres Centrālā bibliotēka
11. Pļaviņu novada bērnu bibliotēka
12. Preiļu Galvenā bibliotēka
13. Rīgas Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa
14. Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēka
15. Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēka
16. Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēka „Avots”
17. Salaspils novada bibliotēka
18. Siguldas novada Siguldas pagasta Centra bibliotēka
19. Stendes bibliotēka
20. Tukuma bibliotēka
21. Ventspils bibliotēka
22. Ventspils bibliotēkas Pārventas bibliotēka

KAC speciālistiem ir svarīgi apzināties bibliotekāru jaunās kompetences atbilstoši jaunajām tendencēm un aktualitātēm bibliotēku nozarē, lai turpmāk iespēju robežās nodrošinātu atbilstošu mācību piedāvājumu. Mums svarīgi padziļināti izpētīt, kāds ir Latvijas bibliotēku pārstāvju viedoklis un komentāri par jaunajām jeb mūsdienīgām bibliotekāru kompetencēm, tāpat arī par jauno kompetenču apgūšanas iespējām.

Attēls Nr.1
Respondentu teritoriālais aptvērums

1. jautājums. Atbildot uz pirmo jautājumu par to, vai bibliotekāriem ir nepieciešams apgūt jaunas kompetences, respondenti vienisprātis atbild, ka jauno kompetenču apgūšana un regulāra esošo kompetenču atjaunošana un “atsvaidzināšana” noteikti ir nepieciešama, jo ikdienas darbā bieži vien rodas vajadzība pēc jaunām prasmēm un zināšanām. Bibliotekāri ikdienā visu laiku saskaras ar kaut ko jaunu – tehnoloģijas, jaunie resursi, informācijas apjoma palielināšanās, apkārtējās vides mainība, jaunas tendences, tāpēc bibliotekāriem ir nepārtraukti jāizglītojas un jāseko līdzi aktualitātēm. Citi respondenti uzsver, ka jauno kompetenču apgūšanai, kad strauji paplašinās digitālo rīku un pakalpojumu skaits, ir jābūt kā obligātai prasībai un pat bibliotekāra pienākumam. Jauno kompetenču apgūšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai bibliotekāri kvalitatīvi spētu veikt ikdienas darba pienākumus, sniegt kvalitatīvu informāciju. Bibliotēku nozare atrodas straujā attīstības procesā, un tas bibliotēkām liek domāt par savu darbinieku kompetenču pilnveidi.

2. jautājums. Latvijas bibliotēku pārstāvjiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu par bibliotekāru trūkstošajām zināšanām un prasmēm, un respondenti identificēja vairākas kompetences, kuras trūkst bibliotekāriem:

• Digitālās kompetences, digitālo rīku izmantošanas prasmes, nespēja izsekot jaunākajām tehnoloģijām, viedierīču nepietiekama pārvaldība, zināšanas par inovācijām, prezentāciju veidošana (neatkarīgi no vecuma);
• Komunikācijas prasmes ar dažādām mērķauditorijām, psiholoģija, sadarbība;
• Plašākas literatūras zināšanas (īpaši jauniem bibliotekāriem);
• Zināšanas par datubāzēm;
• Prasme strādāt ar bērniem (kā mācīt tehnoloģijas bērniem);
• Svešvalodu zināšanas;
• Zināšanas par valsts pārvaldi (birokrātiskais aparāts);
• Medijpratība;
• Pētniecības prasmes;
• Radošā domāšana pasākumu un izstāžu organizēšanā un vadīšanā;
• Kritiskā domāšana un lēmumu pieņemšana;
• Līderības prasmes;
• Bibliotēkas popularizēšanas prasmes;
• Profesionālas zināšanas par BIS ALISE;
• Prasme sasaistīt iegūtās zināšanas konkrētajā nozarē ar vispārējām kompetencēm;
• Zināšanas par aktuālajām tendencēm.

Attēls Nr.2

Daži respondenti uzsver, ka bibliotekāriem trūkstošās kompetences ir jāidentificē un jāizvērtē individuāli atkarībā no bibliotekāra darba jomas un bibliotēkas nodaļas, kurā viņš strādā. Katram bibliotekāram individuāli ir spēcīgākas un vājākas kompetences. Tāpat uzver to, ka bibliotekārais darbs lasītāju apkalpošanas nodaļā balstīts uz trim galvenajām pamatprasmēm un pamatzināšanām:
• literatūras pārzināšana,
• prasme strādāt ar jaunākajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un biroja tehniku,
• labas komunikācijas spējas ikdienas darbā ar dažādām lietotāju auditorijām.

Attiecīgi iepriekš pieminētām pamatprasmēm tieši lasītāju apkalpošanas nodaļā ikvienam bibliotekāram pašam jāapzinās, kurās jomās zināšanas ir jāpapildina – katram tās būs atšķirīgas.

Bibliotēkas pārstāvji atzīst, ka ir sarežģīti atbildēt viennozīmīgi uz jautājumu par bibliotekāru trūkstošajām kompetencēm, jo nepieciešamās bibliotekāru kompetences atšķiras atkarībā no bibliotēkas veida, respektīvi, lielajās (galvenajās) bibliotēkās attiecas situācija – “ja viens kaut ko nezina, tad otrs noteikti zinās”, tādējādi ir iespējama jauno zināšanu iegūšana, un bibliotekāri zina, pie kā griezties pēc jaunām zināšanām. Atšķirīga situācija ir mazajās (pagasta) bibliotēkās, respektīvi, trūkstošo kompetenču apzināšana un apgūšana ir katra pašā ziņā. Respondenti atzīst, ka labākā prakse ir tad, kad māca viens otru, ja ir no kā mācīties. Respondenti piemin arī to, ka bibliotekāriem pietrūkst praktiskas pieredzes darbam kopienās ar dažādām lietotāju grupām.

Respondentu secinājums ir tāds, ka bibliotekāram ir jāzina viss – arī platforma latvija.lv, biļešu rezervācijas process, tūrisma informācija, jo bibliotēka ir arī kā tūrisma informācijas centrs. Bibliotēka veic visas funkcijas, kas šobrīd ir aktuālas. Respondenti apraksta arī tādas situācijas, ka cilvēki, kuri tika sūtīti no noteiktas iestādes (piem. VID, VSAA u.c.), griežas bibliotēkā ar teicienu, ka “man pateica griezties bibliotēkā, jo tur visu pastāstīs un parādīs”. Visbiežāk ar tādu teicienu nāk tieši seniori, kas ir liels izaicinājums, jo senioriem ir visdažādākās vajadzības un jautājumi. Pat Valsts ieņēmumu dienests, cilvēkus pāradresē uz bibliotēkām, lai bibliotekārs palīdzētu EDS sistēmas lietošanā, deklarācijas vai čeku iesniegšanā u.c. Tāpat arī saskarsmes prasmes darbā ar grūtajiem klientiem ir aktuālas bibliotekāram, sākot ar bērniem ar uzvedības problēmām, kuri neievēro bibliotēkas lietošanas noteikumus un uzvedas skaļi, un beidzot ar bezpajumtnieku, kurš aktīvi izmanto bibliotēkas pakalpojumus īpaši ziemas sezonā – šādi klienti apgrūtina bibliotekāra darbu, jo ir netīri un smakojoši, taču bibliotekāram jāsniedz kvalitatīvs pakalpojums jebkādam klientam, un tas ir milzīgs izaicinājums.

3. jautājums. Latvijas bibliotēku pārstāvji uz jautājumu “Kādas jaunās kompetences ir nepieciešamas bibliotekāram un kādas ir visnepieciešamākās?” atbildēja, uzsverot visnepieciešamākās bibliotekāra mūsdienu kompetences papildus tām, kuras jau tika minētas kā iztrūkstošās:

• elastīga domāšana;
• prasme sameklēt nepieciešamo informāciju;
• radošums;
• projektu vadība;
• pašizaugsmes vēlme atbilstoši individualitātei;
• prasme sabalansēt darbu un atpūtu, lai novērstu izdegšanu;
• publikāciju noformēšanas prasmes;
• blogu (emuāru) rakstu izstrādes prasmes;
• aktiermeistarība (darbā ar bērniem);
• loģiskā domāšana;
• novadpētniecība;
• sadarbības, sastrādāšanās prasmes, prasme kopīgi realizēt ieceres ar dažādiem sadarbības partneriem.

Respondenti minēja, ka visnepieciešamākās bibliotekāra prasmes precīzi nevar identificēt vispārīgi, jo katram bibliotekāram tās ir citādākas, atkarība no tā, kurā bibliotēkas nodaļā strādā. Bibliotekāriem ir nepieciešams attīstīt visdažādākās kompetences, kas saistītas ar sociālām, tehnoloģiju un ekoloģiskām pārmaiņām.

Protams, respondenti piemin arī COVID-19 ietekmi uz nepieciešamajām kompetencēm, jo pandēmijas laiks ir ieviesis savas korekcijas bibliotekāra darbā un piespieda mācīties vēl vairāk un ieviest tehnoloģijas savā “darba režīmā”. Pirmais, ko bibliotekāri iemācījās, ir ZOOM rīks. Pandēmijas laikā bibliotekāri ir sapratuši, ka daudz ko var izdarīt arī attālināti. Bibliotekāri atzīst, ka bibliotēkā ik pa brīdim parādās jaunas tehnoloģijas, tai skaitā arī dažādu projektu ietvaros, tāpēc bibliotekāri cenšas mācīties visu laiku, lai attīstītu un ieviestu jaunus pakalpojumus, ko piedāvāt lasītājiem, kuriem patīk dažādi jaunievedumi bibliotēkas ikdienas darbā.

Respondenti uzsver, ka ir nepieciešamas zināšanas, kas dotu iespēju vairāk pievilināt bērnus un jauniešus pievērsties grāmatu lasīšanai un bibliotēkas apmeklēšanai. Bibliotekāra darbā ir ļoti nepieciešama aktiermeistarība, organizējot pasākumus bērniem.

Bibliotekāram ir jābūt gudrākam nekā “parastajam” informācijas meklētajam Google platformā, bibliotekāram ir jābūt profesionālam informācijas meklēšanā, ir jāapzinās lietotāju vajadzības. Bibliotēkas pārstāvji atzīst, ka primārākā prasme ir saskarsmes prasme un sekundāri – digitālās prasmes, jo, ja netiks nodibināts kontakts ar klientu, lai kādas digitālās prasmes būtu, bibliotekārs nespēs nodot informāciju, ja nespēs runāt “vienā valodā” ar klientu.

4. jautājums. Bibliotēku pārstāvji atbildēja uz jautājumu “Kā tiek nodrošināta jauno kompetenču apgūšana bibliotekāriem?”, uzsverot, ka bibliotēkas sistemātiski nodrošina saviem darbiniekiem jauno kompetenču apgūšanu gan uz vietas bibliotēkā, gan radot iespējas apmeklēt dažādus kursus, seminārus ārpus tās, kā arī piedalīties pieredzes braucienos uz Latvijas un ārvalstu bibliotēkām un projektos. Bibliotekāri mēģina izmantot visas mācīšanās iespējas. Tāpat atzīmē, ka LNB kursi ir ļoti noderīgi. Arī ikdienā bibliotekāri apmainās ar informāciju kolēģu vidū, kas ļoti palīdz iegūt jaunas zināšanas un prasmes.

Aizkraukles pilsētas bibliotēkas pārstāvis norāda, ka bibliotekāri apguvuši zināšanas tādos mācību semināros kā:

• LNB lasīšanas veicināšanas programmu inovāciju reģionālais seminārs bibliotekāriem un skolotājiem;
• Skolotāja darba izaicinājumi 21.gadsimtā: kā nepazaudēt sevi un iedvesmot sabiedrību?
• Digitālā saziņa ar valsti: dzīves situācijās noderīgi e-risinājumi;
• Kreatīvā informācijas meklēšana;
• Bibliotēkas darbība un lietpratība balstīta jaunā satura īstenošanā izglītībā.

Bauskas Centrālā bibliotēkas bibliotekāri piedalās semināros un kursos, uz kuriem aicina dažādu jomu speciālistus, tāpat kolēģu starpā dalās pieredzē. Bauskas Centrālā bibliotēka atzīmē, ka ir bijušas digitālo aģentu mācības, vizuālo materiālu veidošanas mācības. Plānotas nodarbības par kritiskās domāšanas lomu un medijpratību.

Daudzas Latvijas bibliotēkas izmanto iespēju piedalīties mācību kursos par BIS ALISE, Excel, PowerPoint, kā arī ļoti noderīga bija literatūras konference, kurā bija iespēja dzirdēt, kas notiek literatūras “laukā”, respektīvi, dzirdēt par jaunajiem autoriem un aktualitātēm.

Jelgavas pilsētas bibliotēka atzīmē, ka sniedz iespēju bibliotekāriem piedalīties pieredzes braucienos un dažādos projektos. Jāpiebilst, ka Jelgavas pilsētas bibliotēkā tika organizētas mācību ceturtdienas, kurās bibliotekāri apguva dažādas tēmas, piemēram, par datubāzeszēm un meklēšanas rīkiem.

Jūrmalas Centrālā bibliotēkā mācības tiek organizētas gan ārpus bibliotēkas, piemēram, piedaloties Jūrmalas pilsētas domes organizētajās mācībās kultūras darbiniekiem, kā arī bibliotēkā, bibliotekāru izglītošanā, iesaistot dažādu institūciju pārstāvjus. 2019. gadā Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā tika organizēti tādi kursi kā, piemēram:

• „Latviešu un starptautisko datubāzu resursi informācijas darbā”,
• „Latvijas Vēstnesis”- valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma,
• JPD organizētos kursos – “Latvijas simtgades projekti”.

Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā reizi mēnesī metodiskajā dienā notiek dažādas pašizaugsmes un kolektīva saliedēšanas nodarbības (mūzikas terapijas nodarbība, psihologu lekcijas, pieredzes apmaiņas braucieni). Kuldīgas Galvenā bibliotēka aktīvi izmanto LNB Kompetenču attīstības centra piedāvātās mācību iespējas.

Visas intervētās Latvijas bibliotēkas izmanto attālinātās mācīšanās iespējas.

Madonas novada bibliotēka rīko praktiskās trešdienas bibliotekāriem, regulāri notiek informācijas apmaiņa kolēģu vidū, bibliotekāri piedalās kopējos semināros reizi mēnesī, kad visas reģiona bibliotekāri sanāk kopā.

Respondenti atzīst, ka iespēju mācīties būtiski ietekmē tas, cik liels ir finansiāls atbalsts no pašvaldības. Bibliotekāri jaunās kompetences apgūst ikdienā pašmacības ceļā, piedaloties savas bibliotēkas un sadarbības partneru organizētās mācībās un informatīvajos semināros, vietēja, reģionāla un valsts mēroga konferencēs. Bibliotēkas saviem darbiniekiem iespēju robežās nodrošina aktuālāko tēmu apguvi semināros un mācībās. Ogres Centrālās bibliotēka piebilst, ka saturiski visaptverošākās mācības publisko bibliotēku bibliotekāriem tika nodrošinātas pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros. Īpaši tiek novērtēta savstarpēja ideju apmaiņa, kas veicina inovāciju ieviešanu bibliotēkās. 2018. gadā tika īstenota pēdējā visplašāko bibliotekāru loku aptverošā mācību programma – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotā integrētā mācību un komunikācijas aktivitāšu programma “Mana Latvija. Dari digitāli!”, kuras ietvaros reģiona bibliotekāri apguva mācību kursu “Digitālā saziņa ar valsti: dzīves situācijās noderīgi e-risinājumi”.

Arī Pļaviņu novada bērnu bibliotēka atklāj , ka nepietiekamo finanšu dēļ, bibliotekāru mācības tiek atbalstītas minimāli, tāpēc jaunākās tendences bibliotēku nozarē uzzina caur privātiem kanāliem no pazīstamiem kolēģiem, savukārt digitālās prasmes apgūst no bērniem, kuri ir Pļaviņu novada bērnu bibliotēkas apmeklētāji.

Preiļu galvenā bibliotēka stāsta, ka lielāka daļa bibliotekāru cenšas apgūt jaunas kompetences pašmācības ceļā, jo ir liels piedāvājums interneta vidē – pašmācīšanās rīku, mācību grupas, vebināri, konferences – daudzi to arī izmanto. Ikviens bibliotekārs, kas vēlas tādā veidā pilnveidoties, tiek atbalstīts. No bibliotēkas budžeta katram bibliotekāram ik gadu ir paredzēts finansējums mācībām. Gada laikā bibliotekāram ir iespēja iepazīties ar darbā nepieciešamajām zināšanām un viņam interesējošām tēmām. Tiek nodrošināta iespēja aizbraukt – tiek apmaksāts ceļš un kursu maksa. Diemžēl ne visi bibliotekāri izmanto šo iespēju dažādu iemeslu dēļ. Mēģina organizēt arī kolektīvos braucienus. Pati Preiļu galvenā bibliotēka organizē konferences, mācības, seminārus, kursus uz vietas, kurus vietējiem bibliotekāriem ir jāapmeklē obligāti. Lielākā daļa bibliotekāru ir ieinteresēti pilnveidoties, jo negribās būt nekompetentam lasītāja acīs. Mācību apmeklēšana ir saistāma ar bibliotekāra tiešajiem pienākumiem, piemēram, bibliotekārs, kas strādā tieši ar krājumu, apmeklēs ar krājuma komplektēšanas tēmām saistītus kursus. Bibliotekāram nav obligāti apmeklēt kursus, kas nav saistīti ar viņa tiešo darbu. Cita situācija ir pagastu bibliotēkās, kuru darbiniekiem ir jāpārzina visas jomas, līdz ar to jāmācās daudz vairāk. Pagastu bibliotēku problēma – tā ir viena bibliotekāra bibliotēka, līdz ar to bibliotēku nav iespējams “aizslēgt” un braukt mācīties, jo tiek zaudēti lasītāji. Jāapsver, cik daudz laika ir iespējams veltīt, lai aizbrauktu uz kursiem. Tāpēc tiek rekomendēts un atbalstīts attālināto mācību formāts.

Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēkas apgalvo, ka mācības bibliotekāriem nodrošina centralizēti RCB.

Salaspils novada bibliotēka parasti pašvaldībai iesūta savas mācību vēlmes un vajadzības, un tad tiek piešķirti līdzekļi. Bijušas mācības par tādām tēmām, kā vadībzinības, BIS ALISE, juridiskā literatūra, bibliotekārā etiķete.

Ventspils bibliotēkas bibliotekāri sadarbībā ar “Tieto Latvija” piedalījās tādos kursos kā, piemēram:
• “Padziļinātie kursi datu apstrādē, izmantojot MARC21”;
• “BIS ALISE pamatkursi”;
• “Informācijas meklēšana lokālajā (OPAC) un interneta (WebPAC) katalogā”;
• “Kataloģizācija/Komplektēšana, Cirkulācija”.

Ventspils bibliotēkas bibliotekāri piedalījās arī LNB rīkotajā seminārā reģiona galveno bibliotēku krājumu komplektēšanas speciālistiem. Sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) Ventspils bibliotēkā tika organizēts seminārs “EBSCO datubāzu resursi un informācijas meklēšana” un “Latviešu datubāzu resursi un rīki informācijas darbā”, kurā arī bibliotekāri aktīvi piedalījās. Bibliotēkas speciālisti apmeklējuši Ventspils Augstskolas organizētās publiskās lekcijas, piemēram:
• “Kā veidot spēcīgu zīmolu sociālajos tīklos”;
• “Lielu projektu vadība. Vai lidojums uz Marsu un nodokļu reforma ir vienvirziena ceļojums?”;
• “Publiskā runa” u.c.

Piedalījās arī Biznesa atbalsta centra semināros, piemēram:
• “Profesionāls zīmols sociālajos tīklos kā panākumu atslēga”;
• “Solis ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā”;
• “Komandas veidošanas iespējas un izaicinājumi”.

Ventspils bibliotēku speciālisti piedalījušies LNB, LATABA, citu bibliotēku organizētās konferencēs, piemēram:
• “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”;
• “Bibliotēkas un sabiedrības ilgtspējīga attīstība: mēs būvējam šo pasauli paši”;
• “Latvijas Bibliotēku festivāls 2019”;
• Latvijas bibliotekāru 20. konference “Bibliotēkas – dialogs ceļā uz pārmaiņām”,
• Liepājas CZB organizētajā konferencē “Laiks. Cilvēki. Bibliotēka”.

Ventspils bibliotēkas Pārventas bibliotēka izmanto Ventspils Digitālā centra organizētās mācības ZOOM platformā IT jomā. Ļoti aktīvi tiek izmantotas LNB mācību iespējas, īpaši mācību kursi par elektroniskajiem resursiem un informācijas meklēšanu. Ventspils bibliotēkas Pārventas bibliotēka stāsta, ka mācības finansiāli tiek atbalstītas, nosakot noteiktas prioritātes, respektīvi, kuram darbiniekam mācības ir visnepieciešamākās.
Pēc apkopotajām atbildēm, var redzēt, ka apmeklētās mācības ir ļoti daudzveidīgas. Tas liecina par to, ka bibliotekāri mēģina apgūt dažādas tēmas un izmanto dažādas mācību iespējas.

5. jautājums. Lielākā daļa Latvijas bibliotēku pārstāvju, atbildot uz jautājumu “Kādi šķēršļi pastāv bibliotekāru kompetenču pilnveidošanā un jauno kompetenču apgūšanā?”, minēja, ka būtisku šķēršļu bibliotekāru kompetenču pilnveidošanā un jauno kompetenču apgūšanā nav. Svarīgs priekšnosacījums jauno kompetenču apgūšanā ir vēlme, ieinteresētība, uzdrīkstēšanās apgūt kaut ko jaunu, kā arī atrast atbilstošo mācību piedāvājumu un pasniedzēju. Vēl viens būtisks priekšnosacījums tieši mazām bibliotēkām ir laba sadarbība ar galvenajām bibliotēkām, jo tās nodrošina plašas mācību iespējas.

Vairāku Latvijas bibliotēku pārstāvji minēja tādus šķēršļus kā bibliotekāru zemais motivācijas līmenis, kā arī finanšu trūkums mācībām, jo dažām bibliotēkām finansējums mācībām netiek piešķirts, tāpēc bibliotēka mēģina primāri meklēt kursus un seminārus, kas pieejami bez maksas e-vidē – lai lētāk un ērtāk. Svarīga arī pašiniciatīva – cik pats gatavs mainīties un mācīties, tik liels būs ieguvums. Ja bibliotekārs ir gatavs mainīties līdzi laikam, tad viss būs kārtībā.

Kuldīgas galvenā bibliotēka atzīmē, ka pastāv gan objektīvie, gan subjektīvie šķēršļi, piemēram, jau pieminētais bibliotekāra ieinteresētības trūkums vai arī šķēršļi, kas saistīti ar nokļūšanu līdz mācību vietai, tāpēc iespēju robežās pasniedzēji tiek aicināti uz bibliotēku.

Salaspils novada bibliotēka norāda, ka būtisks šķērslis mācību nodrošināšanā bibliotekāriem ir vienotas un noregulētas finanšu sistēmas trūkums bibliotekāru mācībām, jo šobrīd bibliotēkām pašvaldības sniedz finansiālu atbalstu mācībām pēc saviem ieskatiem. Atzīmē, ka tiešsaistes mācības ir tikai daļējs problēmas risinājums.

Kā biežākos šķēršļus jauno kompetenču apgūšanā, bibliotēku pārstāvji ir minējuši:
• finansiālā atbalsta trūkums;
• bibliotekāru motivācijas trūkums;
• bibliotekāru uzdrīkstēšanās trūkums;
• bibliotekāru ieinteresētības, pašiniciatīvas un vēlmes trūkums;
• bibliotekāru zemais gatavības līmenis mācīties;
• bibliotekāru augstais noslodzes līmenis;
• bibliotekāru zemais gatavības līmenis mainīties un iet līdzi laikam;
• atbilstoša mācību piedāvājuma trūkums;
• bibliotekāru zemā aktivitāte;
• bieža darbinieku maiņa.

6. jautājums. Uz jautājumu “Kādas kompetences bibliotekāriem ir vieglāk/grūtāk apgūt?” daļa respondentu ir minējuši, ka īpašas grūtības apgūt noteiktas kompetences nav. Otra daļa respondentu atzīmē, ka vieglāk ir atjaunot esošās kompetences, taču grūtāk apgūt jaunas. Tāpat respondenti piemin to, ka, kādas kompetences grūtāk vai vieglāk apgūt, ietekmē paša bibliotekāra individuālās personības iezīmes, pieredze un attieksme. Grūtāk ir apgūt dažādas tehnoloģijas, jo ir jābūt citādākai domāšanai – digitālai domāšanai. Noteikti grūtāk apgūt IKT bibliotekāriem, kuru vecums ir 50+. Atkarībā no paša bibliotekāra talantiem un spējām, padodas vai nepadodas apgūt noteiktas kompetences – vienam padodas darbs ar IKT, otram vieglāk padodas komunicēt, organizēt pasākumus. Vieglāk noteikti apgūt ir to, kas ikdienas darbā ir nepieciešams.

Preiļu galvenā bibliotēka atzīmē, ka katram bibliotekāram ir sava zināšanu pamatbāze, bez IKT zināšanām bibliotēkā nevar strādāt un pat pastāvēt. Apzinās to, ka vecums ietekmē to, cik ātri cilvēks apgūst IKT. Piemēram, datorrakstīšanas ātrums vecākajai paaudzei ir lēnāks, nekā jaunākai paaudzei. Preiļu galvenā bibliotēkā novēro, ka vecākā paaudze vairāk strādā uz kvalitāti, nevis uz kvantitāti. Jaunākie bibliotekāri vienmēr ievieš savas tendences un idejas darba vietā. Viņiem, jaunajiem, tehnoloģiju zināšanas ir daudz labākas, jo jau no dzimšanas lieto tehnoloģijas.

Grūti vai viegli apgūt kaut ko ir arī atkarīgs no tā, cik bibliotekārs ir atvērts jaunajām zināšanām – vienam reakcija ir “juhuu!”, otram – mācības kā laika patēriņš, tas ir grūti, tas nepatīk.

Stendes bibliotēka, atzīmē, ka to, cik grūti vai viegli ir tēmu apgūt, ietekmē arī pasniedzēja attieksme, pasniegšanas stils – jo interesantāk pasniedz, jo vieglāk mācīties. Tēmas, kuras “ir tuvas” bibliotekāram, padodas daudz vieglāk.

7. jautājums. Atbildot uz jautājumu “Vai bibliotekāri pretojas apgūt jaunās kompetences?”, lielākā daļa Latvijas bibliotēku pārstāvji minēja, ka bibliotekāri nepretojas apgūt jaunās kompetences, taču atzīmēja, ka viss atkarīgs no tā, kāda joma bibliotekāru interesē un kas ir atbilstošs tieši viņam. Bauskas centrālā bibliotēka atzīmē, ka nepretojas tie bibliotekāri, kuriem ir interese un vēlme apgūt jaunās kompetences. Vairums bibliotekāru savā darbā ir ieinteresēti, tāpēc jaunu kompetenču apgūšanu uzskata par neatņemamu profesijas sastāvdaļu, taču ir bibliotekāri, kas uzskata, ka viss jau ir zināms, un tas pat nav saistīts ar vecumu.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka atzīmē, ka, protams, jaunāka gadu gājuma kolēģi ir atvērtāki jaunajai informācijai. Tiem, kuri bibliotēkā strādā 30 – 40 gadu, ir grūtāk, taču to par pretošanos nevar nosaukt, bet gan par to, cik daudz pūles jāpieliek, lai kaut ko jaunu apgūtu.

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka min, ka no bibliotekāru puses nekādu pretenziju nesaskata par jauno kompetenču apgūšanu, taču bibliotekāri norāda uz to, ka vēlamāk apgūst kompetences uz vietas savā bibliotēkā, nebraucot, piemēram, uz Rīgu.

Ogres centrāla bibliotēka dalās savos novērojumos – ir gados jauni bibliotekāri, kuri mēdz būt kūtri jauno kompetenču attīstīšanā, un ir seniori, kuri ir aktīvi, seko līdzi inovācijām, jaunākajām tendencēm un veiksmīgi īsteno tās praksē.

Preiļu Galvenā bibliotēka atzīst, ka ne visi bibliotekāri pretojas, bet daži tādi ir, un ar tādiem bibliotēka “cīnās”. Lielākā daļa bibliotekāru saprot, ja vēlas turpināt strādāt bibliotēku nozarē, ir jāpilnveidojas, ja to nedarīt – ja nemācās, tad darba produktivitāte, darba spējas un izaugsme krītas.

Siguldas pagasta Centra bibliotēka novēro, ka tie bibliotekāri, kas ieguvuši izglītību senāk, baidās mācīties jaunas lietas.

8. jautājums. Atbildot uz jautājumu “Kādi pilnveides kursi ir nepieciešami bibliotekāriem?”, respondenti min, ka bibliotekāram ir nepieciešamas visu jomu prasmes, tādējādi arī dažādu jomu pilnveides kursi. To, kādas jomas zināšanas ir nepieciešamas bibliotekāram, ietekmē arī tas, kādā līmenī un kādā bibliotēkas nodaļā strādā. Bibliotekāriem ir ļoti nepieciešamas zināšanas par aktualitātēm bibliotēku nozarē un jaunākajām tendencēm literatūrā, kas brīžiem “paiet garām”, jo šobrīd aktuālas un vairāk tiek uzsvērtas tieši digitālās prasmes. Nepieciešami kursi tādās jomās kā psiholoģija, komunikācija ar dažādām mērķauditorijām, svešvalodas, māksla, vēsture, filozofija, projektu vadība, novadpētniecība, katoloģizācija, medijpratība, informācijpratība un, protams, digitālās prasmes, kas šobrīd ir visvairāk nepieciešamas.

Bauskas Centrālā bibliotēka un Jelgavas pilsētas bibliotēka piebilst, ka bibliotekāriem ir svarīgi apmeklēt pilnveides kursus, kuros tiek akcentēta elastīga, radoša domāšana, kritiskā domāšana, prasme pielāgoties pārmaiņām. Noteikti bibliotekāriem ir nepieciešami kursi pedagoģijā un aktiermeistarībā, runas kultūrā, it īpaši, organizējot pasākumus bērniem. Gulbenes novada bibliotēkas pārstāvis uzsver, ka nepārtraukti ir jāatjauno un jāpadziļina zināšanas par BIS ALISE.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka atzīmē, ka, protams, primāri bibliotekāriem ir nepieciešama pamata profesionālā sagatavotība, taču ne mazāka nozīme ir arī tam, ka bibliotēkas funkcija ir kopienas apvienošana un sagatavošana visam, kas ir aktuāls – tātad vajadzīgas visas zināšanas.

Preiļu Galvenā bibliotēka stāsta, ka visiem bibliotekāriem ir atšķirīga zināšanu pamatbāze, līdz ar to arī nepieciešamie kursi ir dažādi. Ir bijuši tādi gadījumi, kad kāds bibliotekārs aizbrauc uz kursiem un atgriežoties tālāk nodod zināšanas kolēģiem. Viens bibliotekārs var uztvert kursus kā bezjēdzīgu laika tērēšanu, savukārt cits bibliotekārs var uztvert to kā jēgpilnas mācības. Jebkurā mācību kursā var atrast kaut ko, kas tevi kā bibliotekāru interesē, un ir bijis nezināms. Attieksme pret mācībām katram bibliotekāram ir savādāka. Tieši galveno bibliotēku darbiniekiem nepieciešami padziļinātie kursi konkrētajā tēmā, taču Preiļu Galvenā bibliotēka saprot, ka pagasta bibliotēkām tas nebūtu aktuāli. Bibliotekāriem aktuāli būtu padziļināti kursi teksta apstrādē, kā arī tādu datorprogrammu apgūšana kā ROCR, COREL DRAW. Tiek atbalstītas pašvadītas mācības, izmantojot tīmekļa vietni Youtube.

Siguldas pagasta Centra bibliotēka atzīmē, ka bibliotekāriem ir nepieciešami mācību kursi par bibliotēkas popularizēšanu sociālajos tīklos, jo šobrīd tas ir īpaši aktuāli, savukārt Stendes bibliotēka uzsver, ka noteikti padziļinātāk un plašāk ir nepieciešami kursi autortiesību jomā.

Ventspils bibliotēkas Pārventas bibliotēka precizē, ka bibliotekāriem efektīvāk un lietderīgāk ir piedalīties praktiskajos kursos, nekā “sēdēt un klausīties”. Tāpat piebilst, ka lietotājs jeb lasītājs uzticas bibliotekāram, tāpēc bibliotekāram ir jāsniedz kvalitatīva un vispusīga informācija, un tam ir nepieciešamas plašas zināšanas visās jomās. Ventspils bibliotēkas Pārventas bibliotēka saskaras arī ar to, ka paši literatūras skolotāji nezin jaunāko literatūru, kas nav pieļaujams.

9. jautājums. Un noslēgumā Latvijas bibliotēku pārstāvjiem tika jautāts “Kāds ir mūsdienu bibliotekārs?”, uz ko lielākoties respondenti atbildēja, ka bibliotekārs ir “cilvēks-orķestris”. No iepriekšējām atbildēm var secināt, ka bibliotēkas uzskata – bibliotekāram patiešām ir jāprot un jāzina viss. Jo vairāk bibliotekārs zina pats, jo vairāk var dot lasītājiem un visai sabiedrībai kopumā. Aizkraukles pilsētas bibliotēka atzīmē, ka tāpat kā visos laikos, bibliotekārs ir universāls speciālists.

Latvijas publisko bibliotēku pārstāvji mūsdienīgu kompetentu bibliotekāru raksturo kā zinošu, komunikablu, elastīgu, spējīgu mainīties līdzi laikam, darbīgu, ieinteresētu, sava darba entuziastu, erudītu, atvērtu jauniem izaicinājumiem, uz lietotāju vajadzībām orientētu, profesionālu, draudzīgu, IKT speciālistu, atsaucīgu, vispusīgu, psiholoģiski noturīgu un stabilu, labsirdīgu, interesantu, uz sadarbību vērstu, pašpārliecinātu, sociālo pedagogu, psihologu, mācīties gribošu, universālu, gatavu mācīt citus, laipnu, saprotošu, pacietīgu, spējīgu uzmanīgi klausīties, bibliotēkas krājumu pārzinošu, izglītotu, virzītu uz sevis pilnveidošanu, pozitīvi noskaņotu.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka stāsta, ka dažādas valsts institūcijas ārpus Rīgas slēdz savus ofisus un filiāles cerot, ka bibliotekārs būs tas, kurš ikdienas saskarē ar šo institūciju klientiem, aizstās profesionālus citu jomu darbiniekus. Bibliotekārs drīz būs visneaizstājamākais cilvēks vietējā kopienā.

Ogres Centrālā bibliotēka atzīmē, ka bibliotekāriem ir jākļūst pašpārliecinātākiem, apzinoties savu lomu vietējā sabiedrībā un tās attīstībā. Digitālās transformācijas procesā bibliotekāriem jākļūst par “universālajiem kareivjiem”, kuri pārzina ļoti plašu jomu klāstu un ir kompetenti dažādos jautājumos. Pēdējā laikā gan rodas bažas, ka nepelnīti tiek piemirsts bibliotēku pamatuzdevums – rakstītā vārda nodošana lasītājam, zināšanu saglabāšana un pārnese, nodošana pēc iespējas plašam interesentu lokam. Ogres Centrālā bibliotēka izceļ, ka ļoti negribētos piedzīvot, ka bibliotēkas kļūst par klientu apkalpošanas centriem, pazaudējot grāmatas nozīmi un vērtību.

Preiļu galvenā bibliotēka norāda, ka bibliotekāram ir jābūt spējīgam izdarīt visu, vai spējīgam atrast kādu, kurš to var izdarīt. Bibliotekāram jābūt spējīgam komunicēt ar lietotāju tā, lai bibliotekārs varētu atbildēt uz visiem lietotāja jautājumiem, vai arī atrast kādu, kurš var sniegt atbildes. Teiciens “es to nezinu” nav pieļaujams.

Ventspils bibliotēkas Pārventas bibliotēka stāsta, ka bibliotekāram jāmīl ne tikai grāmatas, bet arī cilvēks, jābūt atvērtam pret cilvēku, jāprot viņam palīdzēt, jāprot novirzīt uz citu iestādi, ja nepieciešams, jābūt ceļa rādītājam. Pirmais iespaids ir ļoti svarīgs, lai cilvēks atgrieztos bibliotēkā.

Attēls Nr.3

Jelgavas pilsētas bibliotēka uzsver, ka bibliotekārs ir “gaismas nesējs” – joprojām, cauri laikiem un vislabākajā nozīmē, kas ietver gan digitālā aģenta prasmes, gan spēju saglabāt bērnos velmi lasīt un mīlēt grāmatu, gan doties mājās lasīt priekšā cilvēkiem ar redzes problēmām.

Paldies Latvijas publisko bibliotēku pārstāvjiem par sadarbību un sniegtajām atbildēm!

 

Rakstu sagatavoja:

Viktorija Aleksejeva
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Kompetenču attīstības centra projektu vadītāja
E-pasts: viktorija.aleksejeva@lnb.lv