Anketas jautājumi tika noformulēti ar mērķi iegūt pēc iespējas plašākas un detalizētākas atbildes par jaunajām bibliotekāru kompetencēm akadēmiskajās bibliotēkās. Tika pielietota kvantitatīvā pētījumu metode, izmantojot elektronisko aptauju ar Google veidlapu palīdzību. Rakstā tiek saglabāti respondentu formulējumi. Tika iegūtas 17 atbildes no Latvijas akadēmiskajām bibliotēkām. Tika iegūtas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai ir nepieciešamība bibliotekāram atjaunot un apgūt jaunas kompetences?
2. Kādas kompetences trūkst bibliotekāriem?
3. Kādas jaunās kompetences ir nepieciešamas bibliotekāriem? Kādas ir visnepieciešamākās?
4. Kā tiek nodrošināta jauno kompetenču apgūšana bibliotekāriem?
5. Kādi šķēršļi pastāv bibliotekāru kompetenču pilnveidošanā un jauno kompetenču apgūšanā?
6. Kādas kompetences bibliotekāriem ir vieglāk/grūtāk apgūt?
7. Vai bibliotekāri pretojas apgūt jaunās kompetences?
8. Kādi pilnveides kursi ir nepieciešami bibliotekāriem?
9. Kāds, jūsuprāt, ir mūsdienu bibliotekārs?

Raksta mērķis ir identificēt un aprakstīt mūsdienīgam bibliotekāram nepieciešamās kompetences. Aptauja tika veikta, lai noskaidrotu bibliotekāru kompetences atbilstoši jaunajām tendencēm un aktualitātēm bibliotēku nozarē un turpmāk iespēju robežās nodrošinātu atbilstošu mācību piedāvājumu akadēmisko bibliotēku pārstāvjiem. Mums svarīgi padziļināti izpētīt, kāds ir Latvijas akadēmisko bibliotēku pārstāvju viedoklis un komentāri par jaunajām jeb mūsdienīgām bibliotekāru kompetencēm, tāpat arī par jauno kompetenču apgūšanas iespējām.

1. jautājums. Atbildot uz pirmo jautājumu par to, vai bibliotekāriem ir nepieciešams apgūt jaunas kompetences, respondenti vienbalsīgi piekrīt, ka jauno kompetenču apgūšana un nepārtraukta esošo kompetenču atjaunošana noteikti ir nepieciešama, jo apkārtējā vide nepārtraukti mainās. Daži respondenti atzīst, ka bibliotekāram ik dienu nepieciešams apgūt jaunas kompetences, jo tas pieder pie amata pienākumiem. Pie tam bibliotekāram visvairāk ir jāpievēršas jaunāko tehnoloģisku sasniegumu izpētīšanai un to izmantošanai ikdienas darbā.

Daži bibliotēku pārstāvji piemetina, ka ar iepriekš iegūtām zināšanām dažbrīd var būt par maz, jo katru gadu studijas uzsāk jauni studenti un, lai bibliotekāri nenokļūtu neērtā situācijā, bibliotekāram ir jāattīstās, jāiet līdzi tehnoloģiju laikmetam.

2. jautājums. Latvijas akadēmisko bibliotēku pārstāvjiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu par bibliotekāriem trūkstošajām kompetencēm un prasmēm. Respondenti minēja sekojošas bibliotekāriem trūkstošās kompetences:

1. Digitālās prasmes:

a. padziļinātas zināšanas datorikā un informācijas tehnoloģiju jomā, inovāciju ieviešanā bibliotēkā,
b. digitālās prasmes – infografiku veidošana, reklāmu veidošana sociālajiem tīkliem;
c. attālinātās mācīšanas un mācīšanās prasmes, tiešsaistes pasākumu rīkošana (tādu platformu pārzināšana kā ZOOM, MS Teams);

2. Saskarsmes un komunikācijas prasmes:

a. komunikācijas un saskarsmes prasmes;
b. svešvalodu prasmes (īpaši angļu valodas), strādājot ar ārzemju studentiem;
c. sadarbība ar akadēmisko un administratīvo personālu;
d. mērķauditorijas vajadzību izpēte;
e. bibliotēku interešu aizstāvība;

3. Pētniecības prasmes:

a. zināšanas par OPEN ACCESS (atvērtā piekļuve);
b. akadēmiskais godīgums un pētniecības ētika;
c. zinātniskā pētniecība, zinātniskie projekti un zinātniskā publicēšanās;
d. krājuma un informācijas resursu pētniecība;

4. Informācijpratība:

a. efektīva un daudzpusīgā informācijas meklēšana datubāzēs, digitālie dati;
b. interneta resursu veidi, to tipoloģija un atšķirības,
c. analītiskā un kritiskā domāšana;
d. kvalitatīvu virtuālo resursu veidošana;
e. zināšanas par e-grāmatu abonēšanu un lietošanu;

5. Bibliotekārās prasmes:

a. lietotājorientētu, modernu un inovatīvu pakalpojumu attīstīšana;
b. bibliotēkas un tās pakalpojumu mārketings;

6. Vadības prasmes:

a. pārmaiņu vadības prasmes;
b. elastīgums darba procesu dažādībā;
c. risinājuma meklēšanas prasmes, problēmu risināšana;

7. Dažādu prasmju attīstība:

a. orientācija uz attīstību;
b. iniciatīvas izrādīšana;
c. ideju ģenerēšana.

Citi akadēmisko bibliotēku pārstāvji atzīst, ka atkarībā no paša bibliotekāra trūkst atšķirīgas kompetences – vienam trūkst saskarsmes prasmes, citam – jauno digitālo rīku izmantošana. Atzīst, ka vecāka gadagājuma bibliotēkas darbiniekiem joprojām trūkst digitālās prasmes.

Daži respondenti ir atzinuši, ka šobrīd akadēmisko bibliotēku bibliotekāriem ir pietiekošas zināšanas un prasmes, lai strādātu savā specialitātē.

3. jautājums. Akadēmisko bibliotēku pārstāvji uz jautājumu “Kādas jaunās kompetences ir nepieciešamas bibliotekāram un kādas ir visnepieciešamākās?” atbildēja, ka visnepieciešamākās ir IKT prasmes, tai skaitā dažādu programmu izmantošanas prasmes un prasme darboties ar digitālajiem datiem, digitālo informāciju, digitālajām platformām, digitālajiem informācijas resursiem. Respondenti uzsver, ka jāprot ne tikai digitāli izmantot, bet arī digitāli radīt. Pašlaik ir svarīgi prast darboties ar Zoom un Microsoft Teams platformām. Tika uzsvērtas kompetences datorikā un, kā visnepieciešamāko kompetenci, izceļ prasmes, kas saistītas ar aizsardzību pret datorvīrusiem. Kā arī, strādājot tiešsaistē, ir nepieciešamas zināšanas e-etiķetē.

Respondenti, kā vienu no svarīgākajām bibliotekāra kompetencēm, piemin prasmi strādāt ar liela apjoma informāciju dažādos formātos, prasmi izvērtēt, apkopot un pārvaldīt liela apjoma informāciju, pielietojot analītisko un kritisko domāšanu, prasmi piedāvāt un prezentēt informāciju mērķauditorijai mūsdienīgā un pārliecinošā veidā. Tāpat bibliotēku pārstāvji uzsver, ka viena no visnepieciešamākajām kompetencēm ir informācijas meklēšana nozaru literatūrā un spēja orientēties tajā. Respondenti papildina, ka bibliotekāra darbā ir svarīgi ātri un kvalitatīvi atrast nepieciešamo informāciju.

Respondenti izceļ arī sadarbības prasmes, tai skaitā iniciatīva un prasme strādāt komandā. Spēja iemācīties jaunas lietas, tostarp apgūt darbam nepieciešamo moderno tehnoloģiju lietošanu, arī ir nepieciešama bibliotekāriem.

Izceļ arī citas svarīgas kompetences:
• medijpratība;
• komunikācija ar klientiem un savā bibliotēkas vidē;
• patstāvīgi pieņemt lēmumus;
• pareizi reaģēt uz aizrādījumiem.
Daži respondenti izsaka, ka visas kompetences ir vienlīdz svarīgas.

4. jautājums. Atbildot uz jautājumu “Kā tiek nodrošināta jauno kompetenču apgūšana bibliotekāriem?”, Latvijas akadēmisko bibliotēku pārstāvji minēja, ka iespēju robežās jauno kompetenču apgūšana tiek nodrošināta, bet ne visiem. Bibliotekāri apgūst jaunas kompetences lielākoties pašmācības ceļā, izmanto Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) sniegtās mācību iespējas, kompetences apgūst arī apmainoties ar labās prakses piemēriem un pieredzēm kolēģu starpā. Tāpat respondenti piemin, ka ļoti bieži piedalās bezmaksas semināros, vebināros, kursos, supervīzijās un veic refleksijas kolēģu starpā, un iesaistās citos kompetenču pilnveides pasākumos gan individuāli, gan grupās, kurus nodrošina dažādas institūcijas. Respondenti atzīst, ka katrs akadēmiskās bibliotēkas darbinieks cenšas kaut ko un kaut kur apgūt.

Citi respondenti atzīmē, ka akadēmisko bibliotēku bibliotekāriem situācija ar jauno kompetenču apgūšanas iespējām ir “bēdīga”, tāpēc katra bibliotēka saviem darbiniekiem cenšas nodrošināt izglītojošus pasākumus pati, aicinot lektorus, piedaloties projektos, veicot pieredzes apmaiņu ar citām bibliotēkām, tādējādi mēģina uzlabot esošo situāciju. Līdzšinējos profesionālās pilnveides pasākumos, kuri organizēti visai nozarei, tēmas, kas aktuālas tieši akadēmisko bibliotēku bibliotekāriem, tikušas apskatītas visnotaļ epizodiski un nepietiekami. Šai bibliotekāru grupai būtu nepieciešams vairāk koordinētu profesionālās pilnveides pasākumu. Piemin arī to, ka īpaši nepietiekami akadēmisko bibliotēku bibliotekāriem ir izglītojošie pasākumi IKT jomā.

Akadēmisko bibliotēku pārstāvji augsti novērtē LNB Kompetenču attīstības centra profesionālo pilnveides pasākumu nodrošināšanu bibliotekāriem, kas, pēc respondentu domām, sniedz nozares jaunāko informāciju. Tāpat pārstāvji atzīmē, ka bibliotekāriem būtu vairāk jāizmanto ERASMUS+ programmas iespējas, tieši darbinieku mobilitātes iespējas.

5. jautājums. Atbildot uz jautājumu “Kādi šķēršļi pastāv bibliotekāru kompetenču pilnveidošanā un jauno kompetenču apgūšanā?”, Latvijas akadēmisko bibliotēku pārstāvji uzskaitīja vairākus šķēršļus, kas būtiski kavē bibliotekāru kompetenču pilnveidošanu:
1. Finanšu un citu resursu trūkums;
2. Bibliotekāru motivācijas, intereses, kā arī izpratnes trūkums, kādēļ pilnveide ir nepieciešama (bieži vien tiek uzsvērts, ka daudzu gadu pieredze atsver dalību profesionālajā pilnveidē);
3. Bibliotekāru laika trūkums pievērsties pilnveidei noslodzes un darba specifikas dēļ;
4. Specifisku kursu tieši akadēmiskajām bibliotēkām piedāvājuma trūkums (gan tēmu aptvēruma, gan neatbilstoša kompetenču līmeņa ziņā);
5. Augstskolas un bibliotēkas atbalsta trūkums (neatbilstoša vadības attieksme);
6. Mācību līdzekļu trūkums;
7. Netiek novērtēta IKT prasmju nepieciešamība padziļinātas izpratnes līmenī;
8. Nepietiekamas svešvalodu zināšanas ir šķērslis piedalīties starptautiskās pieredzes apguvē (piemēram, ERASMUS+ programmā);
9. Covid-19 izplatīšanās ietekme.

6. jautājums. Respondenti sniedza atbildes par to, kādas kompetences bibliotekāriem ir vieglāk vai grūtāk apgūt. Akadēmisko bibliotēku pārstāvji atzīst, ka bibliotekārās un bibliogrāfiskās kompetences bibliotekāri apgūst viegli un ātri. Vieglāk ir apgūt tās kompetences, kuras ikdienā biežāk pielieto un bagātina ar pieredzi, kurām ir redzama praktiska izmantošana ikdienas darbā, savukārt grūtāk – jaunās tehnoloģijas un zināšanas, kuras tik bieži nepielieto ikdienas darbā, arī saskarsmes prasmes ar lietotājiem un “pārslēgšanās” prasmes no vienas darbības uz citu, prasme plānot savu laiku tā, lai ieplānotu arī atpūtas laiku. Citi respondenti uzsver, ka viss, kas saistīts ar kaut kā jauna apgūšanu, izraisa cilvēkos pretestību, līdz ar to arī grūtāk apgūt jaunās kompetences.

Citi respondenti izceļ, ka nav viegli vai grūti apgūstamu prasmju, respektīvi, ja prasmes ir nepieciešamas, tās ir jāapgūst, citādi strādāt bibliotekāra profesijā nevar. Katram bibliotekāram individuāli ir vieglāk vai grūtāk apgūstamās kompetences, ņemot vērā bibliotekāra vecuma grupu. Akadēmisko bibliotēku pārstāvji atzīmē, ka viss nepieciešamais ir apgūstams viegli, ja labi paskaidro.

7. jautājums. Respondentiem tika lūgts atbildēt uz jautājumu “Vai bibliotekāri pretojas apgūt jaunās kompetences?”, kurā respondentu viedokļi dalījās. Viena daļa respondentu norādīja, ka bibliotekāri, īpaši pieredzes bagātie, nepretojas apgūt jaunas kompetences. Lielākā daļa bibliotekāru ir atvērti un izjūt pilnveides iespēju trūkumu tieši latviešu valodā, jo pilnveides kursu piedāvājums angļu valodā ir plašs, taču šķērslis varētu būt gan bibliotekāru svešvalodu zināšanu trūkums, gan šo kursu apmaksāšanas problēmas.

Taču daļa respondentu norāda, ka bibliotekāri pretojas apgūt jaunas kompetences tad, ja nespēj pieņemt, ka konkrētā kompetence ir nepieciešama darbam. Pretošanās dalībai profesionālajā pilnveidē ir atkarīga no bibliotekāra vecuma, rakstura un attieksmes pret sevi. Respondenti norāda, ka bibliotekāru vidū ir izteikta pretošanās pilnveidei, jo tas prasa laiku un iedziļināšanos, taču centība ir pamanāma bibliotekāru vidū.

8. jautājums. Atbildot uz jautājumu “Kādi pilnveides kursi ir nepieciešami bibliotekāriem?”, akadēmisko bibliotēku pārstāvji norādīja, ka bibliotekāriem ir nepieciešamas tieši praktiskas mācības, piemēram, par krājuma uzturēšanu un papildināšanu un BIS ALEPH 500 lietošanu, pašorganizāciju darba veikšanai, ieinteresētības paaugstināšanas iespējas, sociālo prasmju treniņi, svešvalodas. Tāpat ir nepieciešamas mācības zināšanu atkārtošanai un papildināšanai, piemēram, par jaunākajām tendencēm literatūrā un nozarē.

Respondenti minēja pilnveides kursus, kas saistīti ar digitālajām kompetencēm – tehnoloģiju iespējas, attālināto pakalpojumu nodrošināšana, IKT rīku efektīva lietošana ikdienas darbā, elektronisko datubāzu lietošana, darbs e-vidē, vizuālā materiāla izveide (animācijas) ar brīvpieejas platformām un datoru aizsardzība.

9. jautājums. Respondenti minēja, ka mūsdienu bibliotekārs ir gatavs mācīties, pretimnākošs, protošs, zinošs, atsaucīgs, laipns, radošs, drosmīgs, komunikabls, lietotājiem draudzīgs, atvērts, informācijpratīgs, medijpratīgs informācijas pārvaldnieks, prot svešvalodas, prot atrast vajadzīgo lielā informācijas apjomā, lieto jaunākās tehnoloģijas, ir informācijas navigators, ir personība ar daudzpusīgām zināšanām un kompetencēm, spējīgs veidot cieņpilnas attiecības ar citiem, un ir saskaņā ar sevi pašu, pašam patīk tas, ko viņš dara, un interesē jaunākā informācija un spēj tajā arī orientēties.

Citi respondenti norāda, ka viss ir atkarīgs no bibliotekāra pieredzes, vecuma grupas, rakstura un attieksmes pret darbu un nevar viennozīmīgi raksturot mūsdienu bibliotekāru. Atzīmē arī to, ka stereotipi par bibliotekāriem un to darbu nemazinās – joprojām sabiedrība bibliotekāru uztver kā vecāka gadagājuma darbinieku, kurš ir pagriezts ar seju pret krājumu, bet ar muguru pret lasītājiem.

Daļa respondentu min, ka mūsdienu bibliotekāru ir grūti raksturot, jo tas ir atkarīgs no tā, vai cilvēks ir realizējies un ir apmierināts ar dzīvi. Gadījumā, ja tā nav, tad bibliotekāra attieksmē drīzāk ir – “lieciet mani mierā, es godīgi izpildu darba aprakstā norādītos uzdevumus”. Bibliotekāros pietrūkst aizrautības un degsmes – “nespīd” bibliotekāriem acis!

Akadēmisko bibliotēku pārstāvji norāda, ka “ideālā pasaulē” mūsdienu bibliotekārs ir zinošs un atvērts jaunajam. “Reālajā pasaulē” mūsdienu bibliotekārs ir vecāka gadagājuma darbinieks, nedrošs jaunu zināšanu apguvē, it īpaši, kad ir jāstrādā ar studentiem – jauno paaudzi, kas pārvalda un plaši izmanto tehnoloģijas.

Respondenti atzīst, ka nereti tās ir divas dažādas lietas – kāds ir mūsdienu bibliotekārs un kādam viņam būtu jābūt. Lai gan ir izņēmumi, tomēr ir reti tie gadījumi, kad šie abi aspekti saskan. Mūsdienu bibliotekāram ir jābūt elastīgam, prasmīgam un kompetentam, aktīvi jāseko līdzi visam jaunajam un pārdomāti un efektīvi tas jāievieš.

Respondenti piemin to, ka no studentu skatu punkta, mūsdienu bibliotekārs ir tāds, kurš palīdzēs jebkurā situācijā, ar smaidu un pacietību, palīdzēs sameklēt vajadzīgo plašajā informācijas klāstā.


Paldies Latvijas akadēmisko bibliotēku pārstāvjiem par sadarbību un sniegtajām atbildēm!

 

Rakstu sagatavoja:

Viktorija Aleksejeva
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Kompetenču attīstības centra projektu vadītāja
E-pasts: viktorija.aleksejeva@lnb.lv