Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Jau no senseniem laikiem bibliotēka bijusi vieta, kur smelties un gūt zināšanas. Pasaulē pirmās bibliotēkas veidojās vienlaikus ar rakstības rašanos. Pūres bibliotēkas pirmsākumi meklējami 1892. gadā, kad to dibināja Sadraudzīgā biedrība, kuras mērķis bija rosināt latvisko izglītību un kultūras dzīvi.
Un tā jau 120 gadus Pūrē ir sava gan zinību, gan izklaides, gan prieka krātuve. Laika gaitā manījušies darbinieki, mainījušās atrašanās vietas, mainījies arī nosaukums: Sadraudzīgās biedrības bibliotēka, Tautas bibliotēka, Lauksaimniecības biedrības bibliotēka, ciema un pagasta bibliotēka. Lepojamies, ka ilgus gadus bibliotēku vadījuši īsti kultūras cilvēki. Tāds 20.gadsimta pirmajā pusē bija skolotājs Jānis Rozentāls (Rasa), bet no 1948. gada līdz 1983. gadam – Gaida Strože.
21. gadsimtā veidojušās jaunas tradīcijas. 2000.gadā pievienota Lamiņu bibliotēka, kļūstot par bibliopunktu. Pūres pagasta bibliotēka – informācijas un novada izpētes centrs sākusi rīkot Pateicības dienas, kad bibliotēkas darbinieki saka paldies visiem tiem, kuri gada laikā snieguši atbalstu, dāvinājuši grāmatas un žurnālus, stāstījuši un rādījuši, palīdzējuši un ieteikuši. Jau vairākus gadus bibliopunktā notiek pasākums lamiņniekiem. Tāpēc, domājot par bibliotēkas jubileju, tika nolemts šoreiz visus trīs pasākumus apvienot un nevis gaidīt dāvanas, bet dāvināt bibliotēkas apmeklētājiem koncertu pilī. Bet kurā?
Pirms simts gadiem tagadējā Pūres pagasta teritorijā atradās 3 muižas (Pūrē, Putnenē, Lamiņos), bet šodien tikai Lamiņu muižkungu māja ir saglabāta un iedzīvotājiem pieejama. Tāpēc, pateicoties Dzirciema speciālās skolas, kura atrodas Lamiņu pilī, direktoram R.Balanas, aicinājām savus draugus paviesoties tur. Par koncertu parūpējās Starptautiskā monoizrāžu festivāla “Zvaigzne” direktore Dzintra Klētniece. Lieliskais aktieris Rūdolfs Plēpis koncerta laikā gan dziedāja, gan dejoja, gan mainīja tērpus un iejutās savos skatuves tēlos, viņa dziedājumiem pievienojās skatītāji. Mūziķis Māris Žagars lika uzminēt dziesmas pēc dažām taktīm un izdziedāt Do mažora gammu. Viņš uzslavēja klausītājus, ka tie prot tās izpildīt pat divbalsīgi. Kā atzina klātesošie, koncerts bija brīnišķīgs, divas stundas pagāja nemanot, bija patīkami būt kopā un baudīt skaistās melodijas. Brīnišķīgi pavadīts laiks un svētki dvēselei.
Paldies PII “Zemenīte” par muzikālo vēlējumu “Jaukus svētkus Tev un man”. Bibliotēkas darbinieki visiem apmeklētājiem un sadarbības partneriem vēl 1 gadu laimes, 12 mēnešus veiksmes, 53 nedēļas saules, 365 dienas veselības, 8766 stundas mīlestības, 525600 minūtes labu garastāvokli.
