Bibliotēka, kas palīdzēja izaugt Latvijai: Izdota Salacgrīvas bibliotēkai veltīta grāmata
2024. gada nogalē klajā nākusi grāmata “Gaismas pils Salacas krastos”, ko izdevusi biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” ar Limbažu novada pašvaldības un Salacgrīvas tālbraucēju kapteiņu finansiālu atbalstu. Grāmata stāsta par grāmatu krātuvēm piejūrā turpat simts gadu garumā. Salacgrīvas bibliotēkas mūžs mērāms jau 122 gadu garumā, un tā turpina uzturēt vietējos vilkmi pēc drukātā vārda vērtībām, pulcina pilsētas un apkaimes iedzīvotājus uz dažnedažādiem kultūras pasākumiem, goda vietā liekot Grāmatu. Kultūrvēsture un novadpētniecība arī mūsdienās ir Salacgrīvas bibliotekāru uzmanības lokā. Vairāk par grāmatu stāsta tās autors un biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” bocmanis Gints Šīmanis.
1902. gada 17. septembrī “Pēterburgas Avīzes” vēstīja: “Salacgrīvas biedrībā 4. augustā atvēra bibliotēku. Pēc atklāšanas bibliotekārs uzaicināja publiku viņam grāmatu pārmaiņas dienās pienest jau lasītas grāmatas, kuras tad sūtīšot uz Rīgu derīgu grāmatu Nodaļai, lai tās viņas izdalītu starp mūsu aizgājējiem Iekškrievijā.”
Mūsu jaundibinātās valsts pirmais prezidents Jānis Čakste rakstos minējis, ka Latvijas valsts izaugusi no biedrībām. Salacgrīvā notiekošais ir tiešs viņa vārdu apliecinājums, jo arī bibliotēku šai miestā (pilsētas tiesības Salacgrīva ieguva 1928. gadā) nodibināja Saviesīgā biedrība, ko jau 1890. gadā nodibināja rosīgā priekšsēža Roberta Zvirbuļa vadībā.
Sākumā bibliotēkā bija 300 dažāda satura grāmatu, kuru vērtība pārsniedza 280 rubļu. Bibliotēkas iekārtošanai bija atvēlēti 55 rubļi. Grāmatas abonēt varēja katrs vietējais iedzīvotājs, un abonēšanas maksa bija 60 kapeikas gadā jeb 5 kapeikas mēnesī.
2022. gadā, sasniedzot bibliotēkas 120. gadskārtu, tās vadītāja Hedviga Inese Podziņa rosināja grāmatu krātuves attīstības gaitu laiku lokos izpētīt un ietvert izdevumā, kas tā arī tika nosaukts – “Gaismas pils Salacas krastos”. Daudz darba bibliotēkas vēstures izpētē jau bija ieguldījusi tās iepriekšējā vadītāja Lija Blūma, kurai pieder arī ideja par dzejas klubiņa “Noskaņa” dibināšanu, kas gadu gaitā pulcēja rakstītā vārda entuziastus, veidojot savdabīgu pilsētas kultūrtelpu Salacas kreisajā krastā. Iesākto kultūrizglītības darbu radoši turpina tagadējā bibliotēkas vadītāja Diāna Gederta, ik mēnesi aicinot salacgrīviešus Lasītāju klubiņā un piedaloties erudīcijas spēlē “Salacgrīvas prātnieks” ar “Bibliofilu” komandu.
Nopietns pamudinājums daudzināt savu bibliotēku bija arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības atzinība Salacgrīvas bibliotēkai, iekļaujot mūsu grāmatu krātuvi to 12 bibliotēku skaitā, kas palīdzēja izaugt Latvijai. Valsts simtgades jubilejas zīmē tika noslēgts toreizējā Salacgrīvas novada Sadarbības Memorands ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku, paverot plašākas iespējas izstāžu un tematisko ekspozīciju veidošanā.
Grāmata “Gaismas pils Salacas krastos” aptver visu Salacgrīvas bibliotēkas darbību no Saviesīgās biedrības līdz mūsdienām, kad te aktīvi darbojas biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs””, kura aicina īstenot dzīvē šāgada jubilāra Krišjāņa Valdemāra (1825–1891) vārdus – “prāta gaisma rada kuģniecību un nāk no kuģniecības”. Biedrība nenogurstoši apmeklē skolas, rosina lasīt grāmatas, veicina jauniešus izdarīt nākotnes aroda izvēli saistībā ar jūru. Vietējie tālbraucēji kapteiņi ir jauniešu iedvesmotāji, Bibliokuģa Patrons ir kinorežisors Jānis Streičs, Lieldraugs – viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
Liela pievienotā vērtība ir pati bibliotēkas atrašanās vieta – kopā ar pilsētas muzeju un bērnu un jauniešu atbalsta centru “Bāka”, kas celts uz vecās Saviesīgās biedrības nama “sirmsūnu pamatiem”. Te ik gadu tiek izdots Salacgrīvas literārais almanahs “Zutiņš”, kas galvenokārt domāts skolu jaunatnei, atklājot dzimtās puses kultūrvēsturi, zvejnieku dzīves ritmu un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas aktivitātes.
Salacgrīvas bibliotēka radoši iesaistījusies Limbažu novada Kultūras stratēģijas apakšprogrammā “Kultūrspēks jūrai”, kas turpina savulaik Latvijas Kultūras fondā Tautas dzejnieka Imanta Ziedoņa aizsākto latviešu jūrniecības vēstures izpēti, mudinot iedzīvotājus rosīgi iesaistīties novadpētniecībā, rakstīt atmiņas un bagātināt muzeja krājumu, tādējādi rodot jaunas idejas tradicionālajam “Reņģēdāju festivālam”, Zvejnieku svētkiem un Senās uguns naktij. Šogad Salacgrīvas bākai aprit 100 gadi, un bibliotēka būs radošiem ierosinājumiem bagāta arī Bākas svētku organizēšanā. Bet par to jau būs vērts rakstīt nākamajā Salacgrīvas bibliotēkas daudzinājumā.
Rakstu sagatavoja:
Gints Šīmanis
Kultūras publicists un “Bibliokuģa“ bocmanis
mazvilni@inbox.lv
Bibliotēka, kas palīdzēja izaugt Latvijai: Izdota Salacgrīvas bibliotēkai veltīta grāmata