Bibliotēka – atvērta visiem: atskats uz 8. Vācijas Bibliotēku kongresu Leipcigā 

Kongress turpina līdz šim populāro ikgadējo Vācijas Bibliotekāru dienas tradīciju, kura, rēķinot no tās pirmsākumiem, šogad ar kongresa starpniecību notika jau 110. reizi (110. Deutsche Bibliothekartag).

Raksta autore pie kongresa norises vietas

Konference no organizatoriskā viedokļa atgādināja ikgadējo Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) ģenerālkonferenci – vairāki tūkstoši bibliotekāru (teikts gan, nedaudz pārspīlējot, jo pēc divu gadu pārtraukuma pandēmijas dēļ kongresa dalībnieku skaits bija ievērojami mazāks, taču pirms pandēmijas ikgadējais kongress patiešām pulcēja Vācijas bibliotekāru tūkstošus), neskaitāmas sesijas, milzīga izstāde, spilgti iespaidi, iedvesmojoša komunikācija, jauniegūti un nostiprināti kontakti ar Vācijas un citu valstu kolēģiem. Līdzīgi kā par IFLA ģenerālkonferenci, arī par Vācijas Bibliotēku kongresu gribas teikt – vienreiz mūžā tas jāapmeklē ikvienam bibliotekāram!

Vēl viens novērojums – ja kāds apgalvo, ka viņu garlaiko Latvijas medijos izplatītais apaļā galda diskusiju formāts, tagad varēšu uzdot jautājumu: ko jūs darītu Vācijā, kur vācieši ir kā apsēsti ar paneļdiskusijām? Protams, tas ir labs veids, kā pārrunāt jautājumus un dalīties pieredzē, tomēr – ja vienas konferences laikā katru dienu sanāk piedalīties vairākās paneļdiskusijās pēc kārtas, tas sāk radīt vienveidības sajūtu. Veiksmes atslēga, kā parasti, slēpjas samērībā.

Daudzveidība. Vai patiesi?

Pārdomas raisoša bija sesija par daudzveidību, kas Vācijai nenoliedzmi šobrīd ir krietni aktuālāks jautājums nekā Latvijai. Kā atzina Frankfurtes pie Mainas bibliotēkas vadītāja un BID prezidente Sabine Homilius, Frankfurtē pie Mainas vācu izcelsmes iedzīvotāji šobrīd jau veido iedzīvotāju skaita mazākumu attiecībā pret ieceļotājiem no citām valstīm, un šis faktors nedrīkst netikt ņemts vērā, domājot arī par bibliotēku pakalpojumu attīstību.

Runājot par bibliotēkām, mēdzam teikt: “Bibliotēka ir atvērta visiem”, bet kā ir patiesībā – vai patiešām pilnīgi visi nāk uz bibliotēku un atrod tur sev ko noderīgu? Daudzveidības veicināšanā bibliotēkās viens no svarīgākajiem faktoriem ir aktīvs, proaktīvs, atvērts personāls, atbalstoša vadība un sadarbība ar kopienu, iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu daudzveidību, ir jābūt daudzveidībai personāla sastāvā un domāšanā. Personālam arī ir jāizglītojas daudzveidības jomā, lai pārzinātu situāciju, jābūt atvērtiem un jāveido sadarbība gan ar dažādām kopienām, gan migrācijas procesus pārraugošajām iestādēm utt. Bibliotēkām kā publiskām un brīvi, bez maksas pieejamām vietām ir jāatrodas pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, jābūt visuresošām ar saviem pakalpojumiem, arī iedzīvotāju sastāva ziņā problemātiskos rajonos un kopienās. Bibliotēkai ir jāiziet ārpus savām telpām, tai ir jāiet pie cilvēkiem, jāpiedāvā dažādi pakalpojumi dažādām iedzīvotāju grupām.

Interesanti bija vienā no sesijām prezentētie aptaujas dati par to, kur visvairāk ir sastopami Vācijas iedzīvotāji. Izrādās – būvniecības veikalos. Notika arī neliela domu apmaiņa par to, kā sasniegt tos Vācijas iedzīvotājus, kuri izvēlas doties uz būvniecības veikalu nevis bibliotēku. Šajā kontekstā pilnīgi noteikti varam mēģināt aizdomāties par to, kur visvairāk ir sastopami Latvijas iedzīvotāji un kā viņus sasniegt.

Pārmaiņas, sadarbība un attīstība

Kā jau teju visos bibliotekāru saietos, arī Vācijas Bibliotēku kongresā daudz tika runāts par pārmaiņām, sadarbību un bibliotēku attīstību. Bibliotēkas attīstībai un pārmaiņām ir jābūt stratēģiski vadītām un plānotām. Turklāt bibliotēkas attīstības iniciatīvai jānāk arī no darbinieku puses, nevis tikai pēc vadītāja ierosinājuma. Svarīgi ir panākt situāciju, kad bibliotēka attīstās pati – kā dzīvs organisms, pat ja notiek personāla izmaiņas un vienu darbinieku vietā nāk citi. Attīstība ir nepārtraukts process, tā ir pastāvīga virzība uz priekšu.

Protams, allaž nākas uzdot jautājumu, ko darīt ar darbiniekiem, kuri nevēlas pārmaiņas? Viens no vācu kolēģu ieteikumiem ir uzdot šādu jautājumu – kas varētu būt pats sliktākais, kas varētu notikt, ja mēs izmēģinātu kādu jaunu aktivitāti vai pakalpojumu? Atbilde parasti ir diezgan nomierinoša. Jo pasaule no tā pilnīgi noteikti nesabruks. Turklāt pārmaiņas nenozīmē tikai kaut kā jauna ieviešanu, bet arī atteikšanos no novecojušā un neaktuālā.

Nenoliedzami svarīga ir bibliotēku tehniskā attīstība – gan domājot par IKT infrastruktūru, gan bibliotekāru IKT prasmēm. Bibliotekāru IKT prasmju pilnveides ziņā interesantu pieredzi demonstrēja Disseldorfas bibliotēka, kura saviem bibliotekāriem piedāvā IKT rīku apguves komplektus. Šajos komplektos, kas sagatavoti pārvietojamu koferu veidā, ir pieejamas dažādas tehnoloģijas un rīki kopā ar lietošanas pamācībām, izbraukuma apmācībām un mācību materiāliem.

Bibliotēku pievienotā vērtība

Bibliotēku pievienotā vērtība ir tas, ka bibliotēkas nav tikai patērējošas institūcijas, kuru pakalpojumi ir pieejami bez maksas, tās sniedz ieguldījumu sabiedrības un valsts attīstībā. Par šo aspektu mums ir vairāk jārunā, lai lauztu uzskatu par bibliotēkām kā vienīgi patērējošām institūcijām. Bibliotēkas palīdz atrisināt dažādas problēmas pašvaldībā un sabiedrībā, sekmē lokālu un reģionālu, nacionālu un starptautisku procesu attīstību. Lai pozicionētu bibliotēkas kā kopienu partnerus, bibliotekāriem ir jālasa politisko partiju programmas, aptauju rezultāti, jāzina, kas ir aktuāls kopienā, pašvaldībā, sabiedrībā, un uz to jāstrādā, tādējādi demonstrējot lietderību un pievienoto vērtību kopienai, pašvaldībai, sabiedrībai. Tad arī labāk izdosies nostiprināt pārliecību par to, ka bibliotēkas ir iestādes, kas nevis patērē budžeta līdzekļus, bet sniedz ieguldījumu attīstībā.

Šajā ziņā ir svarīgi arī iedzīvotājiem un pašvaldībai prasīt vairāk no bibliotēkām. Bibliotekāru vidū daudz tiek runāts par iedzīvotāju vajadzībām atbilstošiem bibliotēku pakalpojumiem, lietotāju vajadzību izzināšanu, taču bibliotēku pakalpojumus neveido bibliotekāri vieni paši, pieprasījumam jābūt arī no iedzīvotājiem un pašvaldības. Pakalpojumu attīstībā svarīga ir sadarbība, tīklošanās, atvērtība, integrēti pakalpojumi. Lai cilvēki sadarbotos un iesaistītos, ir nepieciešamas kopīgas intereses un kopīgi mērķi. Bibliotēkām ir jābūt atvērtām citām institūcijām, jāveido partnerības.

Bibliotēka kā vieta

Kādēļ bibliotēkai ir jābūt tikšanās vietai? Kādēļ bibliotēkas vēlas būt tikšanās vietas? Lai darītu labu kopienai un sabiedrībai, lai sekmētu attīstību, iesaisti, aktivitāti. Bibliotēkai jāiekļaujas vietējā kopienā, jāsekmē kopienas attīstība. To var īstenot ar dažādām metodēm, t. sk. izvēršot sadarbību ar izglītības iestādēm, izglītotājiem medijpratības un informācijpratības, politiskās pratības jomā, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. Tikšanās vieta bez cilvēkiem nav tikšanās vieta, tikšanās vietu veido cilvēki nevis vieta.

Svarīgi ir sasaistīt digitālo vidi un vietu ar reālo (analogo) vidi un vietu, nodrošināt ne tikai informācijas un zināšanu pieejamību, bet arī pieredzes un viedokļu apmaiņu – lai bibliotēka būtu vieta, kur cilvēki dalās savā pieredzē, kas gūta gan bibliotēkā, gan ārpus tās. Bibliotēka kā zināšanu apmaiņas un tīklošanās vieta, kur cilvēki ne tikai iegūst informāciju un zināšanas, bet arī dalās un apmainās ar tām. Turklāt – vai bibliotēka var būt tikai statiska vieta? Nē! Pop-up bibliotēkas nav nekas jauns, taču tās patiešām ir lielisks veids kā sasniegt auditoriju un piesaistīt uzmanību.

Interesantu pieredzi demonstrēja Leipcigas pilsētas bibliotēkas kolēģi. Mums visiem ir labi zināmas izlaušanās istabas (escape rooms), kuras ir populāras arī Latvijā. Vairākas Latvijas bibliotēkas izmēģinājušas sevi izlaušanās spēļu piedāvāšanā. Leipcigas pilsētas bibliotēka saviem mazajiem lasītājiem izgudrojusi izlaušanās kasti, kuru plānots piedāvāt kā mobilo pakalpojumu pēc pieprasījuma. Kaste darbojas pēc jautājumu un atbilžu metodes un tapusi sadarbībā ar mērķauditoriju un citiem sadarbības partneriem. Šobrīd tapusi kaste, ar kuru darbojoties, var apgūt magnētisma tēmu. Arī nākotnē iecerēts ar kastes starpniecību popularizēt lielākoties eksaktas tēmas – ūdens, elektrība u. c. Jāsaka gan, šādas kastes izgatavošana nav lēts prieks – starta finansējums tās izveidei bija 12 000 eiro.

Kongresa izstāde un bibliotēku apmeklējumi

Vācijā jau vairākus gadus ikgadējie kongresi tiek organizēti kopā ar kādu partnervalsti, kuru var iepazīt attiecīgās valsts stendā kongresa izstādē, kā arī kongresa sesiju prezentācijās un diskusijās. Šogad Vācijas Bibliotēku kongresa partnervalstis bija Nīderlande un Čehija.

Lai gan kongresa izstāde bija gana apjomīga, teju vienīgais, kas piesaistīja manu uzmanību, bija Vācijas bibliotekāro organizāciju stendi un uzņēmuma “Zambelli” stends ar aktuālu plauktu, daleņu un dažu citu mēbeļu risinājumiem. Vienā no kongresa dienām bija iespējams aplūkot dažu Vācijas bibliotēku bibliobusus, t. sk. Leipcigas pilsētas bibliotēkas bibliobusu.

Kad jau teju šķita, ka no kongresa aizbraukšu ar “nekas jauns” sajūtu, pilnīgi nejauši nokļuvu izstādes prezentāciju zonas pasākumā, kur Frankfurtes pie Mainas bibliotēkas kolēģi demonstrēja savu pieredzi ar pakalpojumu “Priekšā lasīšana ar robotu”. Varbūt pirmajā mirklī šķiet, ka robots un lasīšanas veicināšana nav savienojamas lietas, tomēr, nokausoties kolēģu pieredzi, varēja gūt pārliecību, ka robota izmantošana literatūras lasīšanas norisēs veicina gan bērnu interesi par IKT, gan par grāmatām.

Dalība konferencēs nenoliedzami sniedz daudz iedvesmojoša, taču neaizstājami ir arī bibliotēku apmeklējumi konferenču norises vietās. Tādēļ paralēli konferences norisei apmeklēju divas bibliotēkas – Vācijas Nacionālo bibliotēku Leipcigā un Leipcigas pilsētas bibliotēku.

Valsts dalīšanas rezultātā pēc Otrā pasaules kara šobrīd Vācijā ir viena nacionālā bibliotēka, kura atrodas divās pilsētās – Frankfurtē pie Mainas un Leipcigā. Bibliotēkas ēka Leipcigā piedzīvojusi vairākkārtējus remontadrbus un piebūves, taču, ņemot vērā grāmatu izdošanas apjomu Vācijā, turpina cīnīties ar telpu trūkumu krājumam. Leipcigas novietnē atdodas arī Vācijas grāmatu un rakstniecības muzejs un Vācijas Mūzikas arhīvs.

Leipcigas pilsētas bibliotēku sistēma sastāv no Centrālās bibliotēkas un 15 filiālbibliotēkām, kā arī bibliobusa. Centrālā bibliotēka, kuru apmeklēju, atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un aizņem lielu vēsturisku četrstāvu ēku. Bibliotēkas iekārtojums pilnībā atbilst šī gada Vācijas Bibliotēku kongresa tēmai – telpas ir iekārtotas brīvi un pārskatāmi, tās ir gana košas un, ņemot vērā vēsturiskās ēkas telpu izvietojumu, ne mirkli nepameta sajūta, ka šeit var ne tikai gūt informāciju un zināšanas, bet arī elpot un būt.

Foto: no Māras Jēkabsones arhīva

Ziņu sagatavoja:
Māra Jēkabsone
Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja